airBaltic — starp debesīm, zemi un tirgu (53)

— Jūs tik labi runājat latviski...

— Tiešām? Pēc 12 gadu dzīves Latvijā grēks būtu neiemācīties jūsu dzimto valodu.

— Kā jūs nonācāt Latvijā? Vai pēc tik ilgas prombūtnes nav bijusi vēlēšanās atgriezties dzimtajā Vācijā?

— 1994. gadā, kad sāku te strādāt, mans pirmais darbs bija Privatizācijas aģentūrā vienā vācu projektā. Ilgus gadus esmu darbojies arī kompānijā Latvijas gāze. Savā pašreizējā darbavietā — airBaltic —strādāju jau kopš uzņēmuma dibināšanas —1995. gadā. Sākumā darbojos padomē, bet kopš 2002. gada februāra es vadu šo uzņēmumu. Latvijā jūtos ļoti labi. Turklāt man ir liela priekšrocība! Es taču strādāju aviokompānijā un varu viegli nokļūt, teiksim, savā dzimtajā Vācijā. Patlaban es neko negribētu mainīt. Darbs ir ļoti interesants, uzņēmums strauji attīstās — tas ir liels izaicinājums. Mans darbs, protams, nav atkarīgs tikai no manis, tas jājautā akcionāriem — vai viņi ir apmierināti ar manu darbu.

— Un vai akcionāri ir apmierināti?

— Pagaidām tā šķiet.

— Visu airBaltic vadību pašlaik pārstāv kompānijas privātais akcionārs —skandināvu aviokompānijas SAS.

— Tas nav tiesa. SAS gan pēc kopuzņēmuma līguma ar Latvijas valsti ir tiesības nominēt prezidentu un finanšu direktoru. Bet es pats neesmu nācis no SAS, mūsu finanšu direktors ir no Latvijas.

— Kā jūs vērtējat aviācijas drošību pasaulē? Arvien biežāk plašsaziņas līdzekļos dzirdam dažādas ziņas par aviokatastrofām.

— Jā, mēs arvien biežāk dzirdam par negadījumiem, bet jāņem vērā, ka katru dienu pasaulē pieaug avioreisu skaits! Es domāju, ka aviācija nekad nav bijusi tik droša kā pašlaik. Un arī airBaltic prioritāte ir drošība.

— Latvijā daudzu uzņēmumu vadītāji sūdzas, ka viņiem trūkst kvalificētu speciālistu, piemēram, darbinieku ar tehniskām zināšanām. Vai jūsu vadītajam uzņēmumam ir līdzīgas problēmas?

— Šī problēma attiecas arī uz mums. Esam ļoti specifiskā situācijā, jo mūsu darbinieki var strādāt jebkurā pasaules aviokompānijā. Ir bijuši gadījumi, kad citas aviokompānijas pārvilina mūsu darbiniekus, bet arī mēs, piemēram, lidmašīnu pilotus meklējam citās valstīs. Pašlaik airBaltic strādā piloti no 18 valstīm, jo esam spējīgi maksāt Eiropas līmeņa algu. Interesanti, ka tie latviešu piloti, kas ir strādājuši lielās ārvalstu kompānijās — Lielbritānijā, Norvēģijā vai kādā citā valstī, atgriežas mājās — pie mums! Patlaban airBaltic strādā gandrīz 800 cilvēku. Divu gadu laikā darbinieku skaitu esam palielinājuši gandrīz par pieciem simtiem. Tas nav maz. Var teikt, ka katru darbdienu mēs esam pieņēmuši vienu jaunu darbinieku. Arī turpmāk noteikti palielināsies darbinieku skaits, sevišķi lidojošais personāls. Mēs aktīvi meklējam un apmācām pilotus, stjuartes. Tas ir nepārtraukts process. Darbaspēka problēmu patlaban izjūt daudzas valstis. Arī Lietuvā, kur mēs pašlaik aktīvi darbojamies, ir līdzīgas grūtības.

— Ir dzirdēts, ka labākie piloti pasaulē ir tie, kas izgājuši padomju skolu.

— Tā gluži nevar teikt. Mums ir piloti, kas ir mācījušies Krievijas aviokompānijā Aeroflot. Tie ir cilvēki ar ļoti lielu pieredzi. Un tā ir priekšrocība, par to nav šaubu, bet es nevaru piekrist, ka tie, kas strādājuši Rietumeiropā, ir sliktāki speciālisti.

— Cik vecs ir airBaltic jaunākais pilots? Un no cik gadiem var kļūt par pilotu?

— Lidot drīkst sākt 18 gadu vecumā, tāpat kā vadīt automašīnu, bet es nezinu, cik gadu ir mūsu jaunākajam pilotam.

— Rīgas lidostā top SAS Flight Academy aviācijas mācību centrs. Vai esat noslēguši sadarbību līgumu?

— Jā, mēs ar šo akadēmiju plānojam sadarboties. Ir ļoti izdevīgi, ka pilotiem nav jālido uz Vāciju vai Zviedriju, lai veiktu apmācību uz simulatora. Mācību centram ir vairākas priekšrocības — apmācība tajā būs nedaudz lētāka nekā līdzīgā centrā Skandināvijas valstīs. Centrā par instruktoriem strādās arī mūsu speciālisti, kas labi prot krievu valodu. Tas ļaus daudz vieglāk komunicēt ar pilotiem no Ukrainas, Baltkrievijas vai Krievijas.

— Jums un Valsts ieņēmumu dienestam ir atšķirīgi viedokļi par to, vai airBaltic vadība ir uzskatāma par amatpersonām un vai tai ir jāiesniedz ienākuma deklarācijas.

— airBaltic valdē strādā ārvalstu pilsoņi, kuri pēkšņi ar likumu gandrīz privātā kompānijā ir kļuvuši par valsts amatpersonām. Tas ir pilnīgs absurds. Valsts amatpersonām jāstrādā sabiedrības interesēs, bet valdei privātā kompānijā jāstrādā akcionāru interesēs — tā, kā īpašnieki saka. Tās ir pretrunas. Es uzskatu, ka likumi šajā jomā Latvijā patlaban nav nepārprotami. Likumu var tulkot tā, ka uzņēmumos, kuros valsts kapitāls ir vismaz 51%, visa valde ir valsts amatpersonas. Manuprāt, šajā gadījumā tā ir kļūda, tā ir pretrunā ar Komerclikumu un citiem likumiem. Mēs ar VID un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par šo jautājumu diskutējam jau četrus gadus. Tas nav nekas jauns! Tas, ka mēs šo jautājumu risinām tik ilgi un ka VID vēršas pie Saeimas un Tieslietu ministrijas ar lūgumu skaidrot attiecīgos likumus, liecina, ka te ir šaubas, problēmas. Konflikts noteikti ir jāatrisina. Mēs tuvākajā laikā vērsīsimies Satversmes tiesā, lūdzot noskaidrot, vai šajā gadījumā ir likuma pretrunas. Starp citu, vienu brīdi arī mūsu padomes locekļi, pat tie, kas iecelti amatā no SAS, skaitījās valsts amatpersonas. Tas bija vēl lielāks absurds. Šis jautājums tika atrisināts pirms trim gadiem, likumu mainīja.

— Kādi ir tuvākie airBaltic attīstības plāni?

— Pagājušajā gadā nedaudz sākām pārskatīt savu stratēģiju, jo atklājām, ka straujāk sāk attīsties lidojumi austrumu virzienā. Tāpēc tagad tam pastiprināti pievēršam uzmanību. Esam sākuši vairākus lidojumus uz Ukrainu, uz četrām šīs valsts pilsētām. Lidojam uz Sanktpēterburgu, Tbilisi, Baku, 2. jūlijā sāksim lidot uz Kaļiņingradu. Plānojam attīstīt vēl citus maršrutus uz bijušo Padomju Savienību.

Otrs virziens, kuram mēs plānojam pievērst pastiprinātu uzmanību, ir tā sauktais transfērs caur Rīgu no Skandināvijas, no pārējām Baltijas valstīm un Ziemeļvācijas. No daudzām šo valstu vietām nav tiešo lidojumu uz bijušās PSRS valstīm. Tas ir ļoti būtisks jauns virziens mūsu darbā, un to mēs darām tāpēc, ka var just — šis tirgus sāk atjaunoties. Transfērs ir jauns fenomens Rīgas lidostā. Iedomājieties — šis rādītājs salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad pieaudzis jau aptuveni 25 reizes. Tas ir milzīgs kāpums. Šogad mēs plānojam pārvadāt aptuveni 1,5 miljonus pasažieru, pieaugums ir gandrīz par 15%. No tiem aptuveni 10 tūkstoši būs transfēra pasažieru. Tas nav daudz, bet ir labs sākums.

Tikko sākām tiešos lidojumus uz Izraēlu, Telavivu. Tas būs vienīgais regulārais lidojumus no Skandināvijas un Baltijas valstīm uz Telavivu. Šis fakts mani ļoti pārsteidza, jo Telaviva ir svarīgs un pieprasīts maršruts. Reiss uz Telavivu pagaidām būs mūsu garākais lidojums. Tuvojoties ziemai, vēlamies atklāt regulārus lidojumus uz Cīrihi Šveicē, sezonas laikā plānojam sākt regulārus lidojumus uz Ēģipti un, ja pagūsim, arī uz Dubaiju Apvienotajos Arābu Emirātos.

— Vai šogad plānojat paplašināt savu floti?

— Vasarā plānots iegādāties Boeing lidmašīnu, tad vēl vienu novembrī, bet nākamā flotes paplašināšana plānota 2007. gada pavasarī. Šogad apgrozījumu plānojam 115 miljonu latu apjomā, pērn tas bija aptuveni 85 miljoni latu. Tas ir liels kāpums.

— Vai visi airBaltic reisi atmaksājas?

— Mums ir aptuveni 40% no Rīgas lidostas apkalpotajiem pasažieriem, un mūs tas visā pilnībā apmierina. Gribam būt lieli Rīgas lidostā. Arī Lietuvā mums ir līdzīga tirgus daļa. Tas ir ļoti labs rādītājs. Protams, tas var nedaudz svārstīties uz augšu un leju, bet šādu līmeni mēs gribētu saglabāt. Tendence ir skaidra — pasažieru kļūst vairāk. Šogad pirmajos četros mēnešos mūsu lidmašīnu aizpildījums sasniedza aptuveni 60%, kas ir par deviņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Lidmašīnas ir pilnas ierastajos maršrutos, bet, līdzko mēs liekam klāt kādu jaunu maršrutu, sākumā rādītāji nav tik labi. Šogad jau esam atklājuši desmit jaunus maršrutus, un tas, protams, ir atstājis iespaidu uz mūsu rādītājiem.

— Ir dzirdēts, ka airBaltic apsver iespēju lidmašīnās atteikties no biznesa klases.

— Esam eksperimentējuši un atteikušies no biznesa klases četros maršrutos, bet vēl neesam izlēmuši, vai saglabāt to vai ne. Viens gan ir skaidrs — vai nu būs lēmums atteikties no biznesa klases visos maršrutos, vai arī visos maršrutos tā tiks saglabāta. Atsakoties no biznesa klases, var iegūt priekšrocības — ir iespējams būtiski mainīt lidmašīnas interjeru, piemēram, Boeing lidmašīnās mēs varētu papildus ielikt 12–18 vietas. Tas nav maz. Bet mēs negribam sasteigt lēmumu.

— airBaltic tiek uzskatīta par veiksmīgu kompāniju, lai gan dividendes saviem īpašniekiem nekad neesat maksājuši.

— Ir jāizvēlas — vai nu ātra atdeve ar labiem finanšu rezultātiem, vai kompānijas attīstība. Mēs divus gadus pēc kārtas esam palielinājuši kompānijas attīstību par vairāk nekā 70%. Pērn, ja neskaita ārkārtas izmaksas, kas saistītas ar flotes atjaunošanu, mēs strādājām ar nelielu peļņu. Mūsu attīstību var nosaukt par stabilu. Šogad mēs gaidām mazliet labākus rezultātus, bet tāpat uzsvars tiks likts uz attīstību. Sākumā kā kompānija mēs bijām pārāk maza, lai izdzīvotu, tāpēc bija jātaisa lieli lēcieni uz priekšu, lai sasniegtu to, kur esam patlaban. Peļņa nav primārā — ne šogad, ne pagājušogad, ne aizpagājušogad...

— Ko par to saka akcionāri?

— Protams, uzņēmuma īpašnieki vienmēr grib gan dividendes, gan attīstību, bet es domāju, ka akcionāri ir apmierināti ar kompānijas darbu.

— Jūs tikko esat atsākuši lidojumus uz Liepāju. Kāpēc nolēmāt spert šādu soli? Jāšaubās, vai šis maršruts jums ir finansiāli ienesīgs.

— Ar lidojumiem uz Liepāju mēs nopelnīt naudu lidojumiem nevaram. Šajā riskā mēs dalāmies ar Liepājas pilsētu. Bet šo virzienu ir iespējams attīstīt, pagaidām Liepājas lidosta vēl nav gatava apkalpot regulāros reisus. Nākamais solis varētu būt lidojumi starp Liepāju un Rīgu katru dienu, pēc tam no Liepājas varētu organizēt lidojumus uz Dienvidzviedriju. Tas ir pilnīgi iespējams, un es domāju, ka tas ir arī komerciāli izdevīgi, jo saīsina ceļojumu par vairākām stundām. Tā ir liela starpība. Patlaban mūsu jaunais maršruts vairāk ir izdevīgs pašiem liepājniekiem — tiem, kas plāno no Rīgas lidot tālāk uz citām valstīm. Rīdziniekam tas nav tik būtiski — var iesēsties savā auto un nepilnās trijās stundās būt Liepājā.

— airBaltic ļoti veiksmīgi attīstās arī Latvijas kaimiņos Lietuvā?

— Esam ļoti apmierināti! Lietuvas galvaspilsētā sākām strādāt 2004. gadā. Mums no Viļņas jau ir 14 maršruti. Tam, ko Viļņā sasniedzām divu gadu laikā, Rīgā bija vajadzīgi desmit gadi. Šogad Viļņā gaidām aptuveni pusmiljonu pasažieru, bet tā īsti attīstīt Viļņu sāksim nākamgad. Mēs gribam vairākus maršrutus, gribam lielākas lidmašīnas. Pašlaik mums Lietuvā ir piecas lidmašīnas. Ar Viļņu gan ir viena ļoti liela problēma — tās ir lidostas izmaksas! Lidosta tur ir ļoti dārga, arī pārlidojumi, tāpēc attīstība ir ievērojami lēnāka nekā Latvijā. Piemēram, Igaunijā un Latvijā šogad būs mazliet vairāk nekā viens lidojums uz iedzīvotāju, bet Lietuvā šis rādītājs atbilst tikai vienai trešdaļai. Tā ir liela starpība. Iedomājieties! Lielākajā no Baltijas valstīm — Lietuvā — ir pati mazākā lidosta! Tas ļoti tieši ir saistīts ar lidostas izmaksām un aviācijas politiku.

— Bet arī Rīgā ir samērā augsta lidostas maksa.

— Rīgas lidostas izmaksas ir adekvātas — tās nav lētākās Eiropā, bet ir starp lētākajām. Kopš aviācijas politikas izmaiņām 2004. gadā, ko ieviesa bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, Rīgas lidosta ir strauji attīstījusies. Bez šādām izmaiņām mūsu attīstība šeit nebūtu iespējama.

— Bet kāpēc tad citas aviokompānijas pauda tādu neapmierinātību ar jauno Rīgas lidostas politiku?

— Strīdi ir bijuši par vienu jautājumu. Mums un kompānijai Ryanair lidostā ir vislielākās atlaides, jo mēs pārvadājam visvairāk pasažieru. Citas aviokompānijas, kurām šīs atlaides nav tik lielas, protams, ir nemierā. Godīgi sakot, man nebūtu nekas pret, ja arī tās saņemtu tādas atlaides kā mēs. Taču arī viņiem Rīgas lidosta ir kļuvusi krietni izdevīgāka nekā agrāk.

— Varbūt plānojat izvērsties arī Igaunijā?

— Igaunijā mums nav nekādu plānu, jo mūsu privātajam akcionāram — SAS — pieder Igaunijas aviokompānija EstonianAir. Līdz ar to mums nebūtu stratēģiski pareizi ieiet arī Igaunijas tirgū. Uz Tallinu mēs gan lidojam, tagad jau trīs reizes dienā no Rīgas un trīs reizes — no Viļņas.

— Vai Latvijas aviotirgū vēl ir vietas jaunām aviokompānijām, varbūt tas jau ir piesātināts?

— Viss ir atkarīgs no tā, ko jaunais spēlētājs darītu. Es nedomāju, ka tirgus ir piesātināts. Rīgā vēl daudz ko var attīstīt! Man te vēl ideju netrūkst! Konkurence gan Rīgas lidostā ir liela, vislielākā starp visām trijām Baltijas valstīm. Interesanti, ka Rīgas lidosta ir samērā maza, bet šeit lido visas Eiropas lielākās aviokompānijas. Mēs esam pieraduši pie konkurentiem.

— Pēdējā laikā airBaltic vārds visbiežāk tiek minēts saistībā ar iespējamo valstij piederošo akciju privatizāciju, kā arī ar airBaltic saistīto aizdevumu Latvijas valstij. Tas nesaprotamu iemeslu dēļ vairākus gadus bija aizmirsts, jo it kā nebija nekur iegrāmatots. Vai šīs ir saistītas lietas?

— Manuprāt, šie nav saistīti jautājumi. Lai finansētu airBaltic kapitāla palielināšanu, tika veikts aizdevums Privatizācijas aģentūrai, kas toreiz bija valstij piederošo akciju turētāja. Valsts kontrole atklāja, ka valsts uzskaitē šis parāds neparādās. Te nav runa par to, ka tiek apstrīdēts šis parāds vai ka ar šo kredītu kaut kas nav kārtībā. Te ir vajadzīgs valdības lēmums, un viss būs kārtībā. Šo jautājumu nevajadzētu saistīt ar iespējamo uzņēmuma privatizāciju.

— Vai jums ir zināms SAS priekšlikums valstij par tai piederošo akciju privatizāciju?

— Es neko nedrīkstu komentēt par sarunām, kas notiek starp akcionāriem.

— Vai uzņēmuma attīstību netraucē tas, ka lielākais īpašnieks ir valsts?

— Jāsaka tā — līdz šim sadarbība starp valsti un privāto akcionāru ir bijusi apbrīnojami laba. Varbūt tas pat ir bezprecedenta gadījums. Tas, protams, ir bijis saistīts arī ar bijušajiem satiksmes ministriem — uz biznesu orientētiem, lietišķiem cilvēkiem. Neraugoties uz to, es tomēr domāju, ka labāk ir, ja kompānija ir privātās rokās, nevis valsts īpašumā, jo valsts kā akcionārs var veidot pilnīgu citu politiku, nekā tas būtu izdevīgi privātam akcionāram.

****

airBaltic dibināta 1995. gadā. Galvenie akcionāri: Latvijas valsts 52,6% akciju, SAS AB – 47,2% akciju.

2005. gadā aviosabiedrība pārvadāja 1,04 miljonus pasažieru. Patlaban airBaltic veic tiešos lidojumus no divām Baltijas valstu galvaspilsētām — Rīgas un Viļņas.

No Rīgas airBaltic tiešie lidojumi ir uz Baku, Barselonu, Bergenu, Berlīni, Briseli, Diseldorfu, Dņepropetrovsku, Dublinu, Hamburgu, Helsinkiem, Kaļiņingradu, Kijevu, Kopenhāgenu, Liepāju, Londonu, Mančestru, Maskavu, Milānu, Minheni, Minsku, Odesu, Oslo, Parīzi, Sanktpēterburgu, Simferopoli, Stambulu, Stokholmu, Tallinu, Tbilisi, Varšavu, Viļņu un Vīni.

No Viļņas airBaltic veic tiešos lidojumus uz Berlīni, Budapeštu, Diseldorfu, Dublinu, Hamburgu, Helsinkiem, Kopenhāgenu, Londonu, Minheni, Oslo, Rīgu, Stokholmu, Tallinu un Varšavu.

Patlaban airBaltic flotē ir 16 lidmašīnas — septiņas Boeing 737-500 un deviņas Fokker 50 lidmašīnas.