/nginx/o/2018/07/15/9609125t1h9f2e.jpg)
NATO bāzes Austrumeiropā un Baltijas valstīs būtu politisks solis, paziņojis Somijas ārlietu ministrs Erki Tuomioja, norādot, ka jebkāda pastāvīga NATO bāzes izvietošana Austrumeiropā palielinās militāro saspīlējumu reģionā, trešdien vēstīja Somijas sabiedriskā raidorganizācija YLE.
Tuomioja intervijā Somijas sabiedriskajai radiostacijai «Radio 1» norādīja, ka jebkāda iespējama jauna NATO atbalsta bāze Baltijas valstīs tieši neietekmēs Somijas pozīciju, tomēr uzsvēra, ka tāda NATO rīcība būtu neveiksmīga, jo palielinātu militāro saspīlējumu reģionā.
«Tas ir jautājums NATO un tām valstīm, kuras vēlas bāzes,» sacīja Somijas ārlietu ministrs, kas ir arī pret karu noskaņotās grupas «Simta komiteja» («Sadankomitea») biedrs.
«Vispārīgi runājot, tā vienmēr ir neveiksme, kad militārais saspīlējums palielinās, un tas ne vienmēr noved pie pozitīvām pārmaiņām. To var attaisnot un tas ir saprotami attiecībā uz šīm valstīm, tomēr mēs nevēlamies, lai mūsu teritoriju izmantotu atbalsta bāzēm, kuras Krievija varētu uztvert kā naidīgas,» viņš turpināja.
Tuomioja sacīja, ka šonedēļ gaidāmajā NATO samitā, visticamāk, tiks panākta vienošanās par «pastāvīgas rotācijas» NATO spēku palielinājumu Baltijas valstīs, kas nozīmē, ka NATO atradīsies reģionā, bet oficiāli tāda atrašanās netiks saukta par pastāvīgu.
Somijas ārlietu ministrs arī uzsvēra, ka iesaistīto karavīru skaits ir neliels.
«Protams, militāri viņi ir nenozīmīgi, bet viņu funkcija ir spēcīgs politisks signāls,» norādīja Tuomioja.
Somija nav NATO dalībvalsts.
/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)