Putins likvidē pēdējo vārda brīvības bastionu Krievijā - sociālos tīklus

FOTO: RIA Novosti/Scanpix

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien parakstījis likumu, kas interneta uzņēmumiem uzliek par pienākumu glabāt Krievijas tīmekļa lietotāju informāciju datu centros Krievijā. Līdz ar šī likuma stāšanos spēkā nāksies ciest ārvalstu sociālajiem tīkliem «Twitter» un «Facebook», tieši tos aktīvi izmanto savā komunikācijā Krievijas pastāvošās varas opozicionāri. Tāpat Krievijā šodien palielināts sods par nesankcionētiem politiskiem protestiem.

Šie uzņēmumi, kuriem nav biroju Krievijā, ir kļuvuši par svarīgu resursu opozīcijas organizācijām, un tie atsakās nodot datus par lietotājiem valdībām.

Ja šie uzņēmumi izmantos Krievijas datu centrus, tie, kā arī citi tīmekļa uzņēmumi būs pakļauti Krievijas likumiem, kas regulē valdības piekļuvi informācijai.

Uzņēmumi, kas nepakļausies jaunajiem noteikumiem, tiks bloķēti, paskaidroja Kremlis. Likumprojektu ierosinājušie deputāti sūdzējās, ka noziedznieki var uzlauzt ārzemēs glabātos datus un tos nozagt.

Jaunais likums arī var radīt problēmas Krievijas uzņēmumiem, piemēram, tūrisma tīmekļa vietnēm un lidsabiedrībām, kas paļaujas uz ārzemēs bāzētiem rezervācijas dienestiem.

Krievija palielina sodus par nesankcionētiem protestiem

Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja kriminālkodeksa grozījumus, kas nesankcionētus mītiņus un protestus pielīdzina masu nekārtību izraisīšanai.

«Piketu, pulcēšanās, gājienu un demonstrāciju organizēšanas un vadīšanas noteikto procedūru atkārtota pārkāpšana» tagad tiek uzskatīta par kriminālpārkāpumu, teikts Kremļa interneta vietnē.

Krievijas amatpersonas bieži liedz opozīcijai un cilvēktiesību aizsardzības organizācijām rīkot publiskas akcijas. Ja demonstrācijas tomēr tiek rīkotas, tās bieži izklīdina policija.

«[Labojumi] tikuši pieņemti, lai par atkārtotiem sabiedriskās kārtības vai masu demonstrāciju pārkāpumiem var piemērot kriminālatbildību,» norāda Kremlis.

Tos, kuri sešu mēnešu laikā organizē vai aktīvi piedalās vairāk nekā divos nesankcionētos protestos un mītiņos, nu var sodīt pat ar piecus gadus ilgu cietumsodu vai ar miljonu rubļu (apmēram 21 000 eiro) lielu sodanaudu.

Likumā arī dubultots administratīvās aizturēšanas laiks no 15 līdz 30 dienām par sabiedriskā transporta kustības traucēšanu un deklarēto protesta dalībnieku skaitu pārsniegšanu.

Pēc savas ievēlēšanas uz trešo prezidentūras termiņu 2012.gadā, ko pavadīja plašas protesta demonstrācijas, Putins ir parakstījis vairākus likumus, kas ierobežo pilsoņu tiesības uz protestiem.

Aprīlī tika pieņemts likums, kas nosaka, ka par plašu sabiedriskās kārtības traucēšanu minimālais cietumsods ir četri gadi. Šobrīd pēc šī likuma ir apsūdzēti vairāki aktīvisti.

Krievija pastiprinājusi arī ierobežojumus tām nevalstiskām organizācijām, kas saņem starptautisku finansējumu, un tām jāreģistrējas kā «ārvalstu aģentiem».

Piecas ievērojamas cilvēktiesību un dabas aizstāvju organizācijas pagājušā nedēļā tika iekļautas «ārvalstu aģentu» sarakstā, kas tās pakļauj stingrākiem finanšu auditiem un liek uz pašu izgatavotiem materiāliem norādīt, ka tos izveidojuši «ārvalstu aģenti».

Uz augšu