Serbijas premjerministra Aleksandra Vučiča apmētāšana ar akmeņiem Srebrenicā ir «uzbrukums Serbijai», paziņojis ārlietu ministrs Ivica Dačičs.
Belgrada: Uzbrukums Vučičam ir uzbrukums Serbijai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Tas ir uzbrukums ne tikai Vučičam, bet gan visai Serbijai un tās miera un reģionālās sadarbības politikai,» teikts ministra izplatītajā paziņojumā.
Kā ziņots, Vučičam sestdien nācās bēgt no Srebrenicas slaktiņa memoriāla, jo saniknotais pūlis viņu izsvilpa un sāka apmētāt ar akmeņiem.
Vučičs tikko bija nolicis ziedus pie slaktiņa upuru pieminekļa, kad pūlis sāka skandēt «Allahu Akbar» (Dievs ir varens) un raidīja Serbijas premjera virzienā akmeņus, liekot viņam bēgšus meklēt patvērumu savu miesassargu aizsegā.
Serbijas aģentūra «Tanjug» ziņo, ka viens no akmeņiem Vučičam trāpījis pa galvu un sašķaidījis viņa brilles.
Kā ziņots, Bosnijā sestdien piemin 20.gadskārtu kopš Srebrenicas slaktiņa, kura vērtējums joprojām Balkānos uzkurina kaislības un etniskās nesaskaņas.
1995.gadā serbu spēki Bosnijā-Hercegovinā pārņēma musulmaņu Srebrenicas anklāvu, kuru apsargāja viegli bruņotas nīderlandiešu vienības, kas neizrādīja nekādu pretestību. Vēlāk Srebrenicā tika noslepkavoti aptuveni 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu.
Šis slaktiņš tiek uzskatīts par smagāko kara noziegumu, kas Eiropā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara.
ANO Starptautiskais kriminālnoziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) 2007.gadā Srebrenicas slaktiņu atzina par genocīdu.
Taču daudzi serbi gan Serbijā, gan Bosnijas-Hercegovinas Serbu Republikā joprojām noliedz, ka Srebrenicā pastrādātās slepkavības būtu uzskatāmas par genocīdu, apgalvojot, ka upuru skaits bijis daudz mazāks un ka liela daļa no vīriešiem patiesībā esot krituši kaujās, nevis tikuši noslepkavoti.
Trešdien, pamatojoties uz Serbijas lūgumu, Krievija, izmantojot savas veto tiesības, bloķēja ANO Drošības padomē Lielbritānijas sagatavoto rezolūciju, kurā Srebrenicas slaktiņš bija pielīdzināts genocīdam, kā arī nosodīta šī genocīda noliegšana.
Vučičs sestdien īsi pirms došanās uz Bosniju, lai piedalītos piemiņas pasākumos, nosodīja «drausmīgo noziegumu», kas Bosnijas pilsoņkara laikā tika pastrādāts Srebrenicā.
«Nav vārdu, lai izteiktu nožēlu un upuru sāpes, kā arī dusmas un rūgtumu pret tiem, kas pastrādāja šo drausmīgo noziegumu,» teikts atklātajā vēstulē, kuru Vučičs publiskoja pirms došanās uz Bosniju-Hercegovinu.
«Serbija skaidri un nepārprotami nosoda šo šausmīgo noziegumu, un izjūt pretīgumu pret visiem tiem, kas tajā piedalījās, un turpinās saukt viņus tiesas priekšā,» vēstulē uzsvēra premjers.
Apritot 15. gadskārtai kopš slaktiņa, Serbijas parlaments pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja šo noziegumu, bet trīs gadus vēlāk Serbijas prezidents Tomislavs Nikoličs personīgi atvainojās upuru tuviniekiem.
Tomēr līdz pat šai dienai visi serbu līderi, tostarp Vučičs atsakās Srebrenicas slaktiņu pielīdzināt genocīdam.