Kudors: Vešņakovs, godinot Kononovu, norādījis uz Krievijas konfrontējošo ārpolitiku

Viņš norādīja, ka vēstnieks labi izpratis, kāda būs lielas daļas Latvijas iedzīvotāju reakcija uz šādu soli, proti, negatīva. «Kononovs ir kara noziedznieks, un epizodes, kuras redzamas lietas izskatīšanā un ir pieejamas medijos, norāda uz zvērībām, sevišķi ar Krupniku, kura bija mātes gaidībās, šķiet, pēdējā mēnesī. Viņai uz brīdi izdevās izbēgt, bet viņu iemeta atpakaļ degošā mājā, kur viņa aizgāja bojā,» sacīja Kudors, retoriski vaicājot, «kurš var palikt vienaldzīgs, ko tādu dzirdot».

Eksperts arī norādīja, ka Vešņakovs ar šādu kara noziedznieka godināšanu demonstrējis cinismu, un piebilda, ka tā pēdējos gados ir Krievijas ārpolitikai klātesoša lieta. «Viņš labi apzinājās, ka latviešus tas sarūgtinās, saērcinās, un to darīja apzināti, lai parādītu, kāda būs Krievijas ārpolitika Latvijā 2016.gadā - konfrontējoša,» sacīja Kudors. Viņš arī vērsa uzmanību, ka Krievija ieņēma apzināti stūrgalvīgu un mērķtiecīgu pozīciju, ka nevar tiesāt tos, kas karojuši uzvarētāju pusē.

«Bet Kononova notiesāšanas moments, kurā Eiropas cilvēktiesību tiesa (ECT) sākumā lēma par labu, bet pēdējais spriedums bija par sliktu, ir principiāls precedents, ka jāskata arī kara noziegumi, kurus izdarījuši tie, kas karoja uzvarētāju pusē,» sprieda Kudors.

Vaicāts, vai nepieciešama kāda reakcija no Latvijas puses, tostarp Ārlietu ministrijas, viņš sacīja, ka tieši to Krievija arī vēlas. «Viņi taču ļoti labi apzinās reakciju. Viņi vēlas konfrontāciju, it kā tautiešu diskriminācijas jautājumu. Krievijas puse Kononovu rāda kā tādu mocekli, kas iederas tās lielajā stratēģiskajā stāstījumā. Ka baltieši un ukraiņi ir tādi kā neonacisti, kas vajā padomju partizānu,» viņš sacīja.

Kudors gan norādīja, ka reakcija no Latvijas šajā situācijā nenāktu par sliktu, taču to būtu nepieciešams vispārināt, nenorādot tikai uz vienu attiecīgu gadījumu. «Kopumā vairāk jādomā par Krievijas tautiešu politiku kā kompleksu lietu, kā Latvijai reaģēt un mazināt Krievijas destruktīvo ietekmi šeit,» viņš sacīja, piebilstot, ka Latvijas oficiālā pozīcija līdz šim bijusi tāda, ka šos jautājumus nevajadzētu pārlieku cilāt.

«Bet tas bija līdz Krimas aneksijai. Tagad Rietumos vairs neuztver par baltu patiesību visu, ko Krievija runā par citu valstu attieksmi pret viņu diasporām, jo hibrīdkarš Ukrainā daudziem Rietumos parādīja, ka Krievijas diplomāti iepriekš dezinformējuši Rietumus par šo situāciju,» sprieda Kudors, vienlaikus vēršot uzmanību, ka Latvijas diplomātiskais resurss nav tik liels, kāds tas ir Krievijas pusei. «Tādēļ svarīga ir pārdomāta politika,» viņš piebilda.

Kudors gan pauda uzskatu, ka pēc Krimas aneksijas Latvijai ir kļuvis drošāk norādīt uz tiem Krievijas tautiešu politikas elementiem un aktivitātēm, kuras negatīvi ietekmē Latvijas demokrātiju un politisko procesu un kavē krievu integrāciju Latvijā. «Jānodala Krievijas tautiešu politikas elementi, kuri nelabvēlīgi ietekmē Latvijas politiku un sabiedriskos procesus,» uzskata Kudors.

«Jānorāda Krievijas pusei, kuras no aktivitātēm nav pieņemamas, kas ir Krievijas nedraudzīgs akts. Pragmatiska politika ar Krieviju nav atmaksājusies, un Krievija nevēlas labas attiecības ar Baltijas valstīm. Tai ērtāk ir kavēt sabiedrības integrāciju,» uzskata eksperts. Viņš arī norādīja, ka pierādījums tam, ka Krieviju īpaši nemaz neinteresē tautiešu politika ārvalstīs un Baltijā, ir Krievijas prezidenta un premjerministra oficiālo vizīšu neesamība.

«Ja Krievijai rūpētu tautiešu politika, viņi palīdzētu latviešu valodu mācīt saviem tautiešiem, kas palīdzētu tiem justies piederīgākiem. Ja to nedara, tas šķeļ Latvijas sabiedrību,» viņš rezumēja.

Kā ziņots, Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2004.gada 30.aprīlī atzina Kononovu par vainīgu kara nozieguma izdarīšanā - viņa vadītā partizānu grupa 1944.gadā Mazo Batu ciemā nežēlīgi nogalināja vairākus civiliedzīvotājus un nodedzināja viņu mājas.

Tiesas spriedums liecina, ka Kononova vadītie partizāni noslepkavoja deviņus sādžas civiliedzīvotājus, no tiem sešus sadedzinot. Viņu starpā bija trīs sievietes, no kurām viena bijusi pirmsdzemdību grūtniecības stāvoklī.

Kononovs par notiesāšanu vēlāk sūdzējās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), taču zaudēja. Tiesa atzina, ka viņš sodīts, nepārkāpjot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.

Par Otrā pasaules kara noziegumiem Latvijā notiesātais Kononovs bija Krievijas pilsonis. Viņš nomira 2011.gadā 88 gadu vecumā.

Kā ziņots, Vešņakovs šā gada 1.janvārī godinājis par kara noziegumiem notiesātā Kononova piemiņu. «1.janvārī, partizāna Kononova dzimšanas dienā, vēstnieks Vešņakovs un vēstniecības diplomāti nolika ziedus uz viņa kapa,» bija teikts vēstniecības paziņojumā sociālajos tīklos. Tam pievienotajā attēlā bija redzams vēstnieks ar diplomātiem pie Kononova kapa ar ziediem rokās.