Hidroģeologs gudrona dīķu projekta sadārdzināšanu sauc par nepamatotu (13)

Semjonovs uzskata, ka jauno ķīmisko vielu klātbūtne, ko it kā savās analīzēs ir atklājusi «Skonto Būve», esot bijušas minētas jau iepirkumu dokumentācijā. Līdz ar to jau pirms darbu uzsākšanas bijusi iespēja izvēlēties nepieciešamos tehniskos risinājumus dīķu attīrīšanai.

Inčukalna sērskābā gudrona sanācijas projektam sākotnēji atvēlēja 29 002 282,48 EUR, lielāko daļu summas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Taču šobrīd sanācijas darbi uzblīduši līdz 45 502 308,09 EUR. Būvniekiem tam ir skaidrojums. Iepirkuma dokumentācijā esot bijusi norādīta konkrēta ķīmisko vielu formula, ko jāattīrot. Tikai vēlāk atklājies, ka gudrons izrādījies citādāks, nekā iepriekš domāts. Būvnieku nostājai neiebilst arī pasūtītāji. Vēl vairāk, lai darbus tomēr pabeigtu līdz nākamā gada nogalei, papildu piešķirti 16 500 025,61 EUR. «Skonto Būve» valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis uzsver, ka «neviens mūs neaizstāv, diemžēl, situācija ir tāda.

Es neredzu, kur tur kāds varēs vairāk nopelnīt, jo izdevumi būs krietni lielāki nekā iepriekš.

Mūsu peļņa ir 5% un tā nav ne lielāka, ne mazāka. Par shēmām - tās ir blēņas un pilnīgas muļķības, jo ir pilnīgi caurspīdīgs process.»

Tomēr hidroģeologs Semjonovs «Skonto Būves» un atbildīgās ministrijas (VARAM), kurā pats reiz strādājis, sadarbību šajā projektā dēvē par «spēlītēm». Semjonovs daudzu gadu garumā pētījis Inčukalna sērskābā gudrona dīķus. Viņš bijis arī tas, kurš reiz braucis uz Ženēvu, lai šos piesārņotos dīķus meža ielokā iekļautu Eiropas bīstamo vietu sarakstos. To attīrīšanai vēlāk varēja saņemt Eiropas Savienības finansējumu.

Tāpēc Semjonovs rāda apjomīgu pētījumu, uz kuru atsauce esot bijusi arī iepirkuma dokumentācijā. Tajā uzskaitītas tās ķīmiskās vielas, kuras «Skonto Būve» vēlāk piesaukusi, lai iegūtu papildu finansējumu. Semjonovs raidījumam apstiprina: «Viennozīmīgi, es pārbaudīju, ka ieteikums iepazīties un norāde uz šo atskaiti bija. Ja mani pieaicinās Skonto, es to nedarīšu, bet varētu izdarīt, es atrastu, kur vēl viņi 10 miljonus tagad varētu pieprasīt. Bez šaubām!»

Ģeoloģiskajā izpētē kļūdas procents esot gana augsts. Līdz ar to, ja esot vēlme, sadārdzināt izmaksas iespējams vēl vairāk.

Tikmēr Rāvis skaidro, kā iegūtais papildu finansējums tiks tērēts: «Darbs, laiks, ķimikālijas, lielāka rūpnīca - tur tā nauda aiziet. Tāpat liela nauda aiziet dēļ tā, ka mēs esam laika trūkumā, ka to jāved cauri visai Eiropai uz Vāciju dedzināt. Iedomājieties, kas tā par naudu! Tūkstoš mašīnu.»

Taču tieši nosacījums, ka «Skonto Būve» pārstrādāto gudronu dedzinās «Cemex» rūpnīcā Latvijā, bija viena no papildu priekšrocībām, lai pirms četriem gadiem konkursā uzvarētu. Tas nozīmē, ka «Skonto Būve» šobrīd no līguma nosacījumiem atkāpjas. Savukārt pasūtītāji – Valsts vides dienests (VVD), neuzstāj, lai būvnieki saistības pildītu. «Var, protams, to tā uzskatīt, bet, es domāju, ka viņu piedāvājuma cena sākotnēji bija par miljonu lētāka nekā pārējiem piedāvājumiem. Protams, ka tas tagad ir sadārdzinājies krietni vien, bet katrā ziņā mums ir jāsaprot, ka atlikušajā laika termiņā nav iespējams šeit šo te iegūto materiālu sadedzināt,» skaidro VVD ģenerāldirektores vietniece Aina Stašāne.

Līguma grozījumu slēdzēji – VVD un «Skonto Būve» - ir vienisprātis, ka esošā līguma ietvaros darbus pabeigt neesot bijis iespējams. Tajā pašā laikā korupcijas pētnieki apšauba notikušā likumību. Esot bijis jāslēdz jauns līgums par papildu darbiem nevis jāveic grozījumi esošajā. «Sabiedrība par atklātību – Delna» direktors Gundars Jankovs ir pārliecināts, ka «tas pierāda to, ka nekādi papildu darbi nav. Esošajā līgumā ir konstatētas problēmas, kuras jau bija paredzamas pašā sākumā, slēdzot šo līgumu, un mēģinājums ir, sabiedrībai nezinot, kā notiek šis te publiskais iepirkums, ar fiktīvām darbībām noslēgt līgumu, lai pieškirtu 16,5 miljonus šiem te darbiem.»

Lietu izmeklē KNAB

Par iespējamo krāpniecību (saistībā ar Eiropas Savienības fondu finanšu līdzekļiem šajā iepirkumā) izmeklēšanu uzsācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Taču tas var iekavēt procesa saskaņošanu Eiropas Komisijā (EK), kurai vēl jāapstiprina, ka Latvija naudu patiešām saņems. Citādi 45 miljoni eiro būs jāatrod pašas budžetā.

Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis apstiprina, ka «lai neapdraudētu šī projekta reputāciju kā tādu ne tikai mūsu valstī, bet arī starptautiski, FM sagaidīs KNAB atzinumu par šo projektu un tad iesniegs jau projekta grozījumu saskaņošanu EK». Taču nav zināms tas, cik ilgi tiesībsargājošajā iestādē šī pārbaude notiks un kāds būs tās rezultāts.

Tas, ka tomēr pastāv risks, ka vienīgie ieguvēji šajā procesā varētu būt «Skonto Būve» un Inčukalna apkārtnes iedzīvotāji, amatpersonām tomēr liek pieļaut, ka sākotnējais iepirkumu konkurss par sērskābā gudrona dīķu sanāciju bijis nepilnīgs. «Iespējams, iespējams. Šo man ir grūti komentēt,» kodolīga ir Stašāne. Viņa papildina, ka «vienā brīdī mēs esam nonākuši situācijā, kad ir skaidrs, ka uzņēmējam ir kļuvis absolūti apgrūtinoši pildīt šo līgumu, jo viņam katra izsmeltā tonna, ko viņš pagājušajā gadā visas vasaras garumā līdz pat novembrim ir pārstrādājis, viņam nes zaudējumus.» Joprojām neizprotama šķiet pasūtītāju degsme aizstāvēt «Skonto Būves» intereses. Kaut vai vien tāpēc, ka «de facto» rīcībā esošie dokumenti apliecina, ka «Skonto Būve» saskaņā ar līgumu termiņu, kurā iespējams ziņot par problēmām sanācijas darbu veikšanā, nokavējusi par gadu.