Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Atpērkot VID ēku Mežaparkā, valsts pārņēmusi arī 55 miljonu lielo kredītu

Nekā personīga/TV3
Atpērkot VID ēku Mežaparkā, valsts pārņēmusi arī 55 miljonu lielo kredītu
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Ieva Lūka / LETA

Gada nogalē Laimdotas Straujamas valdības pēdējā sēdē slepeni akceptēts kāds vērienīgs darījums - valsts par 21 miljonu eiro atpirkusi daļas ar Krievijas miljardieri Viktoru Vekselbergu saistītā firmā un kļuvusi par vienīgo īpašnieku Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ēkai Mežaparkā. Tomēr par veiksmīgu šo darījumu saukt attur 55 miljonu eiro lielais kredīts bankā, kas tagad valstij būs jāsedz vienai, svētdien vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Teritorija Mežaparkā, kur savulaik pletās nekopta zāle un uzņēmums «Ķīšezers» audzēja tomātus un gurķus, dažiem izredzētajiem palīdzējusi tapt miljonāriem, bet uz tās uzceltā VID ēka iztukšojusi valsts kabatas.

Joprojām nav atminēta mīkla, kā apsūdzētā, ārzemēs bēguļojušā muitnieka Vladimira

Vaškeviča sievai Inārai Vilkastei zemi, ko viņa bija iegādājusies par 170 000 latu, trīs gadus vēlāk izdevās pārdot par 30 miljoniem.

To nopirka Krievijas oligarham Viktoram Vekselbergam pastarpināti piederoša firma, lai Mežaparkā uzceltu vērienīgu dzīvojamo māju un biroju kompleksu. Vekselberga intereses Latvijā pārstāvēja bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs. Krīze ieceri par mega apbūvi apstādināja, taču attīstītāji nepadevās un panāca, ka uz viņu zemes ceļ jauno VID ēku.

Celt Valsts ieņēmumu dienesta ēku uz Krievijas miljadierim piederošas zemes atļāva Aigara Kalvīša valdība.

Izveidoja kopuzņēmumu «Biroju centrs Ezerparks», kur 68,5% daļu piederēja Bojāra vadītajai SIA «Mežaparks SPV» (un atlikušās daļas jeb 31.5% - Finanšu ministrijas pārraudzītajai VAS «Valsts nekustamie īpašumi». Par finanšu ministru kļūstot Einaram Repšem, viņa biroja vadītāja Baibu Fromani nozīmēja par kopuzņēmuma vadītāju, lai uzraudzītu ēkas celtniecību.

Būvniecībai biroju centrs «Ezerparks» ņēma kredītu.

Jauno kompleksu atklāja 2014.gada vasarā, un beidzot atklājās, ka

līdz pat 2044.gadam VID par ēkas nomu un uzturēšanu ik gadu tērēs vidēji 10 miljonus, kas ir trīs reizes vairāk, nekā dienests maksāja par 14 ēkām, kurās uzturējās iepriekš.

Jaunajā kompleksā, protams, ir moderns datu centrs un muitas laboratorijas, tomēr pirmajos mēnešos būvē atklājās arī daudz nepilnību, ar kuru novēršanu» biroju centrs Ezerparks» nebūt nesteidzās.

Uzreiz pēc VID ēkas nodošanas Vekselberga finansētais uzņēmums meklēja iespējas, kā varētu būvi un zemi pārdot tālāk, un valsts nekustamajiem īpašumiem piedāvāja pārdot arī savas daļas ASV investīciju fondam «LCN». Tomēr VNĪ šim darījumam nepiekrita, jo tā zaudētu kontroli noteikt gan cenu, gan nomas maksu.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols saka: «Visu šo sarunu rezultātā mēs sapratām, ka visus tos labumus, ko no mums grib amerikāņu pensionāri, mēs diemžēl nevaram nodrošināt, jo cieš valsts intereses.»

Tad nāca jauns piedāvājums - valstij atpirkt daļas no SIA «Mežaparks SPV» un kļūt par vienīgo īpašnieci zemei un VID ēkai. Abas puses pasūtīja vērtējumus, tie bija līdzīgi, un

valsts paļāvās uz «Latio» vērtējumu un piekrita 21 miljonu eiro lielajam pirkumam.

Gada pēdējā Straujumas valdības sēdē, finanšu ministram Jānim Reiram pašam klāt neesot, ministri darījumu bez diskusijām akceptēja, jo tam saskaņojumu bija devusi Tieslietu ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs. Reirs, kurš rīkojuma projektu valdībai iesniedza kā steidzamu, to sauc par izdevīgu darījumu «gan finansiālā, gan morāli ētiskā ziņā».

Par pirkumu Valsts nekustamajiem īpašumiem bija jānorēķinās īsā laikā - nepilnās trijās nedēļās. Jaunākais pusgada pārskats liecina, ka vismaz uzkrājumos nekustamajiem īpašumiem šādas naudas nebija - uzkrājumi 2015.pusgadā bija 1,3 miljoni.

Tols apgalvo, ka darījuma avots ir VNĪ kā akciju sabiedrības pašu līdzekļi:

«Mēs darījuma nodrošināšanai neesam ņēmuši nevienu centu kredīta, valsts budžeta naudas ne centa nav izlietots. Līdz ar to nevar teikt, ka mēs būtu apgrūtinājuši valsts budžetu.»

Amatpersonas uzsver, ka valsts no šā darījuma ieguvusi 34 miljonus, jo nomas līgumu tagad varēs pārskatīt un katru gadu ietaupīsies viens miljons, ko kā savu peļņu bija ieplānojis Krievijas partneris.

Tomēr «Nekā personīga» norāda, ka

ieguvusi arī Vekselbergam netieši piederošā firma, jo tā atbrīvojusies no VID ēkas celtniecībai ņemtā kredīta «Nordea» bankā.

Patlaban tas ir 55 miljonus eiro liels, un tas pilnībā būs jāsedz «Valsts nekustamajiem īpašumiem».

SIA «Mežaparks SPV» valdes loceklis Jānis Stakens priecājas: «Līgums tika parakstīts labprātīgi, bez spaidiem, un abas puses piekrita darījumam, ko vēlējās parakstīt. Tātad tas acīmredzot ir izdevīgs abām pusēm, jā!»

Pēc biznesa žurnāla «Forbes» aplēsēm Krievijas ceturtā bagātākā cilvēka Viktora Vekselberga, ko Krievijas prezidents iecēlis par Silīcijas ielejas vadītāju, interese par Latviju ir jau no 2006.gada. Holdinga «Renova group» mājaslapā rakstīts, ka «New Europe» īsteno apjomīgus projektus nekustamā īpašuma tirgū Baltijā, bet darbību patlaban veic Latvijas tirgū. Pagaidām dzīvojamās mājas pilnībā nav pabeigtas ne Ādažos, ne Garkalnē, ne Pārdaugavā, ne Mežaparkā.

«Mums ir vairāki projekti, viens no tiem ir turpat blakām VID ēkai, varbūt esat ievērojuši, 2. un 3. kārta. Tie būs pirmie, kuros plānojam ieguldīt nākotnē,» saka Stakens.

Raidījuma žurnālisti novēroja, ka «Biroju centrs Ezerparks», kas tagad 100% pieder Valsts nekustamajiem īpašumiem, joprojām atrodas vienās ofisa telpās Vecrīgā kopā ar Vekselberga nekustamo īpašumu firmām.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu