Eiropas Parlamenta (EP) lēmums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm krasi samazināt visbiežāk izplatīto un piesārņojošāko plastmasas maisiņu patēriņu, ir jauna iespēja Latvijas ražotājiem sākt savu biznesu, sarunā ar aģentūru LETA norādīja bijusī vides valsts ministre, pašreizējā EP deputāte Inese Vaidere (V).
Jau ziņots, ka ES dalībvalstis varēs izvēlēties vienu no iespējām: nodrošināt, lai gada vidējais plāno maisiņu, kas bioloģiski nenoārdās, patēriņš no 2019.gada nepārsniegtu 90 maisiņus uz iedzīvotāju, un no 2025.gada nepārsniegtu 40 maisiņus uz iedzīvotāju, vai arī nodrošināt, ka no 2018.gada šī veida maisiņus pircējiem vairs neizsniedz bez maksas.
Runājot par pieņemto lēmumu, deputāte norādīja, ka ekonomikai kopumā būtisks ieguvums pašlaik nav manāms, taču viņa piebilda, ka Latvija šo situāciju varētu izmantot savā labā, attīstot spēcīgu videi nekaitīgu plastmasas un papīra maisiņu un iepakojumu ražošanu, kas spētu konkurēt ar līdzšinējiem iepakojumiem.
«Latvija varētu pāriet uz bioloģiski noārdāmo maisiņu ražošanu,» neslēpjot entuziasmu, norādīja Vaidere. «Tos mēs varētu izplatīt ne tikai Latvijā, bet arī visā ES, jo visus produktus mēs nevaram iesaiņot tikai audekla maisiņos. Tā ir biznesa niša, kurā Latvija varētu iespraukties, un tas jau radītu ietekmi uz ekonomiku, tostarp jaunas darbvietas,» pārliecinoši pauda deputāte.
Jau ziņots, ka lielākā daļa plastmasas iepirkumu maisiņu ir plānāki par 50 mikroniem. Tos daudz retāk nekā biezākus maisiņus lieto atkārtoti, tie straujāk nonāk atkritumos un biežāk piemēslo vidi, piesārņojot ūdenstilpes un ūdens ekosistēmas.
Aprēķināts, ka ikviens ES iedzīvotājs 2010.gadā patērēja 198 plastmasas maisiņus, no kuriem 90% bija plānie maisiņi. Plastmasas maisiņu patēriņam ir tendence ievērojami pieaugt, turklāt ir aprēķināts, ka 2010.gadā atkritumos nonāca vairāk nekā astoņi miljardi plastmasas maisiņu.
