Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9565089t1h266c.jpg)
Latvijas loma starptautisko sauszemes kravu pārvadājumu nozarē allaž ir bijusi kā tilts starp austrumiem un rietumiem. Autotransporta pārvadājumu īpatsvars pēdējos gados ir ļoti pietuvinājies dzelzceļa transportam. Tomēr attīstība noritētu straujāk, ja pašmāju uzņēmumi konstanti nesaskartos ar kvalificētu kravas auto vadītāju trūkumu.
Lai arī transporta nozare dižkrīzes laikā cieta salīdzinoši mazāk nekā citi sektori (pārvadāto kravu apjoms kritās par 30%), tomēr bez darba palika ievērojams skaits auto vadītāju, kuri atrada iespējas darboties citā jomā vai devās peļņā uz ārvalstīm.
Transporta nozarē ar automobiļiem pārvadātā krava 2014. gadā pirmo reizi pārsniedza pirmskrīzes līmeni. Ar Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem tika pārvadātas 62 239,3 tūkst. tonnas kravu. Ekonomikai pamazām attīstoties, aizvien vairāk Latvijas transporta uzņēmumos pieaug pieprasījums pēc kravas automašīnu vadītājiem.
Kravas auto vadītāju darba tirgus Latvijā
Pēc Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) datiem profesija kravas automobiļa vadītājs šobrīd ir vispieprasītākā Latvijā. Aģentūras uzskaitē 2015. gada oktobrī pēc pēdējās nodarbošanās profesijas bija 623 kravas automobiļu vadītāji, bet kā aktīvi bezdarbnieki reģistrēti 10866 cilvēki, kuriem autovadītāja kategorija ir augstāka par B. Darba tirgū oktobrī bija pieejamas 635 vakances.
Kāpēc tik daudz brīvu darba vietu?
«Galvenais iemesls ir tas, ka šajā profesijā ir fiziski un emocionāli smags darbs. Nereti gadās tādi darbinieki, kas vairāk par pāris mēnešiem nevar izturēt. Viņi labāk izvēlas saņemt bezdarbnieka pabalstu, nekā strādāt un pierādīt sevi,» skaidro transporta kompānijas «Kurbads» personāla vadītāja Laura Tone.
«Ir arī tāda cilvēku kategorija, kas cenšas paveikt darbu, tomēr nespēj to veikt atbilstīgi mūsu uzņēmuma augstajām prasībām.»
Autovadītāja profesija nav viegla, tas ir fiziski smags un arī atbildīgs darbs, par kuru samaksa Vācijā, Eiropas transporta metropolē, ir pielīdzināta minimālās algas likmei – 8,50 eiro stundā. Latvijā pēc algas.lv portāla datiem, kurus veido katras profesijas pārstāvju sniegtā statistika, vidējā kravas automobiļa vadītāja alga mēnesī ir 685 eiro.
Katram uzņēmumam gan ir individuāla apmaksas sistēma.
«Ja iekļaujamies degvielas normās vai nogādājam kravu nospraustajā termiņā, saņemam piemaksu pie algas, kuru veido samaksa par nobrauktajiem kilometriem,» algu sistēmu izskaidro Normunds, kādas lielas Latvijas transporta kompānijas kādreizējais kravas auto vadītājs.
Lai arī bezdarbnieku skaits profesijā ir liels, tikai retais grib strādāt transporta nozarē kā kravas automašīnas vadītājs. Pirms kāda laika, sadarbojoties NVA un tehnikumam, tika veidota mācību programma, lai dotu iespēju bezdarbniekiem apgūt jaunu profesiju – kokvedēja automobiļa vadītājs. Uz mācībām, kuras bija bez maksas, ar iespēju saņemt stipendiju, no atbilstošās kategorijas tā arī neviens nepieteicās.
Līdzīga situācijā ir arī Eiropā. Lielbritānijas Kravas pārvadātāju asociācijas aptaujas rezultāti uzrāda, ka 2014. gadā 70% nozares uzņēmumu bija problēmas atrast un noalgot kravas auto vadītājus. Kā galvenais iemesls ir minēts, ka «mūsdienu paaudze izvēlas dzīvesveidu, kas atļauj labāku balansu starp privāto un profesionālo dzīvi».
«Dažādas pazīmes liecina, ka nākotnē ES jaunās dalībvalstis, kas agrāk apgādāja citas valstis ar autovadītājiem, tagad meklēs iespējas aizpildīt brīvās vakances ārpus ES robežām,» teikts 2012. gada Eiropas Savienības ziņojumā par sauszemes kravu pārvadājumiem.
Labāki finansiālie nosacījumi ārvalstīs ir radījuši situāciju, ka kravas auto vadītāji dodas strādāt ārpus Latvijas, visbiežāk uz Skandināviju un Vāciju. Tomēr arī tur nav nekāda medusmaize. «Kurbads» pārstāve min piemēru ar autovadītāju, kurš vairākus gadus pavadījis profesijā Norvēģijā, bet nesen atgriezies mājās, jo nopelnītā nauda nespēj atsvērt būšanu prom no ģimenes. «Cilvēki vēlas redzēt, kā izaug viņu bērni,» piebilst Laura Tone.
Latvijā ir reģistrēti 3949 licencēti kravas autopārvadātāju uzņēmumi, kuri savā starpā nosacīti konkurē arī autovadītāju piesaistīšanā.
Par kravas automašīnas vadītāju nepiedzimst, par to kļūst
Pirmais solis, lai kļūtu par kravas automašīnas vadītāju, ir nokārtot C vai CE (kravas auto ar piekabi) kategorijas apliecību tuvākajā autoskolā. Šādu iespēju piedāvā arī NVA. «Tā kā kravas automobiļa vadītājs ir viena no pieprasītākajām profesijām darba tirgū, NVA veic arī bezdarbnieku un darba meklētāju apmācības, kuras sniedz iespēju iegūt kravas automobiļa vadītāja apliecību,» saka NVA pakalpojuma departamenta darba tirgus nodaļas vecākais eksperts Sergejs Eizāns.
2015. gada 8 mēnešos apmācības šajās programmās pabeidza 681 persona.
Vairums Latvijas uzņēmumu darba tirgū meklē pieredzējušus kravas autovadītājus, tomēr nereti izdevīgāk ir ņemt cilvēku bez iepriekšējām zināšanām profesijā un apmācīt uzņēmuma iekšējās apmācībās.
«Pieņēma darbā bez iepriekšējas pieredzes, pirmos reisus braucu vienā ekipāžā ar pieredzējušu instruktoru,» Normunds apstiprina, ka reizēm pietiek tikai ar attiecīgo kategoriju. Tālāk darba devējs piedāvā savai specifikai atbilstošu apmācību.
Tomēr Latvijas kravas pārvadājumu uzņēmumos pieejas darbinieku atlasē un apmācībās atšķiras.
«Atlasi veicam ļoti rūpīgi, pirmkārt, cenšamies saprast, vai konkrētajam kandidātam ir vēlme strādāt,» galveno atlases kritēriju nosauc «Kurbada» personāla vadītāja. «Ja acis deg, tad piedāvājam iziet mūsu uzņēmuma apmācības programmu.»
Autoskolas kravas auto vadītājus darbiem kaujas apstākļos sagatavo ļoti virspusēji. Bieži pietrūkst prakses pie dažādu automašīnu marku stūres – kursants mācības apguvis ar MAN markas automašīnu, bet darba vietā norīkots darbā ar Volvo, kuru nav apguvis un ar kuru nespēj veikt pamatdarbības.
«80% mūsu labākie autovadītāji iepriekš ir bijuši saistīti ar lauku darbiem, viņi labāk spēj adaptēties autovedēju vadīšanas specifikai,» uzsver «Kurbads» autovadītāju kvalitātes vadītājs Anatolijs Vasiļjevs.
Eiropas darba tirgus transporta nozarē
Pēc Eiropas Komisijas statistikas 73% kravas pārvadājumu Eiropas Savienībā notiek pa sauszemes ceļiem. Ekonomiskajai situācijai lēnām un stabili turpinot attīstīties, transporta uzņēmumi izšķiras par jaunu kravas automobiļu iegādi un piedāvāto iespēju paplašināšanu.
Tomēr investīcijas transporta sektorā nākotnē varētu limitēt nevis globālā ekonomika, bet gan fizisks autovadītāju trūkums. Pirmos trauksmes zvanus zvana Vācijas loģistikas giganta «Kuehne&Nagel» finanšu direktors Gerards von Kesterens: «Vācijā šobrīd ir nopietns autovadītāju trūkums. Cilvēki vairs nevēlas pavadīt dzīvi uz lielceļa, nakšņot kravas automašīnā lielceļu stāvvietās.»
Automašīnu detaļu piegādātāju uzņēmuma «Dekra» pētījumā noskaidrots, ka Vācijā 10 gadu laikā pensijā dosies 40% pašreizējie kravas auto vadītāji. Prognoze liecina, ka Eiropas spēcīgākajā ekonomikā trūks 150000 šīs profesijas pārstāvju. Vakances, visticamāk, aizpildīs viesstrādnieki no Austrumeiropas, tai skaitā Latvijas.
Iespējamie risinājumi
«Latvijas transporta uzņēmumi izjūt kravas automobiļu vadītāju trūkumu – tieši uzticamu profesionāļu pieejamību darba tirgū. Iespēju uzlabot situāciju redzu transporta kompāniju asociācijas «Latvijas auto» kopsapulcē izveidot kopīgu standartu, kā būtu jāapmāca kravas auto vadītāji autoskolās. Latiņa ir jāpaceļ augstāk - vairāk praktisko nodarbību ar dažādām tehnikām, padziļināta apmācība satiksmes noteikumos,» stāsta Laura Tone.
«Kurbads» pārstāve uzskata, ka «šādi iegūtu sagatavotākus kandidātus, kuriem būtu jāiemāca tikai, piemēram, baļķvedēja vai autovedēja darba specifika». Ar profesionālu un vienotas sistēmas apmācību ir lielākas iespējas iegūt gribošus un kvalificētus autovadītājus transporta un loģistikas nozarē, kas ir un būs viens no Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem.