Jaunais ministrs labos iepriekšējā kļūdas (8)

Esmu iepriekšējā ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa radītās situācijas ķīlnieks, Neatkarīgajai atzina jaunais ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs.

– Ko vēlaties sasniegt, vadot Ekonomikas ministriju?

– Pirmkārt, izdarīt visus tos darbus, ko neizdarīja iepriekšējais ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš. Apzinos, ka laika nav daudz – maksimums seši mēneši pretstatā pusotram gadam, kas bija K. Kariņam, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi.

– Kas tie par neizdarītajiem darbiem, kuriem steidzami jāķeras klāt?

– Viss, ko premjers Aigars Kalvītis jau savulaik norādījis K. Kariņam, piemēram, Latvijas konkurētspējas veicināšana. Tas ir viens no pirmajiem punktiem, ar ko sākas šīs valdības deklarācija. Būvniecības jomā valda nenormāla birokrātija, kas jebkuram ārvalstu investoram pārtrauc vēlmi Latvijā investēt, jo tas nozīmē milzīgu laika patēriņu un atspoguļojas ražojumu un pakalpojumu izmaksās un, protams, galīgajā cenā.

Konkurētspējas veicināšana nozīmē arī pielietojamās zinātnes un augsto tehnoloģiju izmantošanu ekonomikā. Ir bijuši solījumi, un ir jābūt arī konkrētiem projektiem.

– Viens no jūsu pirmajiem paziņojumiem, kļūstot par ekonomikas ministru, bija solījums nepieļaut inflācijas tālāku kāpumu. Kā domājat realizēt šo mērķi?

– Pirmkārt, noņemot šķēršļus uzņēmējdarbībai, mēs tādējādi darām to, ko Ekonomikas ministrija var darīt inflācijas mazināšanai. Mēs nevaram veidot monetāro un fiskālo politiku, bet mēs varam radīt izcilus darba apstākļus uzņēmējiem.

Otrkārt, analizēsim katru MK noteikumu projektu un tiesību aktu, kas tiks iesniegts valdības izskatīšanai, lai novērtētu, kādu ietekmi katrs no šiem jaunajiem normatīvajiem dokumentiem varētu atstāt uz izmaksām. Konkrēts piemērs: iepriekšējā MK sēdē ierosināju uz divām nedēļām atlikt noteikumu projektu – noteikumi par prasībām bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko preparātu (produktu) uzglabāšanas rezervuāru projektēšanai, uzstādīšanai, par to atbilstības novērtēšanas kārtību un tirgus uzraudzību, jo man bija vairāki iebildumi. Man tas ir pilnīgi nesaprotams: ja valsts vēlas kaut ko kontrolēt, valstij pašai ir jāuzņemas izmaksas, kas saistītas ar analīžu veikšanu un citiem obligātiem pasākumiem, nevis jāuzveļ visas šīs izmaksas uz uzņēmēja pleciem.

– Vai bija iespējams inflāciju iegrožot jau agrāk?

– Ekonomikas ministrija varēja darīt vairāk. Valdība līdz šim ir darījusi to, kas rakstīts mācību grāmatā. Pagājušajā gadā budžeta deficīts valstī nebija pirmās 350 gada kalendārās dienas. Taču jāatzīst, ka valdības rīcībā īstenībā ir maz instrumentu, ko izmantot inflācijas mazināšanai.

– Valdība pagājušajā gadā bija sagatavojusi slepenu inflācijas apkarošanas plānu. Varbūt jūs ierosināsiet to tagad ieviest?

– Apzīmējums "valdības slepenais pretinflācijas plāns" ir žurnālistu izdomājums. Īstenība plānā bija ietverti pāris pasākumi, kas ir saistīti ar nodokļu politiku. Pašreizējais inflācijas līmenis, kas kādam šķiet augsts, izprotams pašreizējā ekonomikas attīstības kontekstā. Jāņem vērā izmaiņas, ko Latvijas ekonomika piedzīvoja pēc 2004. gada 1. maija.

– Jūsu ideja bija, ka degvielas obligāto rezervju uzturēšana jāapmaksā valstij. Cik tas izmaksās nodokļu maksātājiem, un ko no tā iegūs patērētājs?

– Mana pārliecība: ja valsts kaut ko liek darīt, valstij arī pašai tas jāapmaksā. Šobrīd valsts degvielu rezervju uzglabāšanu apmaksā tikai 0,7 dienām, tas ir, nepilnai dienai, bet uzņēmējam rezervju uzglabāšana jāapmaksā par 37 dienām. Šai proporcijai ir radikāli jāmainās. Es valdībai piedāvāšu šo proporciju mainīt – valstij apmaksāt 70 dienas, bet uzņēmējam – tikai 20 dienas. Valstij 70 dienu rezervju uzglabāšana izmaksātu 109 miljonus latu pēc pašreizējām cenām. Degvielas rezerve nav zemē nomesta nauda – pirmkārt, tā tiks atgūta, otrkārt, tas var būt izdevīgs ieguldījums, jo degviela kļūst dārgāka. Patērētājs no tā, ka valsts iesaistās obligāto rezervju veidošanā, iegūs drošību, ka degvielas cenas būs stabilas, jo valsts varēs mīkstināt cenu satricinājumu šajā tirgū. Turklāt degvielai būtu jābūt par aptuveni diviem santīmiem litrā lētākai nekā tad, ja obligātās rezerves jāglabā uzņēmējam vien, jo šobrīd šādu summu pierēķina pie degvielas cenas par rezervju veidošanu.

– Vai uz laiku no darba atbrīvotais LIAA direktors Andris Ozols tiks atjaunots amatā, ja viņš uzrakstīs spīdošu rīcības plānu?

– No vienas puses, A. Ozolam kā ikvienam citam direktoram vajadzēja nodrošināt vietnieku. Viņam tāda nav. Otrkārt, tagad četros mēnešos jāizskata visi projektu iesniegumi. Trešais apstāklis – pārbaudes materiālos ir runa tikai par to, kurš uzņēmējs cikos iegājis un kādu numuru saņēmis un tā tālāk. Pagaidām izskatās, ka A. Ozols bijis situācijas ķīlnieks. Politiskus lēmumus pieņem ministrs, iestādei ir jāizpilda ministra rīkojumi. Tāpēc, ja nu kādam ir jāuzņemas atbildība, tad pirmām kārtām jau ministram.

– Vai tiem uzņēmējiem, kuri projekta pieteikumus iesniedza pēdējie programmā Atbalsts infrastruktūras modernizācijai, ir cerība saņemt finansējumu?

– MK noteikumi strikti paredz, ka projekti netiek pieņemti pēc tam, kad šai programmai attiecīgajai kārtai atvēlētā naudas summa, un tie bija aptuveni 23 miljoni latu, ir sasniegta. Tāpēc arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra 20. martā dienas vidū pārtrauca projektu pieņemšanu. Pēc tam sekoja mutisks K. Kariņa rīkojums – pieņemt visus projektus. To, vai tas atbilda MK noteikumiem, lai katrs pats izlemj.

Es esmu iepriekšējā ministra K. Kariņa radītās situācijas ķīlnieks. Man kā juristam gribētos ievērot likumu, kas nozīmētu to, ka iespējams pretendēt tikai uz 23 miljoniem latu šīs programmas attiecīgajā kārtā, tādējādi paverot iespēju un saglabājot tiesiskās pašpaļāvības principu tiem, kas gatavojas iesniegt projektus otrajā kārtā. Es saprotu, ka mana stingrā likuma ievērošana radīs kritiku no tiem uzņēmējiem, kas paļāvās uz K. Kariņa mutisko solījumu.

– Vai, sākot darbu, kaut ko radikāli mainīsiet ministrijā?

– Pirmā lieta, ko esmu uzdevis mainīt, ir tas, lai Ministru kabinetā būtu Latvijas Republikas karogs.

– Neticu, ka MK nebija Latvijas karoga...

– Man arī tas likās neticami, bet fakts paliek fakts.

– Vai nākat ar savu komandu?

– Lielāko daļu no Ekonomikas ministrijas speciālistiem pazinu jau agrāk. Ļoti augstu vērtēju ministrijas vecāko ierēdniecību. Nekādas pārmaiņas neplānoju. Ceru tuvākajā laikā aktivizēt to departamentu darbu, kuros mums trūkst cilvēku, bet kuri ir ļoti svarīgi. Piemēram, Enerģētikas departaments, kurā šobrīd trūkst vairāku cilvēku. Energoefektivitāte šobrīd Latvijā ir ļoti svarīga.

– Varbūt mainīsiet kabineta iekārtojumu – piekārsiet gleznas, nomainīsiet mēbeles?

– Darba kabinetā nav gleznu. Atzīšos, varbūt gribētu atnest kādu no mājām, bet, ticiet, man nav ne laika, ne vēlēšanās domāt par mēbelēm. Ir svarīgākas lietas darāmas.

***

Aigars Štokenbergs

- Dzimis: 1963. gada 29. augustā Rīgā

- Ģimenes stāvoklis: precējies, 2 bērni

IZGLĪTĪBA UN KVALIFIKĀCIJA

1997–2001 augstākā – ekonomists, Latvijas Banku augstskola

1997–1999 diploms uzņēmējdarbības pārvaldē, Latvijas Banku koledža

1981–1986 augstākā – jurists, Latvijas Universitāte

DARBA PIEREDZE

- Kopš IV/2006 Latvijas Republikas ekonomikas ministrs

- XII/2004–IV/2006 Ministru prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos, Latvenergo padomes priekšsēdētāja vietnieks

- I/2002–XII/2004 advokātu biroja Briģis, Čapkevičs un partneri zvērināts advokāts

- X/1997–XII/2001 Pasaules bankas lauku attīstības projektu vadītājs

- XII/1993–X/1997 Pasaules bankas lauksaimniecības attīstības projektu vadītājs

- III/1993–XII/1993 Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora vietnieks

- III/1990–III/1993 Jūrmalas tiesas tiesnesis

- V/1988–III/1990 agrofirmas Tērvete priekšsēdētāja palīgs

- IV/1985–V/1988 Rīgas rajona prokuratūras vecākais izmeklētājs

PADZIĻINĀTA APMĀCĪBA ĀRVALSTĪS

- ASV, Pasaules banka, mikrofinansēšana (1999)

- Apvienotā Karaliste – hipotekārā kreditēšana (1997)

- Jaunzēlande, ekonomiskā reforma (1996)

- Dānija – vadības zinātnes (1994)

- Zviedrija – tiesu sistēma (1992)