Saeimas komisija lūgs Valsts kontroli izvērtēt operas darbību (18)

Valsts kontroles uzmanība tiks lūgta tādēļ, ka, pēc Siliņas teiktā, tas ir vienīgais veids, kā noteikt atbildīgos, kuru dēļ operas darbībā pieļautas nepilnības. Auditorkompānijas «Deloitte Latvia» pārstāve Ilana Ekbauma atzina, ka datu neprecizitāte auditoram neļauj noteikt precīzus operas zaudējumus.

«Ir sajūta, ka iestādē bijis ļoti aizvēsturisks finanšu vadības stils,» VSIA «Latvijas Nacionālā opera» (LNO) padziļinātās izpētes finanšu un juridiskā audita par 2009.-2013.gadu rezultātus komentēja Siliņa. Viņasprāt, operas amatpersonas pieņēmušas, ka tā ir nevis kapitālsabiedrība, bet budžeta iestāde, kurā tik, cik iedod, var arī iztērēt. Komisijas priekšsēdētāju galvenokārt uztrauca finanšu uzskaites nepilnības.

Viņa norādīja, ka, ņemot vērā audita rezultātus, jājautā par trīs līmeņu atbildību. Kultūras ministrijai (KM) jāuzdod jautājums par to, kā tā varēja neredzēt nepilnības finanšu uzskaitē operā. Jāvērtē arī operas finanšu nodaļas atbildība, kā arī līdzšinējā revidenta atbildība. Siliņa norādīja, ka katru gadu revidents pārskata iestādes darbību. Pēc viņas teiktā, revidentam ir jāpārbauda iestādes darbības atbilstība normatīvajiem aktiem. Šajā gadījumā revidents, visticamāk, nav bijis savu uzdevumu augstumos, jo «Deloitte Latvia» veiktajā auditā ir atklātas neatbilstības. Siliņa norādīja, ka aicinās KM vērsties pie Zvērinātu revidentu asociācijas šī konkrētā gadījuma izvērtēšanai un risināšanai.

KM valsts sekretāra vietas izpildītājs Uldis Lielpēters pauda, ka ministrija strādā, lai sakārtotu finanšu plānošanas jautājumus. Papildu darbu prasīšot tehnoloģiju pilnveidošana, kas saistīta ar investīcijām. Lielpēters atzīmēja, ka operas finansējums joprojām nav sasniedzis 2008.gada pirmskrīzes līmeni.

Lielpēters norādīja, ka «Deloitte Latvia» veiktajā auditā konkrētas atbildīgās personas nav konstatētas. Viņš paskaidroja, ka tās tiks meklētas, ja konstatētie riski novedīs pie zaudējumiem. Šos zaudējumus, pēc Lielpētera teiktā, varēs vērtēt gada pārskatā, kuru opera iesniegs aprīlī. Pašlaik neviena disciplinārlieta KM neesot ierosināta.

Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka vārda «nepilnības» vietā vajadzētu lietot jēdzienu «noziedzīgs nodarījums». Pēc viņa teiktā, auditam nav nozīmes, ja netiek uzskaitīti konkrēti zaudējumi un minētas konkrētas atbildīgās personas. Viņš piebilda - ja katra iestāde šādi rīkotos ar budžeta līdzekļiem, tad valstī vairs nebūtu budžeta.

«Deloitte Latvia» pārstāve Ekbauma paskaidroja, ka auditoriem bijusi pieeja tikai operas iekšējo darbību raksturojošiem dokumentiem. Izmeklēšanai, kurā varētu atrast vainīgos, būtu vajadzīga arī ārējo darbību, piemēram, finanšu norēķinu, izpēte. Ekbauma atzīmēja, ka auditoru kompetencē nav noteikt, kurš ir noziedznieks.

Siliņa pauda, ka pēc komisijas sēdes viņai radies iespaids, ka KM ļoti pasīvi iesaistās operas darbības nepilnību novēršanā, kārtējo reizi paļaujoties tikai uz valdi, kaut gan problēmu loks ir ļoti plašs. Viņasprāt, tas prasa aktīvāku uzraudzību ieteikumu ieviešanas procesā. Pēc Siliņas teiktā, ministrijai būtu pietiekami stingri jāuzrauga šīs valsts kapitālsabiedrības rīcība ar tai piešķirtajiem valsts līdzekļiem. «Lai arī auditā netika konstatētas noziedzīgas darbības, tomēr jāsecina, ka operas vadība ilgstoši nerēķinājās ar budžeta faktiskajām iespējām un dzīvoja pāri iestādes līdzekļiem, uzņemoties pārāk lielas saistības,» secināja komisijas priekšsēdētāja.

Jau ziņots, ka LNO audita rezultāti norāda uz nepilnībām LNO līdzšinējās vadīšanas procesā kopumā, kas aptver finanšu un operatīvo plānošanu, plānu izpildi, analīzi un kontroli. Auditā tika konstatēts, ka nepilnības skar visas audita laikā apskatītās jomas, līdz ar to nevarēja identificēt vienu darbības neefektivitātes iemeslu.

Auditori LNO ieteica nodrošināt tiešāku valsts finansējuma apjoma sasaisti ar LNO iekšējiem rezultatīviem rādītājiem un ārējiem ekonomiskajiem rādītājiem, kā arī nodrošināt, ka visām deleģējamām funkcijām un uzdevumiem tiek skaidri definēti sasniedzamie rezultatīvie rādītāji.

LNO valde apņēmās veidot auditoru rekomendāciju ieviešanas plānu, tās sadalot pēc sarežģītības pakāpes un līdzekļiem, kas nepieciešami to ieviešanai.