/nginx/o/2018/07/14/9030463t1h7dd3.jpg)
Gandrīz 17 000 cilvēku šajās 10.Saeimas vēlēšanās pirmo reizi varēs izmantot savas jauno pilsoņu tiesības un doties vēlēt. Tie ir cilvēki, kuri ieguvuši pilsonību naturalizācijas ceļā. Par vēlētājiem kļuvuši arī pēc 1991. gada dzimušie jaunieši, kuru vecāki ir Latvijas nepilsoņi.
Arī Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskolas skolēni šogad pie vēlēšanu urnām varēs doties pirmo reizi. Viņi ir pilsoņi un sasnieguši 18 gadu vecumu. 11.klases skolnieks Edgars Belters LTV "Panorāmai" ceturtdien atzinis, ka šī iespēja neesot gana pietiekams pamudinājums, lai ietu 2.oktobrī uz vēlēšanām un kādam atdotu savu balsi: "Neiešu balsot, jo šīs partijas, šie saraksti, kuri mums ir šobrīd, man ne visai patīk un nav tur tādu cilvēku, kas šogad izdarīs Latvijai labāk."
Arī pārējie Edgara skolasbiedri norādījuši uz politiķu vārdu un darbu nesakritību. Lai arī kritiski noskaņoti, daļa no viņiem vēlēšanās tomēr piedalīsies. "Runājot par politiķiem, es daudzus no viņiem uzskatu par ne visai labiem cilvēkiem, gribētos, lai viņi sāktu dzirdēt cilvēkus un un sāku saprast, ko viņi īsti dara," norāda 11.klases skolnieks Rihards Šnepsts. Darāmā, pēc skolēnu domām, politiķiem esot daudz: jārada vairāk darba vietu, jāceļ labklājības līmenis.
Taču risināmo problēmu galvgalī, pēc skolēnu domām, esot sabiedrības integrācija. S.Žoltoka vidusskolas 12.klases skolēns Edgars Gaidels "Panorāmai" uzsver: "Mēs dzīvojam pagātnē, mums ir ļoti sliktas attiecības starp krieviem un latviešiem, domāju, ka būtu labāk, ja mēs visi apvienotos un veidotu labāku dzīvi šajā valstī.''
Skatīt pievienoto video