Naglis: Lielākās viesnīcas ir iegādājušies Austrumu investori (6)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens / LETA

Viesnīcu biznesā Latvijā teju visas lielākās viesnīcas ir iegādājušies Austrumu investori, kuri tur zemas, pat ekonomiski nepamatotas pakalpojuma cenas, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» norāda uzņēmējs Jānis Naglis.

Rīgā īpašniekus esot nomainījušas gandrīz visas viesnīcas ar numuriņu skaitu virs 100. Palikušas esot tikai «Radisson», «Tallink» un «IslandHotel». Visas pārējās īpašniekus ir nomainījušas. Viņš min tādas viesnīcas kā «Rīga», «Roma», «Maritim», «Avalon», «Caravela», «Elefant» un citas.

Kā skaidro Naglis, uzņēmēji, kuri viesnīcas biznesā nodarbojās, pārsvarā vietējie, uzkrāja ievērojumus zaudējumus krīzes laikā un iziet no šīs situācijas nespēja. Kapitāla pieejamības neesot bijušas. «Bankas ir pareizi novērtējušas situāciju viesnīcu biznesā - piedāvājums ir lielāks nekā pieprasījums, un nozarē gultasvietas ir jāsamazina. Taču tad nāk uzņēmēji ar uzkrāto kapitālu, pārsvarā Austrumu investori no Krievijas, Ukrainas, Armēnijas, Uzbekistānas, kuriem ir kapitāla pietiekamība, kuri var ilgstoši finansēt pasākumu, sagaidot labākus laikus,» skaidro uzņēmējs.

Cenas patlaban joprojām tiekot turētas ļoti zemā līmenī. Patērētājiem tas esot tīkami, bet biznesam «nav loģikas, nav ekonomiska pamatojuma». «Pakalpojumu - elektrības, gāzes, siltuma - cenas aug, tāpat izejvielu, piemēram, pārtikas cenas aug, bet viesnīcu pakalpojumu cenas netiek līdzi. Tā ir ļoti sarežģīta lieta,» uzsver Naglis.

Tuvākā laikā uz strauju cenu paaugstinājumu nevarot paļauties. Neskatoties uz to, ka esot ļoti labi rādītāji - ir straujš ārzemju viesu pieplūdums un nakšu skaita pieaugums - ap 7%, tomēr jaunu viesnīcu celšana un jaunu tirgus dalībnieku ienākšana esot straujāka nekā viesu pieaugums. «Pat labākajā mēnesī jūlijā Rīgā viesnīcu noslogojums pērn bija tikai 80%, nemaz nerunājot par vidējo gadā. Šis moments ir sarežģīts. Nav ekonomiska pamatojuma šādam viesnīcu skaita un gultas vietu pieaugumam. Tie ir ilgtermiņa ieguldījumi nekustamajā īpašumā, un, tā kā tā ir viesnīca, īpašums tiek labi uzturēts un nezaudē vērtību,» uzsver uzņēmējs.

Komentāri (6)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu