Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās svētdien uzvarējušās partijas «Radikāli kreiso koalīcija» (SYRIZA) līderis Aleksis Ciprs svētdienas vakarā apstiprināja, ka atkal veidos valdošo koalīciju ar nacionālistisko partiju «Neatkarīgie grieķi» (ANEL).
Ciprs apstiprina, ka SYRIZA atkal veidos koalīciju ar «Neatkarīgajiem grieķiem»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mēs kopā turpināsim cīņu, kuru sākām pirms septiņiem mēnešiem,» Ciprs paziņoja uzvaras mītiņā pēc tam, kad ANEL līderis Pans Kammens uzlēca uz skatuves un viņu apskāva.
Abas partijas bija izveidojušas šādu valdošo koalīciju arī pēc SYRIZA uzvaras parlamenta vēlēšanās janvārī, kad Ciprs pirmoreiz kļuva par premjerministru.
Pēc apmēram 90% balsu saskaitīšanas svētdien notikušajās vēlēšanās SYRIZA ir ieguvusi 35,53% balsu, bet konservatīvā partija «Jaunā demokrātija» ir otrajā vietā ar 28,05% balsu. Janvārī SYRIZA bija ieguvusi 36,34% balsu.
Ir gaidāms, ka valdošajai koalīcijai parlamentā būs 155 no 300 deputātu mandātiem, tātad neliels vairākums. No janvāra līdz augustam tai bija 162 mandāti.
Trešajā vietā pēc iegūto balsu skaita atkal ir neonacistu partija «Zelta rītausma» ar 7,01% balsu, bet ceturtajā vietā ir sociālistu partija PASOK ar 6,37%.
Jaunajā parlamentā ir iekļuvušas pavisam astoņas partijas, pārvarot tam nepieciešamo 3,0% barjeru. Centriskā partija «To Potami» («Upe»), visticamāk, saņēmusi 3,9%, un arī mazā, pret korupciju noskaņotā Centristu savienība ir pārvarējusi 3,0% barjeru, lai pirmo reizi iekļūtu parlamentā.
Ciprs par ārkārtas vēlēšanu rīkošanu paziņoja un no amata atkāpās 20.augustā pēc tam, kad daļa parlamenta deputātu no SYRIZA nostājās pret premjerministru balsojumos par 86 miljardu eiro lielās starptautiskās palīdzības programmas apstiprināšanu un nepieciešamo reformu programmām, kas paredz būtisku izdevumu samazinājumu un nodokļu kāpumu.
Pašlaik Grieķijā pie varas ir pagaidu valdība Augstākās tiesas priekšsēdētājas Vasilikas Tanu vadībā.
Grieķijas parlamentā ir 300 deputāti, kurus ievēl uz četriem gadiem. 250 deputātus ievēl proporcionāli, bet atlikušās 50 vietas iegūst tas saraksts, kas vēlēšanās saņēmis visvairāk balsu. Proporcionālajā balsojumā ir jāpārvar 3% barjera, lai iekļūtu parlamentā.