KNAB neatklāj, kāds lēmums pieņemts pret Strīķi ierosinātajā disciplinārlietā (5)

KNAB šodien beidzas izmeklēšanas termiņš vienai pret Strīķi ierosinātajai disciplinārlietai, taču KNAB uz jautājumu par to, kāds lēmums pieņemts, atbildi nesniedza.

Šīs disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju vada KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītājs Jānis Roze.

Jau ziņots, ka otras disciplinārlietas izmeklēšanas termiņš pagarināts līdz 6.jūlijam. Šīs disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju vada KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenā speciāliste.

Saskaņā ar noteikumiem disciplinārlietas izmeklēšanas termiņš ir viens mēnesis, tomēr pēc komisijas motivēta lūguma KNAB priekšnieks izmeklēšanas termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem, bet gadījumā, ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, KNAB priekšnieks termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par gadu.

Biroja priekšnieks disciplinārsodu uzliek desmit dienu laikā no dienesta pārbaudes pabeigšanas dienas. Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Viena no disciplinārlietām ir saistīta ar to, ka Strīķei nebija izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam un, atjaunojot viņu amatā, Strīķei ar iestādes vadītāja rezolūciju tika noteikti pārvietošanās ierobežojumi, lai nodrošinātu likumā «Par valsts noslēpumu» noteikto valsts noslēpuma objektu aizsardzību. Tomēr tika konstatēti fakti, kas liecināja, ka Strīķe nav ievērojusi minēto rezolūciju, līdz ar to tika sākta disciplinārlieta. Šīs disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju vada bijušais Drošības policijas darbinieks Roze.

Tikmēr otrās disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju vada viena no biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenajām speciālistēm.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nesen atcēlis Satversmes aizsardzības biroja lēmumu, ar kuru Strīķei piešķirta pielaide valsts noslēpumam. Tāpat Ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka nav konstatējusi nelikumības KNAB rīcībā saistībā ar iespējamo kavēšanos izmaksāt izpeļņu par darba piespiedu kavējumu Strīķei.

Pērn 20.decembrī Streļčenoks, pamatojoties uz Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu un ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem nolēma Strīķi kā neatbilstošu ieņemamam amatam atbrīvot no amata.

Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (V) 7.janvārī Streļčenoka lēmumu atcēla, taču 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti. 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei, bet šoreiz jaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.

Strīķe vērsās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura 10.aprīlī atcēla Streļčenoka lēmumu. Lai arī spriedums vēl ir pārsūdzams, Strīķe varēja jau nākamajā dienā atgriezties darbā. Tiesa arī lēma, ka KNAB Strīķei jāmaksā 5066 eiro vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējumu.