fiktīvās laulības ir veicinājušas sieviešu cilvēktirdzniecību uz Īriju.
Nacionālais koordinators cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos un projekta HESTIA vadītāja Lāsma Stabiņa uzsver: «Latvija jau vairāku gadu garumā ir uzrunājusi fiktīvo laulību un ar to saistīto cilvēktirdzniecības problēmu dažādos starptautiskos pasākumos, taču tas nav devis vēlamos rezultātus – joprojām nav izdevies panākt vienotu izpratni Eiropas Savienības dalībvalstīs par fiktīvo laulību fenomenu un tā tiešo saistību ar cilvēktirdzniecību. Tāpēc esam gandarīti par Īrijas puses izpratni un praktisko rīcību fiktīvo laulību problēmas risināšanā, kas ir būtisks ieguldījums cilvēktirdzniecības mazināšanā, tai skaitā Latvijā.»
Pamatojoties uz biedrības «Patvērums «Drošā māja»», kas nodrošināja valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēktirdzniecības upuriem laika posmā no 2007.gada decembra līdz 2015.gada jūnijam, informāciju,
kopumā palīdzība šai periodā sniegta 113 cilvēktirdzniecības upuriem, no kuriem 59 personas bija cietušas no cilvēktirdzniecības fiktīvo laulību nolūkā.
Upura portrets: sieviete vecumā līdz 28 gadiem, pamata vai vidējā izglītība, bez bērniem vai ar vienu vai diviem nereģistrētā laulībā dzimušiem bērniem, kurus audzina pati.
Saskaņā ar Latvijas vēstniecības Īrijā sniegto informāciju,
kopš 2004.gada Īrijā ir reģistrētas vairāk nekā 1600 laulību starp Latvijas pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem.
Kopš 2006.gada gandrīz 2000 trešo valstu valstspiederīgie ir iesnieguši Īrijas Naturalizācijas un imigrācijas dienestā dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai, pamatojoties uz laulību ar Latvijas pilsoni. Bieži vien laulība ir noslēgta Pakistānā, Nigērijā, Indijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī - Dānijā, Kiprā, Spānijā, Zviedrijā, uzturēšanās atļauja tiek pieprasīta Īrijā. Liela daļa šo laulību ir noslēgtas ar mērķi veidot ģimeni, un nav pamata domāt, ka tās varētu būt fiktīvas laulības.