Tiesa patur apcietinājumā nacionālboļševiku Benesu Aijo (91)

Aijo advokāte Imma Jansone aģentūrai LETA pastāstīja, ka tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams, taču aizstāvība plāno sagatavot sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā par Latvijas pieļautajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret Aijo, kuram pasliktinājies veselības stāvoklis. Pagaidām Aijo cietumā jāatrodas aptuveni divus mēnešus, un tad atkal būs jālemj, vai apcietinājumu turpināt.

Rīgas apgabaltiesa motivējusi savu lēmumu tāpat kā iepriekšējās instances tiesa, proti, esot brīvībā, Aijo varot turpināt veikt noziegumus un izvairīties no izmeklēšanas. Aijo liecības pret sevi ir atteicies sniegt.

«Viņam joprojām ir cukura diabēts. Cietumā viņš saņem insulīna devas, taču viņam nepieciešama plašāka speciālistu palīdzība, jo pēc spīdzināšanas Ukrainā acīmredzot viņam bija pārspiesti asinsvadi uz rokām,» piebilda advokāte.

Pret Aijo DP sākusi kriminālprocesu par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī par aicinājumu likvidēt Latvijas valstisko neatkarību.

Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Aijo aizstāve zvērināta advokāte Imma Jansone, viņas klientam tiek inkriminēts Krimināllikuma (KL) 81.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums - Latvijas valsts iekārtas vardarbīga gāšana - un KL 82.panta 1.daļā paredzētais nodarījums - aicinājums likvidēt Latvijas valstisko neatkarību.

LETA jau ziņoja, ka Aijo tika aizturēts 14.maijā Rīgas lidostā.

DP paziņojumā presei iepriekš norādīja, ka Aijo tika izraidīts no Ukrainas, jo, neievērojot iepriekš uzlikto aizliegumu iebraukt šajā valstī trīs gadus, kopā ar vēl diviem aktīvistiem maija sākumā tomēr centās nelegāli iekļūt Ukrainā. Tieši ar reisu no Ukrainas Aijo trešdien ieradās Rīgas lidostā.

DP aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka drošības līdzekli - apcietinājumu - lūgts piemērot, jo ir pamatotas aizdomas, ka Aijo varētu izvairīties no pirmstiesas kriminālprocesa.

Šī Aijo ir jau otrā lieta par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa 2005.gada novembrī atzina Aijo par vainīgu aicinājumā vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu. Par to apgabaltiesa piesprieda viņam brīvības atņemšanu uz deviņiem mēnešiem. Apelācijas instances tiesa vēlāk cietumsodu aizstāja ar 9600 latu (13 660 eiro) naudas sodu, savukārt kasācijas sūdzība lietā tika noraidīta.

Saskaņā ar pirmās instances tiesas spriedumu Aijo 2004.gada 17.oktobrī devies uz laikraksta «Diena» redakciju, kur apsargam nodevis divas A4 formāta skrejlapas ar tekstu krievu valodā, kas satur Latvijas nacionālboļševiku uzsaukumus. Iesniegtajā tekstā vairākas reizes pausta naidīga attieksme un uzsaukumi, kas asi vērsti pret Latvijas varas iestādēm, Valsts prezidenti, valdību un Rīgas domi.

Uzsaukumi laikrakstā «Diena» netika publicēti, bet gan nodoti izvērtēšanai DP.

Jau ziņots, ka Ukrainas robežsargi nesen aizturēja Aijo, kurš vēl ar diviem citiem cilvēkiem centās nelegāli iekļūt Ukrainā, apejot robežpunktu, paziņoja Ukrainas Robežsardzes valsts dienests. Pārbaudē pie viņiem tika atrasta video un fotoaparatūra, Luhanskas apgabala karte, «Donbasa tautas zemessardzes» caurlaide un maskēšanās drēbes.

Tālākā pārbaudē tika noskaidrots, ka Aijo pirms mēneša noteikts aizliegums iebraukt Ukrainā trīs gadus.

Aijo martā iesaistījās Krimas «pašaizsardzības spēkos», kur bija pazīstams ar iesauku «Beņa-Antimaidans».

Par Aijo darbībām Ukrainā pārbaudi sāka gan DP, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). DP sāka pārbaudi par Aijo izteikumiem Ukrainā, bet PMLP ierosinājusi pārbaudes lietu par Aijo iespējamo brīvprātīgo iestāšanos citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā.