Pētnieku grupa pirmoreiz cilvēces vēsturē nopeldēja augšup pa Nīlas straumi, lai nokļūtu līdz vistālākajam punktam, kas atrodas Ruandas lietus mežos, ziņo laikraksts «The Washington Post».
Tādā veidā viņi ir konstatējuši pasaules garākās upes leģendāro avotu, par kura atrašanās vietu klīst runas un notiek strīdi kopš 1850. gada. Līdz šai dienai nevienam nebija izdevies aizpeldēt pa Nīlu visā tās garumā, jo šāds ceļojums ir ļoti bīstams. Kad pētnieki atgriezās no sava ceļojuma, viens no viņu reportieriem sacīja: «Ar mūsu pieliktajiem spēkiem tika pārrakstīta vēsture.«
Trīs zinātnieki no Britānijas un Jaunzēlandes nobrauca augšup pa Nīlu aptuveni 6700 kilometru, kas aizņēma 80 dienas. Ceļā viņi izmantoja pavadoņu navigācijas sistēmu GPS. Ar tās rādītāju palīdzību pētnieki veica vēl vienu svarīgu atklājumu: viņi noskaidroja, ka Nīlas garums ir par 170 kilometriem lielāks, nekā tika uzskatīts agrāk.
Sākumā pētnieku komandas sastāvā bija četri cilvēki, taču viens no zinātniekiem traģiski gāja bojā, kad sacēlušies Ziemeļugandas nemiernieki uzbruka viņu nometnei. Pēdējos 70 kilometrus zinātnieki veica kājām, laužoties cauri mežonīgiem džungļiem paralēli nelielai upei, par kādu šeit ir pārvērtusies Nīla.