Streļčenoks izjūt politisko spiedienu; sākta pārbaude par Straujumu (202)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks izjūtot pret sevi vērstu politisko spiedienu. Vienlaikus viņš paziņoja, ka KNAB ir sācis pārbaudi par pašreizējās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas atrašanos interešu konfliktā.

Pievienots L.Straujumas komentārs

Šorīt telekompānijas LNT raidījumā «900 sekundes», komentējot Straujumas lēmumu rosināt veidot komisiju, kas vērtētu KNAB priekšnieka atbilstību ieņemamam amatam, Streļčenoks televīzijā sacīja, ka premjeres paziņojums ir vienreizējs un neiztur nekādu kritiku. Viņš uzsvēra: lai šādu komisiju veidotu, vispirms ir jākonstatē fakti, taču konkrētajā gadījumā Ministru prezidentes lēmums balstoties uz tiesas spriedumu, kas vēl nav stājies spēkā.

Kā ziņots, vakar Straujuma skaidroja, ka viens no iemesliem, kāpēc nepieciešams vērtēt Streļčenoka atbilstība amatam, ir tiesas lēmums atcelt viņa piemēroto disciplinārsodu - algas samazinājumu atlaistajai KNAB Juridiskās un personālvadības nodaļas darbiniecei Ilzei Draveniecei. Minēto tiesas nolēmumu gan vēl varēs pārsūdzēt. Straujumas lēmumam esot arī citi iemesli, ko viņa plašāk nepaskaidroja.

Streļčenoks bijis pārsteigts

Streļčenoks neslēpa, ka bijis pārsteigts par Straujumas vakardienas paziņojumu. KNAB priekšnieks sacīja, ka pirms apmēram mēneša premjeres biroja vadītājs telefonsarunā viņu «brīdinājis» un «devis signālu», kā pareizāk organizēt KNAB darbu. Bez tam pēdējā laikā Streļčenoks pamanījis, ka uz viņu tiek mēģināts izdarīt politisko spiedienu arī dažādos citos veidos.

«Šis [Straujumas] paziņojums nāca klajā tad, kad birojs izvērtē Jutas Strīķes disciplināratbildību. Otrkārt, šis paziņojums nāca klajā tad, kad birojs ir nosūtījis izvērtēšanai gan Satversmes aizsardzības birojam, gan arī Ģenerālprokuratūrai pamatotu informāciju ar pierādījumiem par to, ka Strīķes darbībās ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, kas nākotnē var izpausties kā kriminālatbildība,» norādīja Streļčenoks.

KNAB notiek pārbaudes par augstām amatpersonām

«Vēl es varu pateikt, ka birojā patlaban notiek pārbaudes par ļoti augstām politiskām amatpersonām, tai skaitā pašreizējo Ministru prezidentes biedru, bijušo Ministru prezidentu [Valdi] Dombrovska kungu. Un vēl varu pateikt, ka pašlaik birojā notiek pārbaude arī par pašas Straujumas kundzes iespējamo atrašanos interešu konflikta situācijā,» paziņoja KNAB priekšnieks.

Viņš piebilda, ka minētā pārbaude par Straujumas iespējamo atrašanos interešu konflikta situācijā sākta, reaģējot uz publiski izskanējušo informāciju. Konkrētākas detaļas par šo pārbaudi Streļčenoks atturējās izpaust.

Straujumai nav zināms, par ko KNAB sācis pārbaudi

Ministru prezidentei Laimdotai Straujumainav zināms, par kādu iespējamu viņas atrašanos interešu konfliktā pārbaudi sācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Straujumas preses sekretāre Džeina Tamuļeviča pastāstīja, ka pati valdības vadītāja par sākto pārbaudi šorīt uzzinājusi, noskatoties interviju ar KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku LNT raidījumā «900 sekundes».

Pagaidām gan premjerministre neplānojot vērsties KNAB ar lūgumu izskaidrot, par ko tieši pārbaude ir sākta.

Jau vēstīts, ka Ministru prezidente Straujuma vakar paziņoja, ka rosinās veidot komisiju, kas vērtētu Streļčenoka atbilstību amatam.

Pamats komisijas izveidošanai un Streļčenoka vērtēšanai esot vispārējie vadības principi - viņa atbilstība ieņemtajam amatam. Valdības noteikumi nosaka kārtību, kādā izveidojama komisija, lai izvērtētu nepieciešamību KNAB priekšnieku atbrīvot no amata.

Komisiju izveido Ministru kabinets, ņemot vērā ģenerālprokurora vai Ministru prezidenta sniegto informāciju, kas pamato KNAB likumā minētos iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata. Viens no nosacījumiem paredz, ka biroja amatpersonu no amata atbrīvo sakarā ar neatbilstību ieņemamam amatam.

Komisijas sastāvā ir ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors, Drošības policijas priekšnieks, Ministru kabineta pilnvarots ministrs un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs. Komisiju vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors.

Likums nosaka, ka biroja priekšnieku ieceļ amatā uz pieciem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma.

Komentāri (202)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu