Lai lašus paglābtu no maluzvejniekiem (2)

Pirms dažām dienām ar motorlaivu reidā devās Jūras kontroles daļas Liepājas sektora darbinieki. Šoreiz viņi bija izvēlējušies pārbaudīt Sakas upes lejteci un jūras piekrasti no Pāvilostas līdz Rīvas upes grīvai.

"Kaut gan intensīvs lašu nārsts Lejaskurzemes pusē vēl nav novērots un pagaidām to, jādomā, aizkavē augstais ūdens līmenis upēs, juridiski zvejas liegums ir sācies, un tas turpināsies līdz 15. novembrim," sacīja sektora vadītājs Ainars Priediens. Par to, ka arī maluzvejnieki sāk izvērst darbību, rādīja jūrā iegremdētais un jau krietni apglumējušais zivju tīkls. Tiesa gan, tas bija tukšs. Inspektori tīklu atrada piekrastē nedaudz uz ziemeļiem no Ulmales. Lai būtu grūtāk pamanāms, tas bija iegremdēts un ar ķieģeli noenkurots pie grunts, bet ūdens virspusē piestiprināts pie tukšas minerālūdens pudeles. "Tā, rau, viņi darbojas," strupi norādīja inspektors Valerijs Štraubis.

Viņš nolēma pārbaudīt arī piekrastes zvejas kuģi "Lady", kas no Pāvilostas ostas devās selgā. Kapteinis Juris Blaubārdis bija pretimnākošs. "Nē, tālāk par desmit metru dziļumu viņš nezvejojot. Eholote esot kārtībā un nesen pārbaudīta. Arī citi zvejnieki, kas vēl strādā, strikti ievērojot noteikumus, jo saprot, ka tie ieviesti viņu interesēs, lai saglabātu zivju krājumus. Arī lašus nārsta laikā gan jūrā, gan upē viņi palīdzot sargāt. Ja likumpārkāpējus pamanot, par tiem tūdaļ informējot vides sargus.

Zvejnieks pastāstīja, ka strādāt jūrā kļūstot aizvien sarežģītāk, jo kuģa motors ražots pirms apmēram piecdesmit gadiem un vairs negribot klausīt. "Bet ar nedrošu dzinēju vētrainā jūrā nemaz negribas laisties," viņš teica. Un pastāstīja, ka, neraugoties uz sarežģījumiem, gadam atvēlēto mencu kvotu – 3,6 tonnas – drīz būšot nozvejojis.