Vēlas palielināt NEPLP monitoringa kapacitāti

FOTO: RIA Novosti/Scanpix

Lai atbilstoši nacionālās drošības interesēm veidotu efektīvāku mediju vides uzraudzības sistēmas darbību Latvijā, ir nepieciešams palielināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) monitoringa kapacitāti.

Kā liecina Kultūras ministrijas (KM) izstrādātās «Latvijas Mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam», pērn NEPLP Latvijā redakcionāli veidotā un izplatītā audiovizuālā materiāla monitorēšanai atvēlēja 4691 stundu. KM uzskata, ka ar 2018.gadu šim rādītājam vajadzētu sasniegt 15 000 stundu, bet ar 2020.gadu - 30 000 stundu.

KM norādījusi, ka mediju satura monitorings ir viens no mediju uzraudzības galvenajiem instrumentiem, jo tas ļauj nodrošināt mediju vides caurskatāmību, dažādu interešu pārstāvniecību publiskajā telpā, kā arī piemērot atbildību par pretlikumīgu mediju organizāciju darbību. Ministrija uzsvērusi, ka ar pašreizējo cilvēkresursu un tehnoloģisko nodrošinājumu NEPLP Monitoringa nodaļa nespēj veikt sistemātisku retranslētā, ļoti bieži Krievijā radītā audiovizuālā satura padziļinātu pārbaudi, nelineāro pakalpojumu monitoringu un kabeļoperatoru darbības uzraudzību.

Jau ziņots, ka KM izsludinājusi mediju politikas pamatnostādņu publisko apspriešanu, kurā sabiedrībai iespējams ieteikt to, kā uzlabot šo politikas plānošanas dokumentu. Sagatavotais dokumenta projekts par Latvijas mediju politikas virsmērķi izvirza stipru, daudzveidīgu, profesionālu, caurskatāmu, ilgtspējīgu un stabilu mediju vidi, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs. Kā būtiskākos pamatprincipus pamatnostādnes paredz mediju daudzveidības nodrošināšanu, medijpratības uzlabošanu, mediju vides profesionalizāciju, kā arī pievērš uzmanību Latvijas mediju telpas drošības jautājumiem.

Mediju politikas pamatnostādņu projekta dokuments Latvijā tiek izstrādāts pirmo reizi un iekļauj mediju politikas mērķi, četrus apakšmērķus, politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus, rīcības virzienus un uzdevumus. Tie balstīti Latvijas mediju situācijas analīzē un atbilst definētajām galvenajām problēmām. KM ir uzsākusi darbu arī pie Mediju politikas rīcības plāna 2016.-2020.gadam izstrādes. Abu dokumentu gala versijas ir plānots izstrādāt līdz šā gada rudenim.

Uz augšu