Kadastrālo vērtību bāzes atšķiras 5000 reižu

Valsts zemes dienesta aprēķinātās jaunās kadastrālo vērtību bāzes, kas, iespējams, stāsies spēkā jau pēc pusgada, liecina, ka vērtīgākie īpašumi ir Rīgā, Jūrmalā, Liepājā un Garkalnes pagastā.

Augsta īpašumu kadastrālā vērtība savukārt ļauj prognozēt lielu nekustamā īpašuma nodokli, kas pildīs pašvaldības budžetu, bet tukšos iedzīvotāju maciņus.

Rīgā un Jūrmalā ir augstākās kadastrālo vērtību bāzes, liecina Valsts Zemes dienesta (VZD) sagatavotais projekts Ministru kabineta noteikumu projekts Noteikumi par dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupas kadastrālo vērtību bāzi. Rīgā vidējā bāzes vērtība ir aptuveni 92 lati, bet Jūrmalā – 62 lati par kvadrātmetru. Zinot augstās īpašumu cenas Latvijas galvaspilsētā un valsts populārākajā kūrortā, tas nav pārsteigums. Taču Liepāja, kura Neatkarīgās izveidotajā vidējo kadastrālo bāzes vērtību topā ierindojusies 3. vietā, gan varētu pārsteigt.

Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls Neatkarīgajai skaidroja, ka kadastrālās vērtības bāze ir noteikta kā apmēram puse no faktiskās zemes tirgus cenas Liepājā, lai gan metodika paredz tās pielīdzināšanu tirgus cenai. Nenoliedzami – bāzes cena ir ļoti augsta, salīdzinot ar iepriekšējo, kas noteikta 2004. gadā, bet stājās spēkā ar 2006. gada 1. janvāri.

"Metodika paredz, ka kadastrālās vērtības bāzes noteikšanai tiek izmantoti divu iepriekšējo gadu tirgus dati, tātad 2006. gada 1. janvārī stājās spēkā vērtību bāze, kuras aprēķināšanai pamatā ir 2002. gada un 2003. gada zemes tirgus informācija, taču tirgus cenas ir kāpušas ļoti strauji laika periodā no 2003. līdz 2006. gadam. Tādēļ arī pašlaik ir vērojams tik krass bāzes vērtību kāpums," skaidroja A. Štāls.

"Ja nemainīs nekustamā īpašuma nodokļa politiku, tad vislielākais nodokļa slogs būs privātmāju īpašniekiem ar nelieliem ienākumiem. Varētu teikt, ka daudzi nespēs to samaksāt," uzsvēra A. Štāls. Tāpēc Liepājas pilsētas Finanšu komiteja ir nolēmusi lūgt Ministru kabinetu akceptēt Liepājas pilsētas domes priekšlikumu, ka netiek apstiprināta kadastrālo vērtību bāze līdz brīdim, kad stājas spēkā un ir ieviestas izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļu likumdošanā. Liepājas pašvaldība tādējādi cer panākt, ka valdība samazinās nodokļu likmi. Deputāti šobrīd ir pieņēmuši tikai zināšanai LR Valsts zemes dienesta Dienvidkurzemes reģionālās nodaļas sniegto informāciju par jaunu nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzi – vērtību zonējumu izstrādi un dzīvojamo māju apbūves vērtību zonējuma karti. Pensionāriem, invalīdiem un citām iedzīvotāju grupām šobrīd tiek piemērotas dažādas nekustamā īpašuma nodokļa maksas atlaides.

Arī jūrmalnieki izjutīs nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, ja tiks apstiprinātas jaunās kadastrālo vērtību bāzes un netiks mainīta šī nodokļa aprēķināšanas kārtība. "Lielais kadastrālās vērtības bāzes pieaugums, ja netiek mainīta nodokļa politika, varētu izputināt daudzas jūrmalnieku ģimenes, bet mūsu rīcībā ir informācija, ka Ministru kabinets ir atlicis kadastrālās vērtības bāzes apstiprināšanu un to skatīs vienlaikus ar likuma Par nekustamā īpašuma nodokli grozījumiem", Neatkarīgajai sacīja Jūrmalas pilsētas domes Finanšu pārvaldes vadītājas vietniece Anita Lindermane.

Mazākie nodokļi būs Latgalē

Starp pilsētām viszemākā vidējā kadastrālās vērtību bāzes aprēķināta Jēkabpils rajona Aknīstē – 0,38 lati par kvadrātmetru. Tās ir aptuveni 242 reizes zemākas nekā Rīgā un aptuveni 163 reizes mazākas nekā Jūrmalā! Arī Jēkabpils rajona Viesītes pagasta vidējā kadastrālo vērtību bāze ir gandrīz tikpat zema – 0,40 santīmi par kvadrātmetru. Vidējā kadastrālo vērtību bāzes starpība starp Jēkabpili un abām šī rajona pilsētām – Aknīsti un Viesīti – ir aptuveni desmit reizes.

Vēl mazāka vidējā kadastrālā vērtība nekā Aknīstē ir 162 Latvijas pagastos. Viszemākā vidējā kadastrālā vērtība – 15 santīmi par kvadrātmetru ir Ludzas rajona Goliševas un Pasienes pagastos, Rēzeknes rajona Freimaņu un Pušas pagastā un Balvu rajona Krišjāņu pagastā. Tā ir 613 reizes zemāka nekā Rīgā. Savukārt starpība starp augstāko kadastrālo vērtību bāzi – 800 latiem par kvadrātmetru Vecrīgā – un šo pagastu kadastrālo vērtību bāzi (0,15 latiem par kvadrātmetru) ir pat 5333 reizes!

Akciju sabiedrības Kolonna valdes priekšsēdētāja Anete Bilzēna Neatkarīgajai uzsvēra, ka vērtīgākos īpašumus, protams, var atrast kā Rīgā, tā Jūrmalā, un šie reģioni ar pilnām tiesībām ierindojas topa augšgalā. Jāatzīmē, ka tirgū šobrīd valda izteikti centralizētas vērtības princips – jo tuvāk galvaspilsētai, jo vērtīgāk. Atsevišķi darījumi Latvijas pilsētās ir izteikti vērtīgi, un šīs maksimālās kadastrālās vērtības varētu pielīdzināt tabulā redzamajām, tomēr tendence darījumu tirgū pierāda, ka vērtības ir izaugušas un ir stabilas tieši Pierīgā un tai piegulošajās pašvaldības.

Pašvaldību ieņēmumi augs

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Rīgas dome nekustamā īpašuma nodoklī šogad plānojusi ieņemt aptuveni 34 miljonus latu. Līdz 7. maijam dome bija saņēmusi 35 procentus no plānotās summas jeb aptuveni 11 miljonus latu. To, cik lieli šī nodokļa ieņēmumi varētu būt nākamgad, kad dramatiski pieaugs nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, Rīgas pašvaldība nav aplēsusi. Rīgas domes Finanšu departamenta sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Sigita Škapare Neatkarīgajai skaidroja, ka nekustamā īpašuma nodokļa apjoma prognozes kārtību un termiņus nosaka Ministru kabineta noteikumi. Tie paredz, ka Valsts zemes dienestam līdz 1. jūlijam Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldei jāiesniedz informācija par nekustamo īpašuma objektu skaitu, savukārt Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldei šī informācija jāizskata līdz 20. jūlijam.

Jūrmalas domes pamatbudžetā šogad ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa ir plānoti 6,5 procentu jeb aptuveni 3,3 miljonu latu apmērā.

Vajadzētu samazināt nodokli

Pašlaik nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1,5 procenti no īpašuma kadastrālās vērtības. Pieaugot kadastrālo vērtību bāzēm, likumsakarīgi palielināsies arī katra konkrētā īpašuma kadastrālā vērtība, un, sekojot tam, arī nodoklis par nekustamo īpašumu.

Nekustamā īpašuma nodokļa summas palielināšanās nedrīkst iedzīvotājiem izraisīt finansiālo šoku, taču, ja visdrīzākajā laikā netiks rasts risinājums, pastāv risks, ka 2008. gadā maksājamā nodokļa summa būs daudzkārt lielāka par pašreizējo, norādīja tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Tieslietu ministrijas piedāvātie risinājumi izriet no TB/LNNK priekšsēdētāja Roberta Zīles sociāli ekonomiskās programmas, kas tika sagatavota un prezentēta sabiedrībai pirms 9. Saeimas vēlēšanām. Dažas no iespējām ir nodokļa likmes samazināšana no 1,5% uz 0,5% no īpašuma kadastrālās vērtības, ar nodokli neaplikt vai aplikt ar zemāku nodokļa likmi mājokļus, kas ir īpašnieka dzīvesvieta, tajā pašā laikā augstāku nodokļa likmi piemērot ekskluzīviem mājokļiem, kuru vērtība pārsniedz, piemēram, 80 tūkstošus latu. Ja vienam īpašniekam pieder vairāki mājokļi, tie būtu apliekami ar augstāku nodokļa likmi. Tāpat jāapsver pārejas perioda piemērošana nodokļa summas pieauguma ierobežošanai.

Pakāpeniska pāreja

Savukārt Finanšu ministrija (FM), iespējams, ierosinās pakāpenisku pāreju uz jaunajām nekustamo īpašumu kadastrālajām vērtībām, lai iedzīvotājiem pakāpeniski palielinātu nekustamā īpašuma nodokļu slogu. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš norādīja, ka vairākos Latvijas reģionos pēc nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību pārrēķināšanas nekustamā īpašuma nodokļa slogs palielinājies vairākkārt. Tāpēc viens no iespējamiem risinājumiem būtu pakāpeniska pāreja uz jaunajām īpašumu vērtībām, ziņo LETA.

O. Spurdziņš vēl teica, ka arī nekustamā īpašuma nodokļa likmes samazināšana varētu būt viens no iespējamiem risinājumiem pakāpeniskai pārejai uz paaugstināto nodokļu apjomu. Viņš arī atklāja, ka, iespējams, abus šos pasākumus varētu ieviest kombinēti.

Plānots, ka valdība jaunās kadastrālās vērtības skatīs reizē ar iespējamajiem pārejas noteikumiem nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā.

Uz augšu