Grieķija nevēlas nekādu palīdzību no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), valsts ministrs Niks Paps paziņoja svētdien pirms samita, kurā tiks izlemts valsts liktenis eiro zonā.
Grieķijas ministrs: Eiropai SVF nav vajadzīgs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Esmu viens no tiem, kas uzskata, ka SVF Eiropā nevajadzētu būt. Ceru, ka atradīsim risinājumu bez tā līdzdalības,» premjerministram Aleksim Cipram pietuvinātā amatpersona svētdien teikusi laikrakstam «Ethnos».
Viņš apgalvoja, ka Eiropai «nav vajadzīga» Vašingtonā bāzētā institūcija, kuras «darba kārtība nepavisam nav eiropeiska», un tā «var turpināt bez tā naudas».
SVF palīdzība Grieķijas glābšanā tika lūgta 2009.gadā, kad parādu māktā valsts vairs nevarēja aizņemties starptautiskajos tirgos.
Eiropas Savienības (ES) iesaiste plašajā aizdevuma programmā, kurā Grieķija kopumā saņēmusi 240 miljardus eiro apmaiņā pret stingriem taupības pasākumiem un reformām beidzas šomēnes, bet SVF atbalstam vajadzētu turpināties līdz nākamā gada martam.
Sarunas starp Grieķiju un tās aizdevējiem turpinās jau vairākus mēnešus par pēdējo 7,2 miljardu eiro lielo aizdevuma maksājumu. Tiek runāts arī par ES palīdzības paplašināšanu.
Diskusijas ir raisījusi arī ES un SVF atšķirīgā pieeja sarunām.
Grieķijas valdībai jebkāds aizdevuma programmas pagarinājums var sniegt iespēju atdzīvināt grūtībās nonākušo ekonomiku, bet tā nepiekrīt tālākiem taupības pasākumiem. Tāpat valdība vēlas samazināt parādu nastu, veicot daļēju parāda norakstīšanu.
«Vienošanas jābūt tāda veida un tādā laikā, lai atjaunotu uzticību,» Paps teica laikrakstam. «Tai nevajadzētu būt īstermiņa, kas tikai radīs tālāku neskaidrību,» piebilda Cipra valdības pārstāvis.
Viņš izklāstīja Grieķijas prasības, kas ietver 27 miljardu eiro Grieķijas parāda novirzīšanu no Eiropas Centrālās bankas uz eiro zonas krīzes finansējuma fondu - Eiropas stabilitātes mehānismu, parāda SVF restrukturizāciju un ekonomikas attīstības programmu līdz 2021.gadam.
Tomēr Grieķijas ierosinājumus jau ir noraidījuši kreditori, kas uzstāj uz saviem izdevumu samazinājumu un reformu priekšlikumiem, kurus Paps noraidīja kā «nepieņemamus, lai arī kura Grieķijas politiskā partija» nebūtu pie varas.
Ciprs pirmdien samitā Briselē tiksies ar pārējo 18 eiro zonas dalībvalstu līderiem, lai mēģinātu rast risinājumu krīzei, kas var novest pie Grieķijas maksātnespējas jau mēneša beigās.
SVF šomēnes paziņoja, ka atsauc savu delegāciju no sarunām par Grieķijas krīzi.