Telpaugu kopšana

1. Brunfelsijas (Brunfelsia) pēc noziedēšanas apgriež tikai nedaudz, pielabojot un saglabājot iepriekšējos gados veidoto koka vai krūmu formu. Griež uzmanīgi, jo visas auga daļas ir indīgas. Šie augi jāsargā no tiešiem saules stariem, it īpaši, ja tos pa vasaru izliek ārā. Brunfelsijām patīk vienīgi skāba vide, tāpēc uzmaniet, lai augsne nekļūtu kaļķaina!

2. Lai gan alojei (Aloe) ziemā telpas parasti šķiet par siltām, lai uzziedētu, retureiz tā pārkāpj savus principus. Ja augs ziemā ir ziedējis, to tagad der pārvelt mazliet lielākā podā. Ko nozīmē — pārvelt? Sakņu kamolu līdz ar veco augsni izceļ no poda, neizjauktu ieceļ mazliet lielākā traukā un tam apkārt ber svaigu, jaunu zemi. Ziedēšanas laikā aloje ir patukšojusi savas barības rezerves, tādēļ to nepieciešams pārstādīt un regulāri (vismaz reizi mēnesī) mēslot.

3. Cik bagātīgi stīgu akmeņlauzīte jeb saksifrāga (Saxifraga stolonifera) zied, tik dāsni veido jaunstādus daudzo stīgu galos. Pēc noziedēšanas daļēji šie augi zaudē pievilcību. Jaunās rozetītes apsakņo bagātinātā kūdrā, jauno augu — podā, kur tas turpina augt līdz ziedēšanai nākamajā gadā.

4. Oleandri (Nerium) slinki zarojas. Lai izveidotu par dekoratīviem krūmiem vai kokiem, tos vairākas reizes gadā apgriež (visu augu vai daļēji). Taču maijā apgriezt vairs nedrīkst, jo var nogriezt vēl neredzamos, bet jau esošos ziedpumpurus. Tāpēc maijā griezts un sprausts oleandra spraudenis uzzied divus trīs mēnešus pēc apsakņošanās. Oleandriem ir indīga šūnsula un visas auga daļas.

5. Mīnija klīvija (Clivia miniata) zied no pavasara līdz rudenim, bet visbagātīgāk — maijā. Ja piemīt azartisks audzēšanas prieks, noziedējušos klīviju ziedus un kātus nevajag nogriezt un izraut, bet pagaidīt, līdz nogatavojas sēklas (sarkanas ogas). Tās labi dīgst. Mīnija klīviju pārstāda pēc iespējas retāk, reizi 3–5 gados. Rūpīgi sargā no pūkainajām bruņutīm.

6. Var dalīt cieši saaugušos spatifīlu (Spathiphyllum) dzinumus. Ja podā to par daudz, tie kļūst sīki, ar mazām lapām, bet ziediem grūti izspraukties cauri blīvajiem dzinumiem. Jaunatdalītam augam vajadzētu būt ar 5–7 dzinumiem, taču, jo lielāks pods, jo vairāk dzinumu. Spatifīla necieš tiešus saules starus.

7. Līdakastēm jeb sansevjērām (Sansevieria) pēc noziedēšanas izgriež ziedus, bet nepārstāda. Resno, gaļīgo un trauslo sakņu dēļ tās necieš pārstādīšanu. Sansevjēras ir sukulenti, tās spēj paciest sausumu, bet ātri aiziet bojā lieka slapjuma dēļ, sevišķi tad, ja atrodas vēsā telpā (apmēram +10°C). Sansevjērām nepatīk ne saulaina (balo lapu raksts), ne ēnaina (stīdzē lapas un nolīkst) vieta.

8. Pirms vasaras der apgriezt spēcīgās, ātri augošās Vainera tetrastigmas (Tetrastigma voinierianum) galotnes. Tās, kā arī lapainās, nepārkoksnējušās stumbra daļas var izmantot par spraudeņiem. Tos sprauž pa trim četriem vienā podā, ļauj, lai apsakņojas, un atstāj tur augam. Augi klāti ar smalkiem matiņiem, tāpēc spraudeņus rasina un laista piesardzīgi, tie viegli var sākt pūt.

9. Ja no kompakta segliņu (Euonymus) krūma lec ārā pārāk gari, pirmajā pavasara saulē un siltumā izauguši dzinumi, tie jāaplīdzina. Jākontrolē jaunie dzinumi, kuros mainīgās temperatūras dēļ (spīd saule — karsti, nespīd — vēsi) var iemitināties gan laputis, gan bruņutis, gan tīklērces.

10. Griež liellapaino fikusu (Ficus lyrata, F. robusta, F. decora, F benghalensis u. c.) spraudeņus. Ja noliek vietā, kur no apakšas nāk siltums, tie labi apsakņojas ūdenī. Kad spraudeņi ūdenī izlaiduši vismaz 5 cm garas saknes, tos stāda pa vienam augsnes podos. Ja vēlas kuplus augus, jaunos fikusus galotņo, bet var arī veidot kolonnu (stāda kopā četrus piecus augus, negalotņo, bet ļauj augt ar vienu galotni).

11. Iestājoties siltam, pat karstam laikam, fatsijas (Fatsia) regulāri miglo ar mīkstu ūdeni, it īpaši lapu apakšpuses, uz kurām pirmām parādās tīklērces. Ūdens migliņa palīdz izvairīties no netīkamajiem kaitēkļiem. Ja fatsijai ir 3–5 gadi, tad tā var uzziedēt. Nākot ziedam galotnē vai tuvu tai, augšējās lapas nedaudz noliecas, kuras pēc pilnīgas ziedu atvēršanās atkal atgūst iepriekšējo stāvokli.

12. Ja neliela auguma hlorofīts (Chlorophytum) ap sevi izveidojis daudz stīgu ar jauniem dzinumiem galos, tam apkārt sasprauž jaunos dzinumus — stīgas nepārgriežot, bet saloka, tādējādi jaunais augs vēl tiks barots caur stīgu no vecākauga. Tā podā ātrākā laikā izveidosies kupls, bagātīgi lapots hlorofīts.

13. Ja pietiek siltuma un gaismas, podos un kastītēs var sēt kaktusus. Gaisma ir pati nepieciešamākā, tāpēc kaktusu sēklas neapsedz ar zemi — tās dīgst gaismā. Var sākt arī kaktusu potēšanu.