Latvieši Lielbritānijā aicina palīdzēt 1000 Latvijas bērniem

FOTO: Giving for Lativa

Šogad kārtējo reizi, tiesa, nedaudz vēlāk kā ierasts – pēc Lieldienām, nevis ap Ziemassvētkiem, - Londonā tiek rīkots atbalsta pasākums ar mērķi vākt ziedojumus bērnu krīzes centriem Latvijā. Anglijā oficiāli reģistrētās organizācijas «Giving for Latvia» (turpmāk tekstā - GFL) šīs nedēļas labdarības izsoles un balles ietvaros tiks vākti naudas ziedojumi vairāk nekā 10 šāda veida iestādēm Latvijā.

Šie centri ir pagaidu mājvietas, kas ir pieturvieta un atbalsta punkts bērniem, pusaudžiem un retākos gadījumos arī bērnu vecākiem, kas nonākuši sarežģītās dzīves situācijās. Centri palīdz bērniem atgriezties atpakaļ ģimenēs vai atrod piemērotas audžuģimenes vai aizbildņus un dara visu iespējamo, lai bērni nenonāktu bērnunamos. Lielāko daļu finansējuma sedz valsts vai pašvaldības, bet šie līdzekļi pamatā tiek tērēti sociālpsiholoģiskai rehabilitācijai un ēdināšanai. Līdzekļi bērnu radošajām nodarbībām, rotaļlaukumu, sporta laukumu aprīkojumam, ekskursijām, bērnu apģērbam, apaviem, mēbelēm utt. tiek meklēti caur ziedojumiem.

Gatavojoties ikgadējam GFL labdarības pasākumam un lai labāk izprastu Latvijas krīzes centru ikdienas rūpes un vajadzības, uzrunājām «Rasas pērles» direktori Ilzi Andžu (turpmāk tekstā I.A.). Viņas vadītais krīzes centrs, kas atrodas Rugāju pagastā pie Balviem 40 km no Krievijas robežas, pie sevis uzņēmis bērnus no daudzām Latgales pašvaldībām.

GFL: Kamdēļ tāds skanīgs nosaukums «Rasas pērles»?

«Rasas pērles» direktore Ilze Andža: «Atbalsta centra sākotnējais nosaukums bija «Paspārnē». Zem šāda nosaukuma 2009. gada janvārī pirmoreiz tika sapulcināti topošie darbinieki. Savukārt 2009. gada 11. martā atbalsta centrs ieguva jaunu, romantiskāku nosaukumu «Rasas pērles», kas simbolizē to, ka jauns rīts un lecoša saule nožāvē pat pašas Zemes asaras. Ar vēlmi padarīt jaunas dienas rītu bēdīgajiem Latvijas bērniem laimīgāku.

GFL: Varbūt jums ir padomā kāds dzīves stāsts par centra iemītnieku, kuram jums izdevies palīdzēt, kurš ieguvis citu dzīves redzējumu centrā un «nostājies uz kājām»?

I.A.: Tādu ir daudz, bet viens no pēdējiem gadījumiem - zēns, 11 gadus vecs, pie mums bija viesojies trīs reizes. Visas reizes zēns ievietots centrā tāpēc, ka pēc nepilna pusgada uzvedības dēļ no viņa atteicās audžuģimenes. Visas reizes tika novērots, ka zēnam ir agresīva uzvedība, viņš nespēj ievērot noteikumus, melo, manipulē. Arī skolā zēnam tika novērota devianta uzvedība. Viņa kognitīvā attīstība ir augstā līmenī. Šajā periodā zēns bija nonācis arī ASV audžuģimenē, kura vēlējās viņu adoptēt, bet divas dienas pirms adopcijas no šā nodoma atteicās zēna uzvedības dēļ. Pēdējā rehabilitācijas reizē sadarbībā ar bāriņtiesu, sniedzot rekomendācijas uzvedības korekcijai, zēnam tika piemeklēta jauna audžuģimene. Tajā zēns uzturas jau vairāk nekā pusgadu. Audžumāte regulāri apmeklē audžuģimeņu atbalsta grupu, regulāri sniedz atgriezenisko saikni par zēna iejušanos un ikdienas dzīvi jaunajā ģimenē. Saņemtā informācija ļauj secināt, ka zēns ir veiksmīgi adaptējies ģimenē, jaunajā skolā, spēj arvien labāk pieņemt noteikumus, ir mazinājusies agresija. Melošana un manipulēšana vairs netiek novērota. Veidojas labas attiecības arī ar pārējiem ģimenes locekļiem.

GFL: Cik bērnu pēc krīzes centra rehabilitācijas atgriežas ģimenēs un cik nonāk bērnunamos?

I.A.: Apmēram 2/3 bērnu atgriežas atpakaļ ģimenēs, pārējie - bērnunamos un patversmēs, audžuģimenēs, internātskolās.

GFL: Vai krīzes centri saglabā kontaktu ar bērnu un ģimeni pēc aiziešanas no krīzes centra?

I.A.: Parasti kādu laiku pēc centra bērnam ir vēlme sazināties ar sava gadījuma vadītāju, bet mēs savukārt par bijušajiem klientiem painteresējamies, kad no viņu pašvaldības atved citus bērnus. Regulārus kontaktus izveidot un saglabāt mums nav iespēju, jo centra pastāvēšanas piecos gados šeit ir sabijuši turpat 1000 bērnu! Pagājušajā gadā centrā palīdzību meklējuši 133 puikas un 115 meitenes.

GFL: Cik izmaksā viena bērna vieta krīzes centrā mēnesī un cik no šīs summas dotē valsts, pašvaldība, cik daudz izdodas piesaistīt privātos ziedotājus?

I.A.: Atkarībā no rehabilitācijas kursa ilguma vienam bērnam no Labklājības ministrijas ieplānotās izmaksas, ko dotē valsts, ir € 30,93 dienā par 30 dienu kursu un € 36,62 dienā par 60 dienu kursu (gadījumos, kad pret varmāku ir sākts kriminālprocess). Protams, šis finansējums nenosedz visas vajadzības, jo nauda seko bērnam, bet centram neatkarīgi no bērnu skaita jāalgo darbinieki un jāuztur saimniecība.

Tā kā mūsu centrs realizē valsts pasūtījuma programmu, tad pamatā finansējums ir valsts dotācija. Atsevišķos gadījumos, kad bērns ir krīzes situācijā (piem., pēkšņi nav kur palikt, jo zaudēta dzīvesvieta), bērna uzturēšanos centrā apmaksā pašvaldība.

Reāli no valsts finansējuma materiāli tehnisko bāzi uzlabot nav iespējams - neiznāk nopirkt ne TV, ne datorus, ne virtuvei nepieciešamo sadzīves tehniku, ne sporta inventāru u.c.

Latgales pusē privātos ziedotājus reizēm izdodas piesaistīt kādu nelielu pirkumu iegādei. Tas saistīts ar diezgan ierobežotu uzņēmējdarbības izplatību un tās nelielajiem apjomiem. Konkrēti mūsu atrašanās vietā - laukos nav ko piesaistīt. Vietējie iedzīvotāji rudenī vai ziemā dažkārt atved to, ko izaudzējuši savā piemājas dārziņā.

Lai varētu iegādāties nepieciešamās lietas, cenšamies iesaistīties projektos. Mums nav profesionāla projektu rakstītāja, tāpēc lielajos Eiropas projektos nestartējam.

GFL: Kā centriem visvairāk trūkst no materiālā nodrošinājuma?

I.A.: Mūsu centram pašlaik aktuāli ir jauni galdi, krēsli un naktsskapīši bērnu istabiņās, zīdaiņu gultiņas, atpūtas stūrīšu mēbeles un sēžamspilveni, radiomagnetofoni ar MP3 bērnu istabiņās, play-station iekārta, datori.

Mūsu centram nav sava transportlīdzekļa, kas apgrūtina gan bērnu nogādāšanu pie ārstiem, gan bērnu motivācijas braucienu organizēšanu, gan centra saimnieciskās dzīves kārtošanu.

GFL: Kādi ziedojumi/pirkumi par saziedoto naudu atstājuši lielāko iespaidu uz bērniem un sagādājuši visvairāk prieka/bijuši noderīgākie?

I.A.: No «Giving for Latvia» esam saņēmuši ļoti vērtīgu ziedojumu – anatomiskās lelles, kas tiek izmantotas, strādājot pie seksuālās vardarbības atklāšanas mazajiem bērniem un bērniem ar garīgu atpalicību. Mums ļoti noderēja volejbola laukuma iekārta, zīdaiņu uzraudzības iekārta, porolona kluči sporta zālei. Iepriecina, ka organizācija painteresējas un dod iespēju iegādāties attiecīgajā brīdī nepieciešamās lietas. Savukārt bērniem, protams, prieku sagādāja rotaļlietas, drēbes, apavi. Mūsu centram ir izveidota neliela apģērba un apavu noliktava, jo nereti bērnus atved tādus, kādi viņi ir izņemti no mājām. Tad noder noliktavas mantas. Mēs vienmēr dodam, aizejot no centra, bērniem līdzi drēbes un apavus, ja viņiem tie ir nepieciešami, un, protams, mīkstās rotaļlietas.

GFL: Kādos veidos bez materiālās palīdzības cilvēki vēl var palīdzēt, esmu lasījis ka var kļūt par viesģimeni vai centra draugu, apciemojot bērnus brīvdienās, kopīgi pavadot laiku un daloties pieredzē. Vai var kļūt par skolotāju kādam no vecākajiem bērniem, kas meklē savu dzīves ceļu?

I.A.: Bez materiālās palīdzības ļoti atbalstāma ir kļūšana par centra draugu, bērnu apciemošana centrā un kopīga darbošanās - gan telpās, gan fiziskas aktivitātes ārā. Ciemiņi varētu būt kopā ar saviem četrkājainajiem draugiem, ja viņi ir socializēti, prot demonstrēt savas prasmes un paklausību saimniekam.

GFL: Un kā jūsu centru var atbalstīt tie, kuriem nav iespējas pie jums atbraukt un paciemoties?

[I.A.] Mūsu centram noderētu palīdzība lielo Eiropas projektu rakstīšanā (tie ir vairāku desmitu tūkstošu eiro projekti). Palīdzība nepieciešama gan ar angļu valodu, gan ar projektu rakstīšanu. Centrā nav neviena speciālista, kas būtu mācījies to darīt.

Tiek uzskatīts, ka labdarība Latvijā vēl ir bērnu autiņos. Rietumeiropas Latvijas diaspora tam varētu piekrist, jo, dzīvojot svešumā, acīs krīt milzīgais labdarības iniciatīvu skaits ar neticami plašu vērienu. Piemēram, Anglijā sabiedrība iesaistās, gan aktīvi darbojoties labdarības organizācijās, gan atbalstot izvēlētās organizācijas vai nu ar ziedojumiem, vai piedaloties pasākumos, lai vāktu līdzekļus šo organizāciju mērķiem (fundraising). Katrā Anglijas mazpilsētā atradīsies labdarības veikaliņš, kurš ienākumus ziedo vai nu pretvēža zinātniskajiem pētniecības centriem, vai dzīvnieku patversmēm.

Giving for Latvia

Atsauce:

* - Latvijas aktīvistu dibināta labdarības organizācija Giving for Latvia (www.givingforlatvia.com) jau kopš 2009. gada Londonā vāc mantiskos ziedojumus un organizē izsoles un balles ar mērķi palīdzēt bērnu, jauniešu un jauno māmiņu krīzes centriem Latvijā. Šī gada janvārī vien Londonas un tās piepilsētās dzīvojošie tautieši sarūpēja centru iemītniekiem 700kg drēbju un rotaļlietu.

Visi saziedotie līdzekļi tiek novirzīti tieši centriem un nekas netiek tērēts organizācijas, brīvprātīgo vai citiem organizātoriskiem izdevumiem. Mēs arī nesludinam reliģiskus vai politiskus uzskatus un cenšamies palīdzēt visiem centriem cik spējam, neizvēloties kādu konkrētu vietu.

Mēs arī esam oficiāli reģistrējušies Lielbritānijas labdarības organizāciju reģistrā (reģ. Nr. EW07948)

http://www.charitiestrust.org/charities/GivingForLatvia

Uz augšu