Fiskālās disciplīnas padome pārmērīgu tēriņu gadījumā valdībai rādīs sarkano kartīti

Padomei jānovērtē, vai valdība budžeta projektā ievēro ar budžeta bilanci saistītos nosacījumus un vai tiek ievēroti budžeta izdevumu griesti. Fiskālās disciplīnas likums paredz, ka valdībai vajadzētu ievērot pretciklisku budžeta politiku - ja iekšzemes kopprodukts (IKP) aug strauji, tad budžeta deficīts ir jāsamazina vai budžetam ir jābūt ar pārpalikumu. Ja pienāk sliktāki laiki, tad var pieļaut zināmu budžeta deficītu, lai mīkstinātu ekonomikas lejupslīdes vai ekonomikas palēnināšanās sekas. Padomei jānovērtē, kā attīstās ekonomika un kādai jābūt budžeta bilancei, skaidroja Platais.

Atzinumu par nākamā gada budžetu Fiskālā disciplīnas padome plāno sniegt decembrī. Šodien valdībā plānots skatīt jaunās makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un budžeta bilances prognozes 2015.-2017.gadam. Tikko būs pieejami jaunie aprēķini, padome tos izvērtēs, lai noteiktu, vai valdība pilda budžeta bilances un izdevumu griestu nosacījumus.

Vaicāts, vai padomei ir kāds mehānisms valdības darba ietekmēšanai, ja padome konstatē neatbilstības, Platais pauda cerību, ka valdība reaģēs uz padomes piezīmēm, bet, ja nereaģēs, tad Saeimas budžeta komisija un Saeima interesēsies, kādēļ padomes rekomendācijas netiek ievērotas, un Finanšu ministrijai vajadzēs skaidrot, kādēļ ir tāda situācija.

Fiskālās disciplīnas padomes ziņojumu plānots pabeigt decembra sākumā, tad tas tiks iesniegts Finanšu ministrijā, lai ziņojumu varētu pievienot valsts budžeta likumprojekta un ar to saistīto dokumentu paketei, ko valdība iesniegs parlamentā.

Ziņojumā padome izvērtēs valdības priekšlikumus un sniegs viedokli, vai deficīts atbilst bilances un izdevumu griestu kritērijiem vai neatbilst. Gan valdības, gan Saeimas ziņā paliek jautājums, ko darīt tālāk. «Ceru, ka novirzes nebūs tādas, par kurām mums vajadzētu celt lielu troksni,» sacīja Platais un vērsa uzmanību, ka gan premjerministre Laimdota Straujuma (V), gan finanšu ministrs Jānis Reirs (V) izteikušies, ka ievēros fiskālo disciplīnu un ka budžeta deficīta kāpināšana nav pieļaujama.

Eksperts gan atzina, ka sākotnējais padomes vērtējums rāda, ka nākamgad valsts budžetā nav brīvas fiskālās telpas. «Valdībai būs ļoti grūts laiks, izskatot nākamā gada budžetu. Lai spētu budžetā iestrādāt jebkādas valdības prioritātes, būs jāmeklē iespējas, kā samazināt citus izdevumus mazāk prioritārās programmās vai arī kā palielināt budžeta ieņēmumus,» sacīja Platais.

Ja būtu kāds lēmums par lieliem papildu tēriņiem, kas palielinātu budžeta deficītu, tad padomei būtu jānāk ar sarkano kartīti un jāaizrāda, ka lēmums nav sabalansēts, jo nav norādīti izdevumu finansēšanas avoti vai nu ieņēmumu, vai citu izdevumu pusē gadījumā, ja fiskālā telpa ir izsmelta, skaidroja padomes priekšsēdētājs. «Labāk ir, ja valdība neizsmeļ visu fiskālo telpu, apstiprinot jaunās politikas iniciatīvas tālākajiem gadiem, jo var būt nepieciešamas zināmas korekcijas,» brīdināja eksperts.

Fiskālās disciplīnas padome darbu sāka šogad. Padomes priekšsēdētājs ir Platais, priekšsēdētāja vietnieks - Rīgas Tehniskās universitātes kanclers Ingars Eriņš. Padomē darbojas arī «Krājaizdevu apvienības» valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis, «Swedbank» galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs Mortens Hansens un Igaunijas bankas viceprezidents Ulo Kāsiks.

Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga institūcija, kas uzrauga valsts fiskālās politikas ilgtspēju un to, vai valsts budžetā tiek ievēroti Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumi. Padomes uzdevumos ietilpst jau notikušu noviržu konstatēšana, kā arī neatkarīga fiskālo risku novērtējuma, potenciālā IKP un nominālā IKP novērtējuma un strukturālās budžeta bilances aprēķina sniegšana. Fiskālās disciplīnas padome var arī iesniegt Saeimai un valdībai viedokli citos fiskālās politikas un makroekonomiskās attīstības jautājumos, ja atzīst tos par būtiskiem Fiskālās disciplīnas likuma normu ievērošanai.