Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi partija «Vienotība», kurai pienākas četras no astoņām deputātu vietām, bet vēl četrām partijām pa vienai vietai, svētdienas pusnaktī paziņoja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Kopumā Latvijā vēlēšanās piedalījušies 445 225 vēlētāji. Vēlēšanu iecirkņos saņemtas 443 802 derīgas vēlēšanu aploksnes, kurās atradās 440 288 derīgas vēlēšanu zīmes. Tikai 17% procenti jeb 73 751 vēlētājs zīmēs nebija veikuši kādas atzīmes. 366 537 balsotāji vēlēšanu zīmēs veikuši labojumus - svītrojuši kandidātus un/vai likuši plusiņus.
Četrus politiskos spēkus - nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), partiju «Saskaņa», Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Tatjanas Ždanokas «Latvijas Krievu savienību» (LKS) - EP pārstāvēs pa vienam deputātam.
«Vienotība» guvusi 46,19% vēlētāju atbalstu, VL-TB/LNNK - 14,25%, «Saskaņa» - 13,04%, ZZS - 8,26%, LKS - 6,38%.
«Vienotību» EP varētu pārstāvēt Saeimas deputāti Valdis Dombrovskis, Artis Pabriks, kā arī pašreizējie EP deputāti Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš, «Saskaņu» - žurnālists Andrejs Mamikins, ZZS - Saeimas deputāte Iveta Grigule, nacionālo apvienību - pašreizējais EP deputāts Roberts Zīle, bet LKS - pašreizējā EP deputāte Tatjana Ždanoka.
Savukārt par eiroparlamnetārieša Aleksandra Mirska pārstāvēto «Alternative» nobalsojuši 3,73% pilsoņu, «Latvijas Reģionu apvienību» atbalstīja 2,49%, partiju «Latvijas attīstībai» - 2,12%, bet par Latvijas Sociālistisko partiju nobalsoja 1,54% vēlētāju.
Nav sūdzību
Kā norādīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, par vēlēšanu norisi nav saņemtas sūdzības. «Tās ir kā instruments, lai mēs nonāktu pie vienīgā, pareizā un galīgā lēmuma. Kārtība sūdzību iesniegšanā ir liberāla, un sūdzības mums nav bijušas,» sacīja Cimdars, norādot, ka CVK uzdevums ir nodrošināt, lai visām partijām un to kandidātiem ir vienādas iespējas.
Rīgā «Vienotībai» mazāks pārsvars
Rīgā par partiju «Vienotība» nobalsojuši 38.74% vēlētāju, par sociāldemokrātisko partiju «Saskaņa» - 22.99%, par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» - 14.45%, par «Latvijas Krievu savienību» - 10.83%, par Zaļo un zemnieku savienību - 3.67%.
Tāpat partija «Latvijas attīstībai» Rīgā ieguvusi 2.25% balsu, politiskā partija «Alternative» 2.07%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija 0.26%, «Par prezidentālu republiku» 0.12%, Latvijas Atdzimšanas partija 0.22%, Kristīgi demokrātiskā savienība 0.23%, «SUVERENITĀTE» 0.12%, Latvijas Reģionu apvienība 1.7% un Latvijas Sociālistiskā partija 1.6%.
Kam visvairāk plusiņu
Ekspremjers Valdis Dombrovskis (V) šajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās ieguvis lielāko plusu skaitu starp visiem deputātu kandidātiem - 148 056, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.
Tomēr 6214 cilvēki svītroja Dombrovski no «Vienotības» saraksta.
Salīdzinoši daudz plusu - 87 214 - ir arī «Vienotības» saraksta otrajam numuram, pašreizējai eiroparlamentārietei Sandrai Kalnietei, lai gan viņa arī 15 069 reizes svītrota. Bijušajam aizsardzības ministram un pašreizējam Saeimas deputātam Artim Pabrikam bija 69 047 plusi un 12 863 svītrojumu, bet pašreizējam eiroparlamentārietim Krišjānim Kariņam 42 092 plusi un 18 255 svītrojumi.
Visi šiem deputāti tika ievēlēti EP, liecina vēlēšanu provizoriskie rezultāti.
Savukārt, ja Dombrovskis kļūs par eirokomisāru, tad viņa vietā EP darbosies pašreizējā eiroparlamentāriete Inese Vaidere. Viņa startēja vēlēšanās no sestās pozīcijas, bet pēc provizoriskiem vēlēšanu rezultātiem ar 40 015 plusiem un 21 516 svītrojumiem ierindojusies piektajā vietā «Vienotības» sarakstā.
Kandidēja 14 partijas
EP vēlēšanām Latvijā bija reģistrēti 14 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti, kuros kopā iekļauti 170 deputātu kandidāti. Tādējādi uz vienu no astoņām Latvijas EP deputātu vietām pretendēja vidēji 21 deputātu kandidāts.
EP vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, no kura jāievēl astoņi deputāti. Visās ES dalībvalstīs kopā EP jāievēl 751 deputāts.
