Domburam šķiet, ka mediji "šauj tumsā" (42)

Atbildot uz jautājumu, kāpēc cilvēki priekšvēlēšanu laikā nevēlas atbildēt uz jautājumu par savu izvēli vēlēšanās, Domburs teicis: "Kā cilvēks es nevaru šo ideju komentēt. Kā žurnālists - varu. Es šo neizvēlību saistu ar paša pārdomām - jau agrā pavasarī, kad sāku plānot, kādām vajadzētu būt vēlēšanu diskusijām masu medijos, televīzijās, kuras diemžēl tagad ir aizgājušas pavisam nebaudāmā, nekvalitatīvā virzienā. Es ar lielu profesionālo prieku iepazinos ar britu sabiedrisko mediju priekšvēlēšanu likumu, ar 80 punktiem, kas reglamentē sabiedriskās diskusijas formātu, - cik tur viss laikus un perfekti izplānots, lai šīs diskusijas nebūtu nejaušas, lai pārklātu visu politisko spēku un sociālo slāņu spektru. Tāpat jau ir skaidrs, ka katram privātajam medijam ir savas politiskās intereses un ietekme, atšķirība no Latvijas vien tā, ka šī interese Anglijā ir skaidri definēta un netiek slēpta."

Domburs uzsvēris, ka Latvijā runa ir par ko citu. "Taču, manuprāt, jautājuma būtība Latvijā ir tā, ka mediji šauj tumsā. Jo tiem nav īsta plāna, kā vadīt šo priekšvēlēšanu diskusiju. Kas attiecas uz konkrētajiem cilvēkiem, kuri tiek aptaujāti, -

vieni neatbild, par ko balsos, tāpēc, ka acīmredzot viņu situācija - darbā vai sabiedrības acīs - ir sensitīva.

Citi patiešām vēl nezina, par ko balsos. Atkal - slinkie labie cilvēki, kuri baidās domāt. "

Savukārt viņam pašam un žurnālistam Kārlim Streipam veltītos pārmetumus neobjektivitātē Jānis Domburs noraida.

"Komiskākais ir tas, ka žurnālista neobjektivitātes pierādīšanā Kārlim viņi vismaz to vārdu "banda" varēja piemeklēt, bet man - neko. Atkal visa argumentācija - runu, baumu un "a mums liekas" līmenī. Es uzrakstīju Kotam [LTV ģenerāldirektors Edgars Kots] vēstuli - lai pierāda ar faktiem manu neobjektivitāti. NRTP locekļa Sergeja Kārīša atbilde bija: nu, bet par jums taču tur interneta komentāros raksta . Tā ir tā augstākā argumentācija! No Kota līdz šim augstākā argumentācija, ko viņš man teicis klātienē, bija - pār mani "met ēnu piedalīšanās pasākumā Doma laukumā 2007. gada novembrī". Es jautāju - kā tieši met to ēnu? Sākās kārtējie rupjie izdomājumi - tu to organizēji! Tas neatbilst nekādai patiesībai," saka Domburs.

Jautāts, vai žurnālistam vispār var būt savi politiskie uzskati, Domburs saka, ka jautājums drīzāk ir, kurā brīdī mūsu kā cilvēku uzskati kļūst par politiskiem: "Piemēram, mēs tagad sēžam "Tallink" viesnīcā, kura tev liekas OK - it kā gaumīgs skandināvisks interjers. Man, pieņemsim, tā nešķiet. Tātad mums ir kardināli atšķirīgi uzskati arhitektūrā, pilsētplānošanas politikā un tā tālāk. Ja nopietni, es, būdams žurnālists, labi zinu, kas ir tā objektīvā pieeja. Kad es 1991. gadā gatavoju rakstus par OMON ārdīšanos Rīgā, es braucu intervēt gan tos čaļus ar kalašņikoviem, gan ģenerāli Gapoņenko, gan ģenerāli Kuzminu, kurš bija Baltijas kara apgabala priekšnieks, tā ka es zinu gan, kas ir abu pušu stāsts un ko nozīmē informācijas vākšana."

"Šitie, atvainojos, susuri, kas tagad mani māca, ko nozīmē būt objektīvam, tajos gados vai nu taisīja piķi, vai - nu, nezinu, ko viņi darīja, bet mediju videi viņi ne tuvu nestāvēja. Ja runa ir par Doma laukumu, es zināju, ka nepiedalīšos akcijās nedz par, nedz pret Loskutovu, un to, kāpēc, joprojām var izlasīt "Kas notiek Latvijā?" mājaslapā. Bet tiem priekšniekiem, kuri spriež par manu objektivitāti, ir slinkums pat elementārus faktus pārbaudīt," sašutis Domburs.

Domburam un Latvijas radio žurnālistam Kārlim Streipam neobjektivitāti pārmēta Nacionālā radio un televīzijas padome, kā arī LTV boss Edgars Kots.