Seile: Pēc jaunā darba samaksas modeļa ieviešanas visi pedagogi nevarēs strādāt pilnu slodzi

Ministre sacīja, ka

darbs šobrīd ir vērsts uz to, lai katrs skolotājs neatkarīgi no vietas, kur viņš strādā, saņemtu vismaz 700 eiro pirms nodokļu nomaksas.

«Tas ir tas, ko mēs mēģinām darīt, jo pieredze, ka pašvaldības zinās labāk un izveidos vislabāko sistēmu, ne visos gadījumos attaisnojas,» pauda Seile.

Tai pašā laikā ministre atzina, ka

jaunais darba samaksas modelis negarantēs algas pielikumu katram skolotājam.

Patlaban skolotāju atalgojums tiek noteikts haotiski, viņa norādīja.

Ministre arī uzsvēra, ka, pēc viņai pieejamās informācijas, zināma naudas summa pedagogu atalgojuma palielināšanai ir rezervēta ar nosacījumu, ja tiks veiktas strukturālas reformas. «Vienu no mājasdarbiem esam izpildījuši - noteicām minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klases atvēršanai. Tagad meklējam kompromisus par algu modeli,» sacīja Seile.

Ministre pauda, ka jaunais pedagogu atalgojuma modelis būtu skaidra atskaites sistēma, attiecībā pret kuru visā Latvijā varētu tālāk strādāt.

Ja modelis tiks ieviests tādā formā kā šobrīd, 40 pašvaldībās finansējums, salīdzinot ar to, ko tās saņem šobrīd, samazināsies.

Taču tas nenozīmē, ka automātiski samazinātos arī visu šajā pašvaldībā strādājošo skolotāju algas, uzsvēra Seile.

Viņa skaidroja, ka tagadējā pedagogu algu modelī nav skaidras atskaites sistēmas, pēc kura varētu spriest par profesijai atbilstošu un pietiekamu atalgojumu. Proti, šobrīd dažādās pašvaldībās skolotāju algas tiek aprēķinātas pēc dažādiem principiem, kas tikai veicinājis skolu noslāņošanos. Savukārt, īstenojot jauno algu modeli, lai skolās ar līdzīgu bērnu skaitu skolotāji saņemtu līdzīgu algu, valstij būtu jāspēj skolotājiem samaksāt 1300 eiro par 36 darba stundām. Tas iespējams, taču tam vajadzīgs lielāks atalgojums, apstiprināja ministre.

Seile apliecināja, ka turpinās strādāt pie iesāktās skolotāju algas reformas, līdz būs panākta vienošanās. Par to, kāds izskatīsies galīgais modelis, vēl pāragri runāt, tomēr, visticamāk, tas būšot pārejas variants.

Seile atzina - ir skaidrs, ka ne pie vienas reformas nebūs iespējams panākt, lai neviens skolotājs nav zaudētājs, un tas izraisa pretestību. Kamēr tiek runāts par reformas nepieciešamību, visi māj ar galvu un piekrīt, taču, tiklīdz pārmaiņas skar personīgi, tās nevienam nepatīk.

Kā ziņots, tā kā sarunas dažādos līmeņos līdz šim nav devušas vēlamos rezultātus, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata par nepieciešamu sākt streika rīkošanas procedūru.

LIZDA padome secinājusi, ka situācija darbā ar 2016.gada valsts budžeta projektu, paredzot nepietiekamu finansējumu jaunajam pedagogu darba samaksas modelim, ir neapmierinoša. Arodbiedrība uzsvērusi, ka joprojām netiek ņemta vērā virkne priekšlikumu modeļa pilnveidošanai.

Kopš jūnija notikušas gandrīz 20 tikšanās ar dažādu institūciju pārstāvjiem, tomēr tās nav devušas gaidīto rezultātu, norāda arodbiedrībā.

Sākot streika procedūru, LIZDA IZM pieprasa vairākos ar izglītības jomu saistītos likumos noteikto punktu izpildi, kā arī ieteikumu par jauno pedagogu darba samaksas modeli ievērošanu.

Ceturtdien, 29.oktobrī, notiks, visticamāk, pēdējā pedagogu streika izlīgšanas komisijas sēde, kurā LIZDA un vairāku ministriju pārstāvji mēģinās rast vienošanos izglītības sektora sakārtošanai. Kā aģentūra LETA uzzināja arodbiedrībā, pēc izlīgšanas komisijas sēdes LIZDA lems par streika rīkošanas nepieciešamību.