Jaunais Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets, kurš kā vienu no pirmajiem un svarīgākajiem uzdevumiem nosaucis gatavošanos Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, uzskata, ka Latvijai jārēķinās ar Krievijas mēģinājumiem diskreditēt Latvijas amatpersonas, kā arī informatīvo karu, kas vērsts pret nacionālās drošības interesēm.
«Mēs jau šajā brīdī varam prognozēt, ka prezidentūras laikā pieaugs mums nedraudzīgo valstu izlūkdienestu interese par mūsu valsti, par mūsu prezidentūru, par prezidentūras ietvaros pieņemtajiem lēmumiem, plānotajiem lēmumiem, īpaši par tiem, kas varētu skart ES dalībvalstu un Krievijas pašreizējās attiecības Ukrainas krīzes kontekstā. Un tas, protams, aktualizē jautājumu par efektīvu pretizlūkošanas, valsts noslēpuma aizsardzības režīma izvēli un uzturēšanu,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «De facto» pauda Mežviets.
Mežviets apliecina, ka Drošības policija ir ļoti rūpīgi analizējusi arī Lietuvas prezidentūras piemēru. «Es domāju, ka mēs nevaram izslēgt iespēju, ka mūsu prezidentūras laikā Krievijas federācija var īstenot kaut kādas informatīva rakstura aktivitātes, kas ir vērstas pret nacionālās drošības interesēm. Tās var būt dažāda veida dezinformācijas kampaņas, kuru mērķis ir diskreditēt mūsu valsti, mūsu valsts īstenoto politiku atsevišķās jomās, diskreditēt mūsu valsts lēmumu pieņēmējus, mūsu valsts augstākās amatpersonas, arī tie ir izaicinājumi, uz kuriem valsts drošības iestādēm, Drošības policijai ir jābūt gatavām reaģēt,» saka Mežviets.
Lai gan bieži tiek uzsvērts, ka Latvija ir tā valsts, kur visai aktīvi strādā ārvalstu specdienesti, īpaši Krievijas, tomēr atšķirībā no mūsu kaimiņvalstīm - Lietuvas un Igaunijas - šeit spiegi nav noķerti. Jaunajam drošības iestādes vadītājam ir savs skaidrojums, kāpēc tā, tomēr detaļas viņš neatklāj.
«Es ļoti augstu vērtēju mūsu kolēģu igauņu un lietuviešu kolēģu darbu un esmu augstās domās par mūsu partnerdienestu, konkrēti Igaunijas Drošības policijas un Lietuvas Valsts drošības departamenta aktivitātēm šajā jomā. Bet jāsaprot, ka pretizlūkošana ir ļoti plašs jēdziens un konceptuāli ļoti dažādu pasākumu kopums. Un kriminālprocesuālu instrumentu izmantošana ir tikai viens no veidiem, kā ir iespējams novērst riskus, kurus, iespējams, rada ārvalstu izlūkdienestu darbības. Bet, ņemot vērā, ka šis jautājums varētu skart pretizlūkošanas darbības un taktikas jautājumus, es atturēšos no komentāriem,» saka Mežviets.
Uz jautājumu, vai nevar būt tā, ka, piemēram, Drošības policijā kāds spiego Krievijas labā, bet mēs to vienkārši nezinām, Mežviets atbild:
«Neviens drošības vai izlūkošanas dienests nav pasargāts no tā, ka viņu rindās var atrasties personas, kas sadarbojas ar ārvalstu specdienestiem.
Bet es varu apstiprināt, ka Drošības policija strādā un veic mērķtiecīgas pretizlūkošanas darbības šajā valstī, tāpat kā to dara Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas dienests.»
Kā ziņots, Mežviets apstiprināts DP priekšnieka amatā šā gada 28.oktobrī un amata pienākumus sācis pildīt 8.novembrī. Līdz tam DP priekšnieks bija Jānis Reiniks, kurš pēc 15 nostrādātiem gadiem personisku iemeslu dēļ nolēmis doties izdienas pensijā.
