Tāpat kā Baltijas valstis, arī Zviedrijas sabiedrība un politiķi ir nobažījušies par Krievijas agresivitāti. Bažām ir pamats, jo Zviedrijas armija ir tik vāja, ka šobrīd nav spējīga aizstāvēt valsti nopietna uzbrukuma gadījumā. Tas ir apdraudējums arī Baltijai, jo tieši caur Zviedrijas teritoriju NATO mums visātrāk var ierasties palīgā, ziņo LTV raidījums «De facto».
Satraukums Zviedrijā izcēlās jau pērn janvārī, kad augsta ranga armijas komandieri avīzei «Svenska Dagbladet» atzina, ka, stiprinot armiju, Zviedrija pēc dažiem gadiem būs spējīga aizstāvēt daļu teritorijas un arī tad - tikai uz nedēļu. Sabiedrībai bija pagājis secen, ka kopš 90.gadu beigām bruņotajiem spēkiem budžets samazināts uz pusi. Armija noīsināta par 90%, bet atlikušā daļa apmācīta ārvalstu misijām.
«Tas bija nedaudz šokējoši sabiedrībai, jo viņi to nezināja, bet politiķi to nestāstīja,» saka Mikaels Holmstroms, «Svenska Dagbladet» žurnālists.
Viens no trauksmes cēlājiem par nepieciešamību stiprināt Zviedrijas aizsardzību ir latviešu izcelsmes Zviedrijas virsnieks Kārlis Neretnieks. Viņš domā, ka Zviedrijas neitrālā loma abos pasaules karos un tam sekojušais miera periods zviedriem radīja sajūtu, ka kara Eiropā vairs nebūs.
«Kad redzējām, kas Gruzijā notika 2008.gadā, tagad Ukrainā, tagad politiķi ir atmodušies,» raidījumam «De facto» saka Neretnieks.
Kā pēc katra militāra satricinājuma, arī šobrīd
Zviedrijā uzvirmojušas runas par vajadzību iestāties NATO.
Šai idejai audzis arī sabiedrības atbalsts, taču joprojām puse aptaujāto iedzīvotāju ir pret. Lielāko pretestību izrāda valdošie sociāldemokrāti, kuru vidū ir krasi Amerikas un ar to asociētā imperiālisma noliedzēji.
«Lai būtu skaidrs, es un mana partija, mēs esam pozitīvi un domājam, ka dalība NATO būtu nākamais solis mūsu drošības politikas attīstībai. Bet tās ir tikai divas no astoņām partijām parlamentā, kas domā, ka tā ir laba ideja,» atzīst Zviedrijas aizsardzības ministre Karina Enstroma.
Vāji Zviedrijas bruņotie spēki ir apdraudējums arī Baltijas valstīm,
jo tai pieder stratēģiski svarīgā Gotlandes sala. Tā atrodas 90 km no Zviedrijas un 250 km no Kaļiņingradas robežas, kur izvietota liela krievu armijas militārā bāze. No Gotlandes ar raķetēm iespējams aizsniegt Baltijas valstis. Pieņemot, ka ienaidnieks ieņem šo teritoriju, NATO palīdzība Baltijas valstīm būtu ļoti apgrūtināta. Šobrīd to apsargā tikai 400 zviedru zemessargi.
«Tādēļ es esmu bieži šeit Zviedrijā teicis, ka vissvarīgākais vai labākais, ko Zviedrija varētu darīt un atbalstīt Baltijas valstis no militārā viedokļa, ka mēs varētu aizstāvēt Gotlandi un atļaut NATO to saliņu izlietot. Bet vissvarīgākais ir neatļaut krieviem to saliņu izmantot,» saka Neretnieks.
Zviedrijas aizsardzības ministre stāsta, ka šobrīd bruņoto spēku reformas mērķis ir izveidot mobilu vienību, ko varētu ātri nosūtīt gan uz pasaules karstajiem punktiem, gan arī izmantot iekšzemes aizsardzībai. Tai skaitā Gotlandei.
