Enerģētikas eksperti atzinīgi vērtē prezidentūru; aicina pievērsties problēmām mājās

Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš

FOTO: Evija Trifanova / LETA

Latvija atzinīgi aizvadījusi pirmo prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē enerģētikas jomā, taču tagad jāpievēršās problēmām savās mājās, atzina aptaujātie enerģētikas eksperti.

Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš teica, ka galvenais notikums prezidentūras laikā neapšaubāmi bija Eiropas enerģētikas savienības forums, kas februārī notika Rīgā. Lai gan pasākums būtu noticis neatkarīgi no tā, kura valsts ir prezidējošā ES Padomē, jo enerģētikas savienības izveide ir viena no Eiropas Komisijas prioritātēm, tomēr tehniskā un administratīvā līmenī Latvija ar attiecīgo pienākumu esot tikusi galā veiksmīgi.

«Trāpījas liela atbildība [Latvijai] sākuma stadijā virzīt enerģētikas savienību,» atzina Āboltiņš, vienlaikus norādot, ka būtiska virzība attiecīgajā jautājum'a pēc februāra nenotika, turpinājās darbs ierēdniecības līmenī. Patlaban daudz būšot atkarīgs no Luksemburgas prezidentūras ES Padomē, līdz kuras beigām plānots pabeigt nepieciešamo dokumentu izstrādi.

Tāpat Āboltiņš pastāstīja, ka nozīmīgs pasākums bija arī ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju konferences (COSAC) plenārsēde jūnija sākumā Rīgā, kurā tostarp tika spriests par enerģētikas jautājumie un Eiropas parlamentāriešiem bija iespēja atgādināt par problēmām attiecīgajā nozarē.

Vienlaikus eksperts pauda cerību, ka Eiropas enerģētikas savienības galvenās idejas - par energoapgāžu drošību, piegādātāju diversifikāciju un ilgtspējīgu enerģētikas politiku - mudinās atbildīgās Latvijas amatpersonas pievērsties šiem jautājumiem nacionālā līmenī, jo daudz darbu nav izdarīti.

Arī enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš sacīja, ka Latvijas prezidentūru ES Padomē organizējusi atzīstami - pasākumi bija veiksmīgs gan no tehniskās, gan no plašas amatpersonu, nozares līderu pārstāvniecības viedokļa. Tāpat esot palīdzējuši starptautiskie notikumi, piemēram, Grieķijas ekonomikas likstas, karadarbība Ukrainā un plānotais referendums Apvienotajā Karalistē par turpmāko dalību ES, kas ļāva pievērt Latvijai pasaules uzmanību.

Komentējot Latvijas lomu iniciatīvas par Eiropas enerģētikas savienības izveidi virzīšanā, Ozoliņš atzina, ka process būtu noticis līdzīgi neatkarīgi no valsts, kura būtu prezidējošā, taču arī kļūdas Latvija nav pieļāvusi.

Eksperts uzsvēra, ka Latvijas prezidentūra kopumā bijusi veiksmīga un tagad līdzīgi kvalitātē jāpievēršas enerģētikas jautājumiem savās mājās - saistībā ar dabasgāzes tirgus liberalizāciju un reģionālo sadarbību, atjaunojamo energoresursu izmantošanu un klimata pārmaiņām.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka 30.jūnijā beidzās Latvijas prezidentūra ES Padomē, kas ilga 2015.gada pirmos sešus mēnešus. Prezidentūras laikā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un citviet Rīgā tika aizvadīti vairāki augsta līmeņa pasākumi, kuri pulcēja ES amatpersonas, viedokļu līderus un dažādu nozaru ekspertus. Tāpat galvaspilsētā norisinājas vairākas ES ministru neformālas sanāksmes, un tika pieņemti vairāki svarīgi dokumenti.

Kopumā Latvijas prezidentūra ilga 181 dienu, tās laikā notika 1726 sanāksmes par ES politiku (gan Rīgā, gan ārpus Latvijas). Tāpat prezidentūras laikā organizēts 831 publiskās diplomātijas pasākums 76 pasaules valstīs. Pagaidām vēl nav aplēstas prezidentūras galīgās izmaksas, taču amatpersonu izteikumi liecina, ka tiešajām izmaksām triju gadu laikā nevajadzētu pārsniegt 60 miljonus eiro.

Uz augšu