Ātrās palīdzības mediķi un uzņemšanas nodaļu ārsti «spaisa» lietotājus satiek pirmie. Agresīvi un vardarbīgi vai tieši otrādi – ar grūti sataustāmu pulsu - pīpētāji guļ uz ielām. Izsaukumi Rīgā kļūst regulāri - Marijas, Dzirnavu, Merķeļa, Lāčplēša iela. Dažs nopērk, uzpīpē un nokrīt netālu no bodītes kā dzīva antireklāma. Puse no viņiem ir pusaudži! Jaunieši halucināciju iespaidā nepazīst ne savu tēti, ne mammu.
Spaisa lietotāji - ārstus pazemojošā ikdiena (108)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ar spaisa pīpētājiem katrs cīnās pats
Mediķi glābj, reanimē un atkal palaiž mājās. Policija veic reidus, bet bodītes turpina tirgot.
Pēc koalīcijas padomes sēdes valdības vadītāja Laimdota Straujuma sacīja, ka valdība meklēs vēl kādus risinājumus. Ministru kabineta sēdē rīt plānots uzklausīt Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas informāciju par tā saukto legālo narkotiku problēmu un diskutēt par iespējamiem risinājumiem.
Aicinām arī jūs aktīvi iesaistīties cīņā ar šo sērgu
Varbūt netālu no jūsu mājas ir bodīte, kuru neviens nespēj aizvērt. Vai jums ir idejas, kā beidzot uzvarēt cīņu ar šo draņķu izplatītājiem? Par savu pieredzi varat ziņot sabiedrisko mediju apvienotajā portālā lsm.lv īpašajā sadaļā «Legālā nāve». Īpaši gaidām personīgos stāstus par cīņu ar šo nelaimi, jo citu pieredze var palīdzēt mums visiem!
Trešdiena. Pats dienas vidus. Dakterei Sandrai Seimanei jau otrais spaisa pīpmanis šodien.
Sandra Seimane, Rīgas Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas klīnikas ārste: «Kak tebja zovut? Andrei?» - «Obababbab...» - «Oļeg?»
Alkoholiķus parasti vairāk ieved nedēļas nogalēs. Spaisa pīpētājiem nav nekāda algoritma. Viņus var ievest jebkurā nedēļas dienā, jebkurā laikā. Dažiem paliek slikti uzreiz. Citiem – divas un trīs dienas pēc pīpēšanas.
Ceturtdiena. Trīs pēcpusdienā. Gaiļezerā ievesti četri.
Spaisa lietotājs Maksims rāda attiecīgo žestu... Pēc brīža Maksims piekrīt intervijai, ja nerādām seju.
Maksims: - Sāku pīpēt spaisu, kad bija problēmas ģimenē. Domāju, tas palīdzēs. Lomkas kā no heroīna. Viss – kaulus lauž. Tas ir krokodils... tas spaiss ir krokodils, apēdīs visus... nepīpējiet.
Maksimam joprojām ir slikti. Brīžiem viņš trīc, sarāvies čokurā. Brīžiem kļūst ļoti dusmīgs. Meklē māsiņu, kura viņam izņems to mēslu no rokas. Ar to viņš domā – sistēmas adatu. Apsargs gandrīz visu laiku ir blakām.
Pēteris Tomiņš, Rīgas Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas klīnikas vadītājs: - To zāli saplēš kūtspakaļā, tad uzlej vai uzšpricē to draņķi, un tas draņķis atšķiras. Tāpēc vieni mums nāk miegaini, bet citi – agresīvi... Vieni ar lēnu sirdi, citi – ar ļoti ātru sirdi.
Piektdienas vakars. Ap desmitiem. Kārtējais izsaukums pie cilvēka, kurš guļ uz ielas. Šoreiz – Dzirnavu/Satekles ielu krustojums Rīgā. Aizdomas par spaisu.
Aculiecinieku vidū starp dumji ķiķinošām pusaudzēm parādās jaunietis, kurš mediķu darbošanos komentē skaļi. Pats spaisu pīpējot piecus gadus. Bez tā mēsla vairs nespējot: «Kāda jēga filmēt? Kāda jēga? Ja vienu punktu aizver, piecus atver vietā!»
Tikmēr mediķi jaunajam vīrietim, kurš ir ļengans un bez samaņas, vēnā dur adatu un pievieno sistēmu: «Vai, kad mēs kaut ko ielejam, kas mainās, es nezinu... Ja ir galīgi sauss un izžuvis, tad iepilinām...»