Šodien Valsts prezidenta vēlēšanās pēc ceturtā balsojuma, kad arī pēc tā netika ievēlēts jauns Valsts prezidents, Saeimā izsludināts 90 minūšu pārtraukums, kad, visticamāk, tiks sasaukta koalīcijas frakciju sanāksme.
Pārtraukumā, visticamāk, notiks koalīcijas frakciju kopsēde
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pašlaik koalīcijas frakcijas devušās uz savām frakcijas sēdēm, lai lemtu par tālāko rīcību piektajā balsojumā, kad vajadzēs balsot par vienīgo Valsts prezidenta amata kandidātu aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS).
Jau ziņots, ka Saeimas ceturtajā balsojumā par Valsts prezidentu visvairāk balsu savāca aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), kurš līdz ar to paliks vienīgais kandidāts, par kuru balsot piektajā balsojumā.
Par Vējoni nobalsoja 46 deputāti, bet pret bija 52. Savukārt par otro kandidātu nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK virzīto Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu - 26 deputāti, bet pret viņa kandidatūru - 72 deputāti.
Pret abiem kandidātiem nobalsoja 26 tautas kalpi. Viens balsošanas biļetens izrādījies nederīgs, bet viens parlamentārietis nav piedalījies balsojumā.
Kā ziņots, Valsts prezidenta amatam bija izvirzīti četri kandidāti - Vējonis, Levits, kā arī Saeimas deputāti - partijas «Saskaņa» pārstāvis Sergejs Dolgopolovs un Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars.
Pirmajā balsojumā neviens no kandidātiem nesaņēma nepieciešamo balsu vairākumu jeb vismaz 51 balsi.
Otrajā balsojumā no cīņas par prezidenta krēslu izstājās Mārtiņš Bondars, par kuru nobalsoja tikai septiņi deputāti, bet pret bija 89 deputāti.
Trešajā balsojumā, saņemot vismazāko balsu skaitu trešajā balsojumā, no tālākas dalības vēlēšanās deputāti izslēdza Dolgopolovu. Par Dolgopolovu viņu nobalsoja 23 deputāti - gandrīz visa Saeimas «Saskaņas» frakcija, kurā ir 24 parlamentārieši.
Vējoni pirmajā un otrajā balsojumā atbalstīja 34 deputāti, trešajā - 35. Savukārt par Levitu pirmajā balsojumā nobalsoja 24, otrajā - 25, bet trešajā - 26 parlamentārieši.
Vējonis jau iepriekš akcentējis, ka viņa prioritātes Valsts prezidenta amatā būs nacionālā vienotība un nacionālā pašapziņa un patriotisms, un sociālais taisnīgums.
Vējonis vairākus gadus strādājis par vides ministru, savukārt kopš 2014.gada strādā aizsardzības ministra amatā. Viņš vairākas reizes ievēlēts par Saeimas deputātu no ZZS saraksta un pašlaik ieņem Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāja amatu.
Pirms iesaistīšanās valsts līmeņa politikā Vējonis bijis gan Madonas pilsētas domes deputāts, gan strādājis Skultes ostas valdes locekļa amatā. Līdz 2002.gadam viņš bijis Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors.
Vējonis 1989.gadā Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātē ieguvis biologa, bioloģijas un ķīmijas skolotāja izglītību, 1994.gadā Somijā Tamperes Tehniskās universitātes Vides un ūdens inženieru institūtā izglītību ūdens un vides pārvaldības jomā, savukārt 1995.gadā LU bioloģijas zinātņu maģistra grādu.
Valsts amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu politiķis norādījis, ka dažādās valūtās uzkrājis 88 547 eiro, bet ienākumos guvis 31 708 eiro. Vējonim pērn piederējušas Eiro rezerves fonda apliecības 21 952 eiro vērtībā.
Vējonim nav parādsaistību, un viņš nav izsniedzis aizdevumus. Ministrs arī norādījis, ka viņam ir uzkrāti līdzekļi privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā.
Vējoņa kandidatūras izvirzīšanas pieteikumu parakstīja vairāki ZZS pārstāvji un partijas «Vienotība» līdere, Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa. No ZZS bija parakstījušies deputāti Ingmārs Līdaka, Augusts Brigmanis, Gundars Daudze, Ainārs Mežulis un Valdis Skujiņš, kuri pārstāv visas četras Zaļo un zemnieku savienības sadarbības partijas.