Pētersone: Atjaunojot iepirkumos prasību par vidējo algas apmēru nozarē, pārsūdzību tiesā esam rūpīgi apsvēruši (3)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens / LETA

Atjaunojot iepirkumos normu par vidējo algas apmēru nozarē, neuzkāpsim atkārtoti uz grābekļa - pārsūdzības iespēju esam rūpīgi izanalizējuši, diskusijā par ēnu ekonomiku atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Jau ziņots, ka VID rosinājis grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas iesniegts Finanšu ministrijā aprīļa beigās, un tie paredz iespēju pretendenta izslēgšanai no iepirkuma procedūras, ja darba ņēmēju mēneša vidējie ienākumi pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz pieteikuma iesniegšanas dienai ir mazāki par 80% no vidējiem darba ienākumiem valstī attiecīgajā nozarē.

Iepriekš šī norma tika noteikta 70% apmērā, taču 2011.gadā Satversmes tiesa pēc bijušam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam piederošā uzņēmuma SIA «HansaWorld Latvia» (tagad SIA «Sensum Solutions») pieteikuma atzina šo normu par neatbilstošu. Vaicāta, vai ar jaunajiem grozījumiem likumā kārtējo reizi netiks uzkāpts uz tā paša grābekļa, Pētersone atbildēja noliedzoši:

Ja mēs šādu iespēju nebūtu izvērtējuši, tas būtu bezatbildīgi.

«Ja uzmanīgi izlasa Satversmes tiesas spriedumu, var pamanīt fundamentālu kļūdu, proti, ja alga ir zem 70% no nozares vidējās, tad var secināt, ka komersants ir aplokšņu algu maksātājs. Respektīvi, normatīvajos aktos netika iestrādāta iespēja izskaidrot objektīvus apstākļus, kāpēc uzņēmumā alga ir zemāka nekā vidēji nozarē,» skaidroja VID vadītāja.

Patlaban VID strādā pie tā, lai šo algu atšķirību komersants varētu skaidrot.

«Mums ir svarīgi, lai šis rādītājs tiktu ietverts iepirkumos, bet par apjomu jau spriedīs politikas veidotāji,» piebilda Pētersone.

VID vadītāja arī norādīja, ka tolaik, kad spēkā bija vecā norma, atsevišķās nozarēs atšķīrās vidējā alga, piemēram, apkopēju profesijā tiem, kas strādā nepilnu laiku, alga atšķiras no tiem, kam ir cits darba grafiks. Arī šo jautājumu VID ir sakārtojis, publicējot katras profesijas vidējo stundas tarifa likmi pa nozarēm.

Runājot par problēmām ar iepirkumiem, būvfirmas SIA «Arčers» direktora padomnieks Imants Akmentiņš piebilda, ka

būvniecības nozarē ēnu ekonomiku veicina prasība iepirkumos dot priekšroku piedāvājumam ar zemāko cenu.

«Šis princips ir pieņemams, bet ir jābūt arī citiem kritērijiem. Tāpēc ceram uz šogad pieņemto jauno iepirkumu direktīvu, kas paredz iepirkumos vairāk ņemt vērā saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu,» uzsvēra Akmentiņš.

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu