Naglis: Viesnīcu un ēdināšanas segmentā atlikuši tikai daži vietējie spēlētāji

«Pagājušajā gadā sākās ļoti strauja īpašnieku nomaiņa gan viesnīcu, gan ēdināšanas biznesā, un šī tendence turpinās. Dominē pircēji no Krievijas, Ukrainas, kā arī Azerbaidžānas un Armēnijas, kurus dažkārt interesē ne tik daudz viesnīca kā tāda, bet gan investīcijas nekustamajā īpašumā. Līdz ar to notikušas krasas izmaiņas vietējo uzņēmēju kontrolē un tikai dažas no viesnīcām, kuru skaits pārsniedz 100 numurus, nav izliktas pārdošanā. No ēdinātājiem palikuši pāris «cīnītāji«- «Lido» un «Nomeda», pārējais atrodas citu valstu īpašnieku rokās,» sacīja Naglis.

Vienlaikus viņš atzina, ka jaunie īpašnieki tomēr pieņemot noteikumus, ko diktē asociācija, līdz ar to kvalitātes standarti saglabājas gan viesnīcu, gan ēdināšanas segmentē. To gan sekmējot arī vairāku izcilu pavāru - personību nopelni, kas nosaka kopējo augsto latiņu, norādīja Naglis.

Tāpat viņš sacīja, ka pagājušajā gadā nozares pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bijis 6,4%, savukārt šā gada izaugsme varētu būt 5%.

«Līdz 2008.gada līmenim tomēr vēl ir ko augt. Nespējam tomēr pārdot pakalpojumu tik daudz, īpaši ēdināšanas jomā. Cilvēku skaita samazinājums ir dramatisks, un to nespēj kompensēt tūristu skaits. Viesnīcu numuriņu cenu izmaiņas nevarētu būt jūtamas. Lai gan resursu cenas pieaug, piedāvājums joprojām pārsniedz pieprasījumu,» sacīja Naglis.

Tāpat viņš norādīja, ka drīzumā gaidāmā pasaules koru olimpiāde došot tikai īslaicīgu pienesumu nozarei, savukārt Rīgas kā Eiropas Savienības kultūras galvaspilsētas izklaides pasākumi nav organizēti racionāli.

«Koru olimpiāde notiek jūlija pirmajā dekādē, kas ir viens no pieprasītākajiem mēnešiem tūrismā. Ilgtermiņa līgumus, kas bija šajā laikā, tūrisma operatoriem nācās «pabīdīt», jo jāizvieto desmitiem tūkstošu dziedātāju, kurus nevar izmitināt skolās. Līdz ar to viesnīcas būs aizņemtas, bet tikai īslaicīgi, izsitot pārējos operatorus no tirgus. Apgrozījuma pieaugums būs par apmēram 7%, tomēr pasākumi bija jāplāno racionālāk, organizējot tos ar vienmērīgu noslodzi. Viena no izejām - konferenču centra izbūve Rīgā,» atzina asociācijas vadītājs.

Viņš arī sacīja, ka šogad nozare izjūt kritumu saistībā ar Soču olimpiādi, notikumiem Krimā un rubļa devalvāciju.

«Ja agrāk Rīgā notika ļoti vērienīgas konferences ar Krievijas uzņēmēju dalību, tagad, pēc Soču olimpiādes, priekšroka šo pasākumu rīkošanā ir Soču olimpiskā ciemata viesnīcu kompleksam. Tāpat esot kaimiņvalsts prezidenta netiešs norādījums vietējiem tūroperatoriem aizpildīt Krimas viesnīcas, kur viss ir lēts un tukšs. Turklāt šogad Krievijas tūristi tērē mazāk, jo rubļa vērtība ir ļoti kritusies,» norādīja Naglis.

Viņš arī prognozēja, ka šogad Latvijas būs vadošajā ES valstu trijniekā pēc ārzemju viesu skaita. «Proporcijas saglabāsies apmēram 32% pret 68%, jo vietējiem iedzīvotājiem pirktspēja neatļauj ceļot pa Latviju un apmesties viesnīcās, labākajā gadījumā izvēloties telti. Izņemot Siguldu, Liepāju, Ventspili, pārējiem šajā segmentā iet pagrūti,» sacīja asociācijas vadītājs.

Savukārt «Firmas.lv» valdes priekšsēdētājs Juris Rožkalns norādīja, ka saskaņā ar uzņēmumu līdz šim iesniegtajiem finanšu pārskatiem par 2013.gadu tūrisma un viesmīlības nozares kopējais apgrozījums bijis 573 325 miljoni eiro, kas apliecina 6% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt nozares peļņas kritums bijis apmēram 15%.

Kā ziņots, «Latvijas biznesa gada pārskata 2013» izdevumā apkopota informācija par nozarē strādājošām firmām, kas veido 98% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma un kurās nodarbināti 67% darba ņēmēju Latvijā.

Kopumā drukātajā un interneta versijā publicēta informācija par uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums ir lielāks par 100 000 latu (140 000 eiro). Šādu uzņēmumu Latvijā ir aptuveni 20 000, un kopējais šo uzņēmumu apgrozījums 2012.gadā bija virs 35 miljardiem latu (ap 50 miljardiem eiro), kas veido 98% no visa 2012.gada pārskatos uzrādītā apgrozījuma. Apskatītajos uzņēmumos strādā vairāk nekā 513 000 darbinieku, kas saskaņā ar VID datiem ir 67% no kopējā darba ņēmēju skaita.

«Latvijas biznesa gada pārskatā» iekļautas veiksmīgāko uzņēmēju un nozaru ekspertu atziņas un prognozes, kā arī padziļināts biznesa vides apskats un detalizēti nozaru uzņēmumu saraksti - «Top 10» uzņēmumi 16 industrijās, «Top 25-50» uzņēmumi 64 virsnozarēs un visi uzņēmumi, kas sadalīti 476 nozarēs.