Lai «optimizētu» nodokļu maksājumus, Latvijas ekspremjera, topošā Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenta Valda Dombrovska (V/ETP) sievai Ārijai Dombrovskai un viņa bijušās padomnieces vīram Indulim Bukanam piederošā SIA «Land Development» nekustamos īpašumus pārdevis pa daļām, šodien vēsta laikraksts «Diena».
«Visa pamatā ir divi atsevišķi līgumi, viens - par jaunbūvi, otrs - zemi, uz ko balstoties pircējiem pārdod īpašumus. Tādējādi ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) tiek aplikta tikai ēka, bet zemesgabals - ne, jo būvatļauja izsniegta līdz 2009.gada nogalei un atbilstoši likumam tas nav uzskatāms par apbūves zemi. Turklāt pirms pārdošanas tā piederēja privātpersonām - uz pusēm Dombrovskai un Bukanam, kas savai SIA «Land Development» šo zemi iznomāja,» nodokļu «optimizācijas» shēmu apraksta «Diena».
Lai piemērojamais PVN būtu mazāks, mājokļus uzņēmums esot pārdevis zem pašizmaksas - ar zaudējumiem vidēji 35% apmērā, savukārt zemes gabalus - ar būtisku uzcenojumu.
Tādējādi tikuši «piesmieti» nodokļu iekasētāji un valsts, tajā pašā laikā zaudējumus no ēkas darījumiem biznesmeņiem kompensējusi ar uzviju pārdotā zeme.
«Var sacīt, ka ar vienu šāvienu nošauti nevis divi zaķi, bet gan visi trīs - uzņēmumam, pateicoties aprakstītajai saimniekošanas shēmai, piedevām visam neveidojās ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamā peļņa, līdz ar to nenācās maksāt arī šo 15% lielo nodokli,» vēsta laikraksts.
Ārija Dombrovska «Dienai» kategoriski atteikusies komentēt minēto shēmu.
Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi par Dombrovska iespējamu interešu konfliktu, savulaik valdībā lemjot par «Hipotēku bankas» kredītportfeļa pārdošanu, iepriekš rakstīja «Diena».
Pārbaude sākta pēc portāla «pietiek.com» publikācijām, kurās izteiktas aizdomas par negodīgu shēmu, kā Dombrovska sievas uzņēmuma saistības no «Hipotēku bankas» nonākušas «Rietumu bankā». Ekspremjera sievai un viņa bijušās padomnieces vīram pieder firma «Land Development», kas cēla rindu mājas Stopiņu pagastā. Krīzes laikā projekts izrādījies neveiksmīgs, un uzņēmums iestidzis parādos pret valstij piederošo «Hipotēku banku».
Kad valdība lēmusi par «Hipotēku bankas» reorganizāciju, atšķirībā no citiem kredītiem «Land Development» saistības nonākušas «Rietumu bankā». Lai arī kredītsaistības nav atlaistas, portāls apgalvojis, ka ekspremjera bijušo padomnieci Sandru Bukani ar «Rietumu banku» saistot senas partnerattiecības un banka esot «guvusi iespēju paklusām piedot ģimenei būtisku tās parādu daļu».
Lēmumu par «Hipotēku bankas» kredītportfeļa paketes - nekustamo īpašumu attīstītājiem izsniegtajiem kredītiem - nodalīšanu un pārdošanu «Rietumu bankai» pieņēma Ministru kabinets (MK). Valsts kancelejas preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota skaidrojusi, ka tas darīts, balstoties uz nozares ministra un piesaistīto konsultantu SIA «Superia» ieteikumu. «Tajā skaitā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par to, ka, balstoties uz Finanšu ministrijas un konsultanta ieteikumu, valsts interesēs «Hipotēku un zemes bankas» komercdaļa būtu sadalāma tieši šādās paketēs ar šādu saturu. Informatīvajā ziņojumā bija iekļauta aprakstošā, skaidrojošā un pamatojošā informācija par ministrijas un konsultanta ieteikto tālākās rīcības variantu, kas savukārt lēmuma formātā tika iekļauts Ministru kabineta protokollēmumā,» teikusi Znotiņa-Znota. Lēmums tika pieņemts bez balsojuma, jo neviens no klātesošajiem MK locekļiem neiebilda.
Aicināts komentēt iespējamo atkarību no «Rietumu bankas», Dombrovskis uzsvēris, ka šādam apgalvojumam nav pamata. «Kredītu ņemšana uzņēmējdarbībai ir vispārpieņemta prakse, turklāt nav pamata apšaubīt minētā uzņēmuma maksātspēju. Varat arī pavērtēt, cik daudzām amatpersonām, to ģimenes locekļiem vai arī tiem piederošiem uzņēmumiem ir kredīti - vai tāpēc ir pamats apgalvot, ka visas šīs amatpersonas ir ietekmējamā stāvoklī, tiešā atkarībā vai tamlīdzīgi?» sacījis politiķis.
Dombrovskis neuzskata, ka jebkurš kredītņēmējs ir automātiski saistīts ar attiecīgo banku. Arī lēmumus par termiņuzturēšanās atļaujām tas neietekmējot: «Norma par termiņuzturēšanās atļaujām 2010.gadā tika ierosināta nevis valdībā, bet Saeimā. Saeimas vairākums šo Aināra Šlesera ierosinājumu atbalstīja, kaut gan «Jaunais laiks» balsoja pret. Kopš tā laika šis jautājums ir politiski daudz diskutēts un pēdējās izmaiņas Imigrācijas likumā tika pieņemtas šomēnes, paredzot palielināt minimālo darījuma summu, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju, kā arī nosakot obligātas iemaksas ekonomiskās attīstības fondā. Par šīm izmaiņām vienojās visas valdību veidojošās partijas, ieskaitot nacionālo apvienību, kas visaktīvāk diskutējusi par termiņuzturēšanās atļaujām. Šīs izmaiņas arī kā Saeimas deputāts esmu atbalstījis.»
