Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/15/9551233t1hdcfc.jpg)
Atrast darbam valsts pārvaldē normālus ekonomistus un analītiķus ir neiespējamā misija, intervijā aģentūrai BNS sacīja Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš. Viņš atzina, ka nav skaidrs, kur šobrīd var dabūt labu ieguvumu-izdevumu analītiķi, jo «visi darba devēji mēģina izdomāt dažādus veidus, kā tādus pieturēt».
«Mēs «ar uguni» nespējam atrast normālus ekonomistus un analītiķus. Tā ir neiespējamā misija. Par šādiem cilvēkiem cīnās ne tikai valsts pārvaldē, bet arī privātajā sektorā, un loģiski, ka valsts pārvalde nespēj konkurēt ar privāto sektoru atalgojuma ziņā. Tātad izteikti trūkst analītiķu un politikas veidotāju, it sevišķi tādu, kuri pārzina ekonomiskās norises un finanses,» sacīja Valsts kancelejas vadītājs.
Krieviņš norādīja, ka trūkst finansistu, kas spēj strādāt ar budžetu, taču «ne tikai ar cipariem, bet spēj uz to paskatīties plašāk, piemēram, ja ieguldām divus miljonus šajā projektā, kāda būs atdeve un kā varam ieekonomēt». Sekojot līdzi diskusijām Ministru kabineta un Ministru kabineta komitejas sēdēs, visai bieži rodoties jautājumi par to, kāda būs atdeve pēc ieguldījumiem – pēc noteikta laika, cik varēs ieekonomēt, vai un kāds būs ieguvums sabiedrībai. Bieži vien «ir neveikla mīņāšanās un stostīšanās, jo labu argumentu nav».
«Tā vietā tikai visu laiku dzirdam, ka ir vajadzīgas papildus štata vietas, kas nav atbalstāma lieta ne Ministru prezidentes, ne manā skatījumā,» piebilda Krieviņš.