Sākot ar 1.decembri, Latvijas mežos sākusies jaunā lūšu medību sezona, kas turpināsies līdz nākamā gada 31.martam, liecina Valsts mežu dienesta izdotais rīkojums. Tas arī paredz, ka pieļaujamais lūšu nomedīšanas apjoms šajā sezonā ir 150 dzīvnieku.
Sākusies jaunā lūšu medību sezona; šā gada limits - 150 lūši
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iepriekšējā medību sezonā tika nomedīti 172 lūši, pieļaujamais nomedīšanas apjoms bija 175.
Rīkojumā arī norādīts, ka šajā medību sezonā lūšus aizliegts medīt Zemgales virsmežniecības Jelgavas nodaļas teritorijā, izņemot Tērvetes, Bukaišu, Augstkalnes, Līvbērzes pagastu. Tāpat medības aizliegtas Valgundes pagasta teritorijā ārpus Ķemeru nacionālā parka, Bauskas nodaļas teritorijā, izņemot Bārbeles, Dāviņu, Skaistkalnes, Stelpes, Vecsaules un Vecumnieku pagastu, un Rīgas reģionālās virsmežniecības Babītes nodaļas teritorijā.
Sākotnējais nomedīšanas apjoms - 90 lūši - sadalīts pa virsmežniecībām. Austrumlatgales virsmežniecībai - desmit lūši, Centrālvidzemes - 15, Dienvidkurzemes, Dienvidlatgales, Rīgas reģionālajā, Sēlijas, Zemgales - katrā pieci, Ziemeļaustrumu - 15, Ziemeļkurzemes - desmit, Ziemeļvidzemes - 15. Medīšanas apjomu nav atļauts pārsniegt līdz 2015.gada 23.decembrim un izmantot citā virsmežniecībā līdz 2016.gada 14.februārim. Pārējā nomedīšanas apjoma vienotā kārtība tiek noteikta ar 24.decembri.
Par nomedītajiem dzīvniekiem jāinformē Valsts meža dienests, tāpat jāinformē par ikvienu lūsi, kura bojāejas cēlonis nav medīšana.
Lai netiktu pārsniegts noteiktais pieļaujamais lūšu nomedīšanas apjoms valstī, no 2016.gada 15.februāra Valsts mežu dienesta Medību daļa koordinē atlikušā nomedīšanas apjoma izmantošanu, ieskaitot tā pieļaujamā apjoma pārdali, kas virsmežniecībās palicis neizmantots pēc sākotnējā sadalījuma.
Kā norāda dienestā,
Eiropas valstu mērogā gan lūsis, gan arī vilks ir apdraudēts un tādēļ iekļauts aizsargājamo sugu sarakstos.
Šo sugu aizsardzību nosaka arī Latvijā ratificētas starptautiskās konvencijas un Eiropas Savienības valstu likumdošana. Taču dokumenti pieļauj ar vietējiem apstākļiem saistītas atkāpes no vispārējām prasībām. Lai iegūtu konkrētos datus, attiecīgajām sugām tiek veikts monitorings, kura mērķis ir sistemātiski noteikt, vai populācija sekmīgi atjaunojas pastāvošās medību slodzes apstākļos.