Kalniņš: Ierobežoto resursu dēļ LI nākotnē jāfokusējas uz izmaksu ziņā lētākiem produktiem

Vaicāts par LI nākamo gadu prioritātēm, Kalniņš vērsa uzmanību, ka šajā gadījumā jāņem vērā ierobežotie līdzekļi, tādēļ lielākā uzmanība būtu jāvelta tieši digitālajām un interneta iespējām - mājaslapai, sociālajām vietnēm, tostarp «Facebook», kā arī citām platformām. «Tas prasa mazākus finanšu resursus. Tāpat jāturpina darbs pie informācijas sagatavošanas angļu valodā, bet ar laiku arī citās valodās,» viņš sacīja.

Bijušais LI direktors arī pauda viedokli, ka jautājumu par papildu resursu piesaisti institūtam jārisina ne tikai Ārlietu ministrijai, bet arī valdībai. «Jāsāk domāt par plašāku stratēģiju, pie kuras darbu uzsākām jau pirms vairākiem gadiem. Saprotu, ka šajā brīdī tā nav prioritāte, kam nav arī līdzekļu, bet LI jāturpina publiskā diplomātija un jāmeklē jauni radošie veidi, kā informāciju izplatīt,» viņš sacīja.

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) preses padomnieks Mārtiņš Drēģeris aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka Rozenbergas virzīšanai LI direktora amatā par labu nākusi viņas līdzšinējā pieredze un svešvalodu zināšanas. Vaicāts, kādēļ Rinkēvičs apstiprināšanai LI direktora amatā virza tieši Rozenbergu, Drēģeris vien atkārtoja jau iepriekš ministrijas pausto informāciju, ka ministrs lēmumu pieņēmis, balstoties uz LI direktora amata pretendenta vērtēšanas komisijas rakstisku ieteikumu un konsultējoties ar līdzšinējiem LI direktoriem - Vairu Vīķi-Freibergu, Kalniņu un Pētersoni.

Tāpat viņš atgādināja, ka Rozenbergas izglītība, līdzšinējās darba gaitas un pieredze Eiropas kultūras galvaspilsētas nodibinājumā «Rīga 2014», kā arī darbs Valsts prezidenta kancelejā preses sekretāres un Komunikācijas dienesta vadītājas amatā, tostarp vairāku svešvalodu zināšanas, ir vērtējami pozitīvi, lai izraudzītā pretendente turpmāk sekmīgi varētu pildīt LI direktora amatu.

Drēģeris gan neatbildēja uz jautājumu, kādas darbu prioritātes un redzējums par institūta attīstību tiek sagaidīts no Rozenbergas jaunajā amatā, vien lakoniski norādot, ka ministra tikšanās laikā ar Rozenbergu tika pārrunāts arī redzējums par Latvijas tēla pozitīvas starptautiskas atpazīstamības veicināšanu, gatavojoties Latvijas simtgadei.

Jaunajam LI direktoram darbs jāsāk no šā gada 1.marta, aģentūru iepriekš LETA informēja Ārlietu ministrijā.

Rozenberga no 1998. līdz 2007.gadam strādāja par Valsts prezidentes Vīķes-Freibergas preses sekretāri un Komunikācijas dienesta vadītāju. No 2008.gada strādāja pie Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta, bija nodibinājuma «Rīga 2014» programmu vadītāja. Tāpat 2007.-2008.gadā bija Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku preses sekretāre un Latvijas deviņdesmitgades svinību darba grupas konsultante.

Rozenberga 2007.gadā beigusi «Die Zeit» fonda Pasaules Jauno līderu Buceriusa skolu. Viņai ir humanitāro zinātņu maģistra grāds, kas iegūts Latvijas Universitātē. Viņa strādājusi par žurnālisti Latvijas Radio, par radio speciālkorespondenti Igaunijā. Šobrīd viņa pilda Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) preses sekretāres pienākumus.

LETA jau ziņoja, ka LI līdzšinējā vadītāja Pētersone pameta šo amatu, jo oktobrī sāka pildīt Saeimas ģenerālsekretāra amata pienākumus.

Kopš 2012.gada marta LI ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas atrodas ārlietu ministra pārraudzībā.