Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Terminu "mākslīgais intelekts" (angliski – artificial intelligence) kā specifiskas informātikas disciplīnas nosaukumu ieviesa amerikāņu zinātnieks Dž. Makartijs 1956. gadā. Šodien mākslīgā intelekta nozarē pasaulē aktīvi strādā desmitiem tūkstoši zinātnieku. Kas šajā nozarē patlaban notiek Latvijā?
Ar šādu jautājumu vērsāmies pie Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes sistēmu teorijas un projektēšanas katedras docenta, inženierzinātņu doktora Agra Ņikitenko. Viņa interešu un zinātniskās pētniecības lauks ir mākslīgais intelekts.
Mākslīgais intelekts ir samērā jauna modernās zinātnes nozare. Mākslīgā intelekta metodes tiek lietotas gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs, īpaši – medicīnā, militārajā jomā, ražošanā, biznesā. Sistēmas ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju pielietojumu ik gadu kļūst arvien sarežģītākas, radot iespēju risināt arvien plašāku problēmu loku.
Agra Ņikitenko zinātnieka mērķis ir uzbūvēt integrētu vidi, kas sadarbībā ar cilvēku spētu veikt salīdzinoši sarežģītus uzdevumus bez cilvēka vadības. Robotiem, kuros izmantots mākslīgais intelekts, zinātnieki nākotnē paredz plašu pielietojumu. Patlaban pētnieki daudzās pasaules valstīs aktīvi strādā pie tādu sistēmu radīšanas, kas spētu vadīt pilsētas sabiedrisko transportu, taksometrus, vilcienus, maizes pārvadāšanas auto un cita veida transportu. Dažās pasaules valstīs jau šobrīd pa sliedēm joņo mākslīgā intelekta vadīti metro.
Zinātnieki Latvijā patlaban paralēli teorētiskiem pētījumiem strādā pie tā, lai izveidotu bāzi tālākiem un dziļākiem praktiskiem pētījumiem mākslīgā intelekta jomā. Šobrīd joma, kas īpaši nodarbina zinātnieku prātus šajā nozarē, ir mākslīgā intelekta spēja risināt sarežģītas problēmas un atspoguļot gūtās zināšanas. Gan lēmumu pieņemšanā, gan zināšanu atspoguļošanā pēdējo desmit gadu laikā ir radītas daudzas jaunas tehnoloģijas, metodes un pieejas.
Mākslīgā intelekta sistēmas pēc to spējas patstāvīgi pieņemt lēmumus tiek iedalītas autonomās un neautonomās sistēmās. Autonomās sistēmas pretstatā neautonomajām spēj darboties, izmantojot savu pieredzi, bez cilvēka iejaukšanās vai palīdzības. Autonomajām sistēmām ir patstāvīgi jāiegūst un jāorganizē zināšanas un jāpieņem patstāvīgi lēmumi. Tāpēc autonomu intelektuālu sistēmu izveide ir daudz sarežģītāka. Uzdevums radīt autonomu intelektuālu sistēmu kļūst vēl sarežģītāks, ja šī sistēma tiek izstrādāta darbam sarežģītā vidē, kam raksturīga liela mainība (dinamika), vāja prognozējamība un liels skaits savstarpēji saistītu elementu. Šādos gadījumos lēmumu pieņemšanas process un zināšanu atspoguļošanas shēma kļūst sarežģītāka gan no strukturālā, gan arī no vadības viedokļa.
Agri Ņikitenko vairāk interesē tieši autonomu sistēmu vadība, to saprotot kā intelektuālu sistēmu autonomiju lēmumu pieņemšanā. Pirms laika A. Ņikitenko izstrādāja promocijas darbu "Hibrīdas intelektuālas sistēmas izstrādāšana un realizācija", kuru veltīja autonomu intelektuālu sistēmu pētīšanai. Strādājot pie šā pētnieciskā darba, doktors A. Ņikitenko secināja, ka šādas sistēmas radīšanai nav piemērojama kāda viena metode, kas spētu nodrošināt apmācības funkcijas, mākslīgā intelekta mehānismu darbību, spēju novērot, pieņemt lēmumus un citas funkcijas. Lai šāda sistēma spētu pildīt uzticētos uzdevumus, tai ir jābūt spējīgai spriest deduktīvi, veikt darbību plānošanu, spriest asociatīvi, t. i., spriest, izmantojot līdzību un vēl citas darbības. Mākslīgajā intelektā var tikt izmantotas arī uz skaitļiem balstītas metodes, piemēram, mākslīgie neironu tīkli, ģenētiskā programmēšana un vēl citas. Viss atkarīgs no tā, kāds pielietojums paredzēts konkrētajai mākslīgā intelekta sistēmai.
Cilvēkiem, kam nav padziļinātu zināšanu par datorsistēmām un robotu tehnoloģijām, iepriekš rakstītā informācija var šķist diezgan sveša, tomēr, izrādās, nav nemaz tālu tas laiks, kad katrs no mums ikdienā būs saistīts ar ierīcēm, kas savā darbībā izmantos mākslīgā intelekta tehnoloģijas. Piemēram, jau tagad mūsu dzīvokļus var sakopt putekļu sūcējs, kuru vada nevis cilvēks, bet intelektuāla datorprogramma. Šāds putekļu sūcējs robots pats spēj plānot savu darbību un, pildot uzdevumus, noteikt objektu izvietojumu telpā. Vienkāršā valodā sakot, tas sūc putekļus un pats prot apiet arī dīvānu, lielo drēbju skapi un citas mēbeles, un neskrien arī sienā. Jebkurai šādai mākslīgā intelekta sistēmai ir jāprot novērtēt situāciju, katrā situāciju jāizvēlas pareizais risinājums, izmantojot pieejamās alternatīvas.
Vai jau šobrīd savā ikdienā saskaramies ar mākslīgo intelektu? Jau tagad atsevišķās sistēmās tiek lietotas intelektuālas uz aģentu orientētas programmēšanas metodes. Šādas sistēmas paraugs ir automātiski informācijas meklētāji internetā. Uz aģentu orientētas programmatūras sistēmas to lietotājiem ļauj internetā pasūtīt informāciju, piemēram, par benzīna vai kafijas pupiņu cenām pasaulē un pēc laika iegūt šādu izsmeļošu, plaša spektra informāciju, kuru tās pasūtītājs var izmantot tam svarīgu lēmumu pieņemšanai.
Mūsu valstī šādas sistēmas pagaidām vēl ir samērā maz izplatītas. Dažas organizācijas Latvijā izmanto tā saukto spamu jeb nevēlamo pasta vēstuļu ķeršanas metodes, kurās izmantotas mākslīgā intelekta metodes. Daudzās pasaules valstīs jau šobrīd mākslīgā intelekta izmantošana ir pat ļoti plaša. ASV, Japāna, Vācija – tās ir lielvalstis, kurās mākslīgā intelekta pētniecībai tiek veltītas vislielākās pūles.
Sava pētījuma ietvaros A. Ņikitenko veica arī hibrīdu intelektuālu sistēmu arhitektūru izpēti, lai noteiktu veidus, kā vairākas metodes var tikt apvienotas vienā intelektuālā sistēmā. Viņš iepazinās ar zinātnieku pieredzi mākslīgā intelekta arhitektūras veidošanā citur pasaulē, salīdzināja un pieņēma savam pētījumam atbilstošāko arhitektūras veidu. Pētnieks izvēlējās arhitektūru, kas ļāva apvienot sevī astoņas mākslīgā intelekta metodes. Tika izveidots vadības modulis, to realizējoša programmatūra, tapa arī robots, kas spēja uzskatāmi demonstrēt programmatūras darbību un pierādīja pētnieciskajā darbā izvirzīto ideju dzīvotspēju.
Par jautājumiem, kas saistīti ar mākslīgo intelektu, Agris Ņikitenko sāka interesēties jau kopš studiju sākuma Rīgas Tehniskajā universitātē 1995. gadā. Datori, skaitļošanas sistēmas un programmēšana viņu aizrāva jau agrāk – vidusskolas gados, bet, mācoties augstskolas 1. kursā, mākslīgā intelekta problemātikai viņš pievērsies pavisam nopietni. Mākslīgā intelekta pētniecībai veltīts Agra Ņikitenko bakalaura darbs, vēlāk šajā nozarē tapa arī viņa maģistra darbs.
Laiks rit, un A. Ņikitenko apzinās, ka tie pētījumi, kas veikti vēl nesenā pagātnē, šobrīd savu aktualitāti daļēji jau ir zaudējuši. Savā attīstībā mākslīgā intelekta jomā uz priekšu iet arī zinātnieki Latvijā. Patlaban Agra Ņikitenko galvenā uzmanība pētniecības jomā ir veltīta autonomo robotu izstrādei.
Doktors Agris Ņikitenko ir arī viens no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Robotikas kluba dibinātājiem. Robotikas klubā ir apvienojušies aizrautīgi cilvēki, kurus vieno interese par robotiem. Par kluba biedriem ir uzskatāmi cilvēki, kas regulāri tiekas, lai pārrunātu aktualitātes robotikas jomā, piedalās kopīgos pasākumos un, pats galvenais, būvē robotus. Par kluba dibināšanas laiku var uzskatīt 2006. gada februāri – RTU Robotikas klubam nesen apritēja divi gadi.
Viens no kluba svarīgākajiem veikumiem ir sacensību "Robotika 2007" idejas ģenerēšana un noorganizēšana. Šis darbs paveikts, sadarbojoties ar RTU studentu parlamentu. Pirmās robotikas sacensības Latvijā notika 2007. gada 27. martā. Tā paša gada rudenī Kongresu nama telpās tika sarīkotas otrās robotikas sacensības. Patlaban Robotikas kluba biedri sadarbībā ar Nākotnes izglītības centru un RTU studentu parlamentu aktīvi strādā pie sacensību "Robotika 2008" rīkošanas, kas 15. aprīlī notiks starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā. Šajās sacensībās piedalīsies entuziasti arī no Igaunijas un Lietuvas. Šo sacensību laikā robotus pārbaudīs līnijsekotāju robotu sacensībās, tie pārvarēs līnijsekotāju šķēršļu trasi un ātrumā un spēkā sacentīsies SUMO un SUMO-Roomba (putekļu sūcēju) sacīkstēs. Par labāko rezultātu cīnīsies skolēni un studenti, gan pusaudži, gan pieredzējuši radioamatieri.
Pasākuma laikā apmeklētājiem būs iespēja iepazīties arī ar tehnoloģiju jaunumiem. Kā pastāstīja Agris Ņikitenko, RTU Robotikas kluba biedri sadarbībā ar Nākotnes izglītības centru un RTU studentu parlamentu šādas robotu sacensības ir apņēmušies turpmāk rīkot ik pavasari. Šis pasākums ir ne tikai laba izklaide skatītājiem, bet palīdz parādīt to, ko robotu tehnoloģiju jomā spēj paveikt cilvēki Latvijā, un piesaistīt šai sarežģītajai, bet interesantajai nodarbei jaunus interesentus.