22,2% iedzīvotāju balsotu par esošā Valsts prezidenta Andra Bērziņa pārvēlēšanu amatā, liecina «Latvijas Faktu» veiktās aptaujas dati.
Latviešiem un cittautiešiem atšķirīgi prezidenta amata kandidātu favorīti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc vairāku iespējamo prezidenta amata kandidātu nosaukšanas aptaujas dalībniekiem tika jautāts, par kuru no viņiem balsotu kā par pirmo, ja iedzīvotājiem būtu tāda iespēja. Rezultāti liecina, ka lielākā daļa jeb 22,2% savu balsi atdotu par pašreizējo prezidentu. Šādu atbildi snieguši lielākoties cittautieši -
par Bērziņu savu balsi būtu gatavi atdot 15,5% latviešu un 31,4% cittautiešu
vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Savukārt 14,4% vēlētos, lai augstākās amatpersonas amatu ieņemtu Latvijas Reģionu apvienības (LRA) līderis, Saeimas deputāts un politiskā spēka prezidenta krēsla kandidāts Mārtiņš Bondars. Aptaujas dati liecina, ka viņš ierindojas pirmajā vietā latviešu vidū, bet starp cittautiešiem Bondars negūst lielu atzinību.
Par Bondaru savu balsi būtu gatavi atdot 20,7% latviešu, kamēr cittautiešu vidū par Bondaru balsotu tikai 5,9%.
Trešajā vietā ierindojas eiroparlamentāriete Sandra Kalniete («Vienotība»), kura paziņojusi, ka būtu gatava kandidēt prezidenta amatam. Kopumā par politiķi savu balsi atdotu 12,1% respondentu, taču arī Kalnietei tāpat kā Bondaram nav liela atbalsta cittautiešu vidū.
Par Kalnieti balsotu 19% latviešu un tikai 2,4% cittautiešu.
Aiz Kalnietes seko «No sirds Latvijai» līdere, Saeimas deputāte Inguna Sudraba, par kuru balsotu 9,8%. Sudrabai vērojams salīdzinoši lielāks atbalsts cittautiešu vidū nekā pārējiem nosauktajiem kandidātiem. Par Sudrabu Valsts prezidentes amatā būtu gatavi balsot 10,5% cittautiešu, savukārt latvieši par Sudrabu būtu gatavi balsot 9,4% gadījumu.
Par Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi Egilu Levitu, kuru kā iespējamo Valsts prezidenta amata kandidātu pieminējuši «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK politiķi, būtu gatavi balsot 6% latviešu un 2,6% cittautiešu, bet par «Vienotības» frakcijas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu - 4,4% latviešu un 2,6% cittautiešu.
Savukārt par Latvijas vēstnieku NATO Māri Riekstiņu būtu gatavi balsot 4,7% latviešu un 1,4% cittautiešu, bet par Latvijas Universitātes rektoru Mārci Auziņu - 1,7% latviešu un 0,5% cittautiešu.
Starp aptaujas dalībnieku spontāni nosauktajiem kandidātiem
vislielāko cittautiešu atzinību guvis Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), par kuru balsotu 14,4%. Latvieši savu balsi Ušakovam atdotu tikai 0,4% gadījumu.
Tikmēr par bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu balsot būtu gatavi 5,4% latviešu un 1,2% cittautiešu,
bet par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu («Latvijai un Ventspilij») -balsotu 2,5% latviešu un 2,6% cittautiešu.
Citu kandidātu nosauca 3,7% latviešu un 3,8% cittautiešu.
Viedokļa vai atbildes par piemērotāko Valsts prezidenta amata kandidātu nebija 6,5% latviešu un 21,1% cittautiešu.
Aptaujā pēc stratificētās nejaušības principa tika iekļauti 1001 Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Kā ziņots, koalīcijas partijas sākušas sarunas ar mērķi vienoties par viena kandidāta izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam. Valdību veidojošās partijas nolēmušas arī tikties ar sabiedrības pārstāvjiem, lai uzklausītu iedzīvotāju uzskatus šajā jautājumā.
Pašlaik oficiāli savu nostāju par kandidātiem formulējusi vien Zaļo un zemnieku savienība, norādot, ka atbalstīs pašreizējo Valsts prezidentu Andri Bērziņu, ja viņš atkārtoti kandidēs, kā arī opozīcijas politiskais spēks Latvijas Reģionu apvienība, šim amatam izvirzot savu līderi Mārtiņu Bondaru. Citas partijas savus kandidātus oficiāli nav nosaukušas.