Aizejošajā gadā Rīgas pašvaldībā pieņemti vairāki iedzīvotāju ikmēneša izmaksas ietekmējoši lēmumi, piemēram, divkāršota viena brauciena sabiedriskajā transportā cena. Tāpat Rīgas vārds publiskajā telpā skaļi izskanējis saistībā ar vairākiem finanšu skandāliem - tā dēvēto «Rīgas satiksmes» (RS) nanotehnoloģiju lietu, Jāņa Dzanuškāna advokātu biroja izstrādāto pētījumu un Valsts kontroles (VK) revīziju «Rīgas namu pārvaldniekā» (RNP), liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.
2015.gadā īstenots gadiem plānots un kultūras jomā ļoti nozīmīgs projekts - atklāts atjaunotais Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM). Šogad arī atcelts sabiedrībā kritizētais domes lēmums par Lucavsalas pārdošanu. Tikmēr būtisks notikums Zolitūdes traģēdijas cietušajiem un tuviniekiem bija pagaidu memoriāla izbūve sagruvušā lielveikala «Maxima» vietā.
2015.gada 16.janvārī Rīgas dome pieņēma nepopulāro lēmumu par Rīgas sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifa paaugstināšanu, no iepriekšējiem 0,60 eiro to paceļot līdz 1,15 eiro. Attiecīgi tika palielinātas arī soda naudas par braukšanu bez biļetes, kā arī «Rīgas satiksmes» apsaimniekoto autostāvvietu pakalpojuma cenas. Izmaiņas stājās spēkā no 1.februāra. Rīgas domē skaidroja, ka jauno tarifu veido viena brauciena pašizmaksa, kas esot 1,175 eiro. «Ņemot vērā, ka valdība tā arī nav piekritusi sadarboties ar Rīgas domi pilsētas sabiedriskā transporta finansēšanā, kā arī to, ka ir traucēts piemērot atšķirīgus apmaksas noteikumus rīdziniekiem un nerīdziniekiem, no 1.februāra stāsies spēkā jaunas biļešu cenas pilsētas sabiedriskajā transportā,» tika skaidrots paziņojumā medijiem.
Rīgas pašvaldība šogad piedzīvojusi vairākus finanšu skandālus, skaļākie no tiem - RS «nanotehnoloģiju lieta», Rīgas mēra Nila Ušakova (S) padomnieka Dzanuškāna advokātu biroja «Dzanuškāns&partneri» izstrādātais pētījums, kā arī VK revīzija RNP.
TV3 raidījums «Nekā personīga» 1.februārī vēstīja, ka RS, iespējams, notikusi krāpšana saistībā ar tīrīšanas līdzekļu iegādi - esot maksāts par ķīmiskajiem līdzekļiem, kuru vietā to iepakojumos piegādāts ūdens. Reaģējot uz televīzijā izskanējušo informāciju par nanotehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedrisko transportlīdzekļu tīrīšanai un apstrādei, RS ierosināja dienesta pārbaudi, kurā mazgāšanas līdzekļu iepirkumos nekādus pārkāpumus nekonstatēja. Visi mazgāšanas līdzekļu iepirkumi notikuši atbilstoši ārējiem un iekšējiem normatīviem, pārbaudes rezultātiem veltītā preses konferencē sacīja RS Administratīvo resursu pārvaldības direktore Elīna Epalte-Drulle. Tomēr uz laiku, kamēr citās valsts institūcijās - prokuratūrā un Valsts ieņēmumu dienestā (VID) - notika izmeklēšana saistībā ar šo jautājumu, tika lemts atstādināt no darba pienākumu pildīšanas RS Tehniskās kontroles daļas priekšnieka vietnieku Vjačeslavu Stunžānu, kurš, kā ziņoja «Nekā personīga», bijis iesaistīts iespējamā krāpšanas shēmā.
«Nekā personīga» atsaucās uz lietā iesaistītā uzņēmuma SIA «Vialeks» valdes locekli Vitu Baurovsku. Pēc raidījuma sižetiem Ušakovs sociālajos tīklos publiskoja, pēc viņa apgalvotā, Baurovskas vēstuli un video, kurā viņa noliedza sevis iepriekš teikto. Video bija redzams, kā Baurovska no lapiņas lasa tekstu, apgalvojot, ka «intervijā atspoguļotais nav ne ar ko pamatojams, tie ir tikai mani vārdi emocionālā un psiholoģiskā stāvokļa iespaidā». «Nekā personīga» producenti gan pieļāva, ka pašvaldība varētu būt izdarījusi spiedienu uz Baurovsku, kādēļ arī tapis šāds video. Šis Ušakova gājiens izpelnījās plašu rezonansi sabiedrībā, norādot uz to kā «klaji neveiksmīgu PR gājienu».
Tikmēr VID, šā gada jūnijā noslēdzot pārbaudi RS «nanotehnoloģiju lietā», atzina iepirkumu par nenotikušu. Kā vēstīja «Nekā personīga», VID neviens neesot spējis sniegt ticamus pierādījumus, ka dārgie tīrīšanas līdzekļi pirkti un nogādāti RS, tādēļ uzņēmumam varētu nākties valsts budžetā atmaksāt nodokļus 100 000 eiro apmērā.
Savukārt šā gada septembrī saistībā to, ka netiek ievēroti prokurora norādījumi RS «nanotehnoloģiju lietā», prokuratūra lūdza nomainīt minētās lietas izmeklētāju, informēja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Par iemesliem, kāpēc šādi prokuratūra rīkojusies, Kalnmeiers bija lakonisks un sacīja, ka lietas izmeklēšanā bijusi nepamatota kavēšanās - nesekojusi nekāda reakcija uz prokuratūras lūgumiem un norādēm.
Vēl viens plaši izskanējis finanšu skandāls Rīgas pašvaldībā bija Dzanuškāna pētījums. Latvijas Radio 3.februārī vēstīja, ka, izmantojot Publisko iepirkumu likuma normu, juridiskos pakalpojumus drīkst pirkt bez atklāta iepirkuma, un, izmantojot to, Rīgas dome sagādājusi dāsnu līgumu domes priekšsēdētāja Ušakova padomniekam Dzanuškānam, kura advokātu birojam rudenī bez konkursa uzticēts veikt juridisku pētījumu par teritorijas plānojuma pārvaldību, taču Rīgas pašvaldībā pētījumu parādīt nespējot. Pētījums pašvaldībai izmaksāja 35 000 eiro.
4.februārī Rīgas pašvaldības datubāzē «www.sus.lv» minētais pētījums tomēr tika publicēts. Pēc tam laikraksts «Diena» atklāja, ka pētījums ir veidots, kopējot internetā brīvi pieejamus tekstus. Pētījuma ievada divās lapās autoru pašu rakstītais oriģinālteksts bija tikai pāris teikumu - viss pārējais izrādījās aizlienēts no internetā pieejamiem materiāliem. Piemēram, lielākā ievada daļa bija sabiedrības par atklātību «Delna» 2010.gadā izstrādātā pētījuma teksts, vēstīja «Diena».
Savukārt pēc tikšanās ar Ušakovu Dzanuškāns nolēma atmaksāt pašvaldībai par pētījumu saņemtos 35 000 eiro, Rīgas dome apgalvoja paziņojumā masu medijiem. Tas darīts, lai «novērstu jebkādas iespējamās spekulācijas par ētikas normu pārkāpumiem». Tikmēr pašvaldība joprojām varēs izmantot šo pētījumu darba vajadzībām, kam tas ticis pasūtīts, apgalvoja Dzanuškāns.
Iespējamo pārkāpumu izpētei klāt ķērās arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas jūlijā paziņoja, ka nav konstatējis nelikumības saistībā ar advokātu biroja «Dzanuškāns&partneri» izstrādāto pētījumu Rīgas pašvaldībai.
Visbeidzot augustā tika publicēta VK revīzija par RNP konstatēto. VK revīzijā atklāja, ka dzīvokļu īpašnieki Rīgā ir spiesti apmaksāt pašvaldības uzņēmuma RNP nelikumīgās darbības, izšķērdību un nolaidību, kā arī fiktīvi nodarbinātus cilvēkus. Revidenti secinājuši, ka uzņēmuma noteiktās dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksas pamatojums nav izsekojams un to nav iespējams salīdzināt ar RNP faktiskajiem izdevumiem. Maksā esot iekļauti arī tādi izdevumi, kas nemaz nav saistīti ar ēkas pārvaldīšanu.
RNP lielāko daļu VK pārmetumu noraidīja un apgalvoja, ka VK ieteikumi palīdzēs uzņēmumam uzlabot darbību, taču nekādas nelikumības neesot notikušas.
Saistībā ar VK konstatētajiem pārkāpumiem ģenerālprokuratūra nolēma sākt kriminālprocesu. Savukārt Ušakovs Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldei uzdeva veikt pārbaudi RNP tajās jomās, kurās nepilnības konstatēja VK. Pārbaudei jānoslēdzas līdz decembra beigām, apgalvoja Ušakovs.
Rīgā šogad īstenoti arī vairāki nozīmīgi projekti, atcelti sabiedrībā kritizēti lēmumi. Vasarā Rīgas pašvaldība izlēma tomēr nepārdot Lucavsalu, atceļot 2014.gada 8.jūlijā pieņemto lēmumu. Pret to vairākkārtīgi bija iebilduši iedzīvotāji, īpaši mazdārziņu nomnieki un vides aizsardzības organizācijas, regulāri rīkojot piketus dažādās galvaspilsētas vietās. Pērn 10.oktobrī tika plānota Lucavsalas izsole ar sākuma cenu 26,58 miljoni eiro, taču uz objektu nepieteicās neviens pretendents. Šā gada 15.jūnijā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) aģentūrai LETA atzina, ka Lucavsalas pārdošanas lēmums bijis kļūda, tādēļ tas tiks atcelts. 25.augustā Rīgas dome atcēla iepriekš pieņemto lēmumu par Lucavsalas teritorijas 102,9 hektāru platībā pārdošanu.
Tāpat, pateicoties sabiedrības iebildumiem, pašvaldības SIA «Rīgas ūdens» (RŪ) šogad atteicās no ieceres izsolīt vēsturisko ūdenstorni Āgenskalnā, Alīses ielā. Tā kā tas vismaz 40 gadus RŪ vairs nekalpoja ūdenstorņa funkciju pildīšanai, uzņēmums lēma to izsolīt. Izsole tika plānota 30.aprīlī. Taču, ņemot vērā sabiedrības un kultūras jomas pārstāvju lielo ieinteresētību par šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa turpmāko izmantošanu un pieejamību sabiedrībai, kā arī lai nodrošinātu ūdenstorņa kā Rīgas pilsētas kultūrvides objekta saglabāšanu, ievērojot Rīgas attīstības programmā 2014.-2020.gadam noteiktos uzstādījumus, izsole tika atsaukta.
Šogad tika pabeigti Salu tilta rekonstrukcijas pirmās kārtas darbi, un novembra vidū satiksmei atklātas visas joslas. Nākamgad paredzēts projektēt tilta otrās kārtas darbus, bet visu Salu tilta rekonstrukciju varētu noslēgt 2019.gadā. Pašreiz tilta rekonstrukcijā ieguldīti aptuveni 11 miljoni eiro. Plānots, ka 85% tilta rekonstrukcijas darbu izmaksu segs no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Salu tiltu pēc Rīgas domes pasūtījuma rekonstruēja pilnsabiedrība «LNK Industries», kuras sastāvā ir trīs būvniecības un ražošanas uzņēmumi - «Latvijas Tilti», «Enfort» un «TTS».
Šogad īstenota arī visiem Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un viņu tuviniekiem būtiska iecere - nelaimes otrajā gadadienā sagruvušā lielveikala «Maximas» teritorijā atklāts pagaidu memoriāls upuru piemiņai. Šī pieminekļa vizuālo risinājumu - simbolisku gaismas stabu, kas tiecas uz debesīm, ar izgaismotiem skaitļiem 21.11.2013. - piedāvāja Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Arta Goldberga, to izvēlējās biedrība «Zolitūde 21.11.», bet uzbūvēja AS «Būvuzņēmums restaurators» par 41 322 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Šogad arī SIA «Tineo» lēma pašvaldībai atdāvināt tai piederošās daļas no nekustamā īpašuma traģēdijas teritorijā, līdz ar to Rīgas pašvaldībai pašreiz pieder lielākā īpašuma daļa Priedaines ielā 20, un, iegūstot savā īpašumā visu teritoriju - arī SIA «Homburg Zolitude» piederošās daļas -, pašvaldība varēs lemt par pastāvīga traģēdijas memoriāla izveidi un teritorijas plānojuma maiņu, to nosakot par apstādījumu teritoriju, lai izvairītos no jebkādas apbūves un komercdarbības šajā vietā.
Visai valstij būtisks notikums šogad bija arī LNMM rekonstrukcijas pabeigšana. 1.decembrī atjaunotā muzeja ēka tika nodota ekspluatācijā. No 12. līdz 16.decembrim svaigās, vēl neiekārtotās telpas interesenti varēja apskatīt atvērto durvju dienās. Šo iespēju izmantoja kopumā 125 000 interesentu. Savukārt jau ar ekspozīcijām iekārtotais LNMM apmeklētājiem durvis vērs 2016.gada 4.maijā.
Rekonstrukcijas un restaurācijas laikā pilnībā atjaunota muzeja vēsturiskā ēka, kā arī ievērojami paplašinātas telpas - izveidota apakšzemes piebūve un jaunas izstāžu zāles muzeja bēniņos. Tik vērienīga restaurācija, rekonstrukcija un modernizācija notikusi pirmo reizi ēkas 110 gadu vēsturē. Mērķtiecīga darba rezultātā muzeja ēkā ir izveidota mūsdienīga infrastruktūra mākslas darbu eksponēšanai un saglabāšanai. Muzejā ir radīta vide sabiedrības izglītošanai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai atbilstoši 21.gadsimta muzeju prasībām.
LNMM ēkas rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves projekta pasūtītājs bija Rīgas domes Īpašuma departaments, būvprojekta autors - Lietuvas arhitektu biroja «Processoffice» arhitekts Vitauts Biekša, savukārt būvniecības un restaurācijas darbus veica būvfirma «Re&Re». Līgums par LNMM rekonstrukciju, restaurāciju un paplašināšanu starp Rīgas domes Īpašuma departamentu un SIA «Re&Re» tika parakstīts 2013.gada 22.janvārī.
Darbu kopējās izmaksas, neskaitot PVN, bija 29,8 miljoni eiro, no kuriem 16,8 miljonus eiro finansēja Rīgas dome, bet 13 miljonus eiro piesaistīja no Eiropas Savienības līdzekļiem.
Šogad Rīgas teritoriju aktīvi apciemoja arī nelūgti viesi - mežacūkas, kuras bez bailēm pārvietojās urbanizētā vidē un cilvēku klātbūtnē, šādi iedzīvotājos raisot bažas par drošību. Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, mežacūku problēma Rīgā aktualizējās pavasarī, kad aculiecinieki sāka ziņot par naktī pilsētas centrā, Brīvības ielā, pamanītu mežacūku baru. Mežacūkas Rīgas centrā - parkos un pat pie Brīvības pieminekļa - tika manītas arvien biežāk. Rīgas pašvaldībā problēmas risināšanai tika izveidota Medību koordinācijas komisija, kas lēma, ka mežacūku populāciju pilsētvidē regulēs, ķerot dzīvniekus un pārvedot uz Rīgas mežiem Tīnūžos, kā arī Ādažu un Sējas novadā. Šo darbu veikšanai pašvaldība noslēdza līgumu ar Pierīgas Mednieku klubu. Līdz šim no Rīgas izvestas jau vismaz 40 mežacūkas, bet, pēc Mednieku kluba pārstāvja Kaspara Šuikovska teiktā, vēl izvedami varētu būt aptuveni 70 dzīvnieki.
Kā liecina LETA arhīvs, pēdējoreiz mežacūkas pilsētas teritorijā aktīvāk tika manītas oktobra vidū. Šuikovskis skaidroja, ka dzīvniekus piesaistīja pilsētas teritorijā atrodamās ozolzīles, jo mežos to raža šogad nebija liela.
