Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9663173t1hd6ed.jpg)
Rīgas domes dibinātais uzņēmums «Aqua Riga», kas pilda pudelēs un tirgo Zaķumuižas dzeramo ūdeni, pirmo darbības gadu noslēdzis ar ievērojamiem zaudējumiem, kas gandrīz divkārt pārsniedz uzņēmuma gada apgrozījumu, vēsta Latvijas radio. Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas vēl pērn aktīvi iebilda pret Rīgas pudeļu ūdens biznesu, šogad pati noalgojusi firmas «Aqua Riga» vadītāju.
Rīgas pašvaldība turpina pumpēt budžeta naudu pašas izveidotajā biznesā, tirgojot pudelēs fasēto ūdeni.
«Lursoft» datu bāzu ziņas liecina, ka pirms gandrīz trim gadiem dibinātajā uzņēmumā «Aqua Riga» galvaspilsēta ieguldījusi jau gandrīz 300 000 eiro: 150 000 - firmas pamatkapitālā, bet vēl gandrīz tikpat liela summa norakstāma uzņēmuma zaudējumos.
Tādējādi secināms, ka
«Aqua Riga» ne tikai atņem tirgus daļu privātajam biznesam, bet arī Rīgas nodokļu maksātāju naudu.
Turklāt «Lursoft» dati arī rāda, ka SIA «Aqua Riga» kopš 2014.gada 9.jūnija ir arī aktīva ķīla – «Nordea Bank AB» uzņēmums ieķīlājis aktīvus 91 000 eiro apmērā.
Sākot pudeļu ūdens biznesu, Rīgas mērs Nils Ušakovs («Saskaņa») gan apgalvoja, ka «Aqua Riga» ļaus tikt pie papildu ieņēmumiem: «Ja mēs runājam par to, kādā veidā vēl dabūt papildu ieņēmumus šajā grūtajā laikā, domāju, ka pašvaldībām tomēr jāatļauj nodarboties ar uzņēmējdarbību, bet ne vienmēr, ne visās nozarēs. Ja ir uzņēmums «Rīgas ūdens» un kapacitāte ražot dzeramo ūdeni un to pārdot tirgū, un pie tam konkurēsim ne tikai ar vietējiem, arī no citām valstīm, šajā situācijā tas ir pilnīgi normāli.»
Tagad, kad Rīga ūdeni pudelēs pilda tieši gadu, galvaspilsētas vadība par to runāt nevēlas. Savukārt pašvaldību darbu uzraugošā ministrija turpina apgalvot, ka tāda uzņēmējdarbība neatbilst likumam. Tomēr, tā kā ūdens tirgošanai Rīga izveidojusi kapitālsabiedrības «Rīgas ūdens» meitas uzņēmumu, ministrijas rokas esot sasietas.
Cerības gan esot uz grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kur precizē pašvaldību uzņēmumu dibināšanas principus. «Ja tas likums tiks pieņemts un tas pants labā kvalitātē, tad, iespējams, mums būs precīzākas iespējas ietekmēt šādus un līdzīgus gadījumus, kur mēs saskatām, ka pašvaldība, iespējams, nepamatoti veic komercdarbību, faktiski kropļojot tirgu. Tā kā šobrīd nav bijis neviena tiesas procesa pret «Aqua Riga», neviens uzņēmējs nav vērsies, ka viņa intereses būtu aizskartas, tādējādi nav mums tiesas prakses,» stāsta Pašvaldību departamenta direktors Aivars Draudiņš.
Tikmēr uzņēmumā
«Aqua Riga» pēdējā pusgada laikā vadība nomainīta jau trīs reizes.
Inetai Zalānei, kas pudeļu ūdens biznesu aizsāka, nu darba vieta atrasta Rīgas domes kultūras departamentā, kur viņa strādā par projektu vadītāju un juriskonsulti. Savukārt kopš marta Rīgas firmu vada Jānis Lapiņš, kurš sarunai ar Latvijas Radio trīs dienās laiku nav atradis.
Viņa paraksts arī uz jaunākā «Aqua Riga» gada pārskata, kur Lapiņš skaidro, ka 50 000 zaudējumi radušies, jo nav sasniegti plānotie pudeļu ūdens pārdošanas apjomi. Neesot bijusi pietiekama mārketinga stratēģija.
Ar ūdens tirgus mārketingu gan Lapiņam šopavasar nav daudz sanācis strādāt.
Kopš aprīļa beigām sadarbību ar Lapiņu sākusi arī pati pašvaldību darbu uzraugošā ministrija, kas Rīgas biznesu kritizē. Ministrija Lapiņu iecēlusi par valstij piederošā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra valdes locekli.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta direktoram Draudiņam šī ziņa bija jaunums.