«2013.gadā apstrādājām gandrīz 5000 augstas prioritātes incidentu, skaitlis par dažiem simtiem atšķiras no 2012.gada. Varam teikt, ka pērn bija apmēram tikpat. Zemas prioritātes incidentu bija gandrīz 250 000, kas ir vairāk nekā 2012.gadā. Viens no iemesliem lielākajam skaitam ir tas, ka saņēmām datus par šādiem incidentiem no vairākiem avotiem un ieguvām labāku «bildi» par to, kas notiek Latvijā,» Kaškina stāstīja.
Teivāns piebilda, ka incidentu klasifikācija augstas un zemas prioritātes grupās atspoguļo veidu, kā par tiem uzzina un ne vienmēr atbilst incidenta bīstamībai.
«Zemas prioritātes incidents ir tas, ko iesūta robots (automātiska sistēma), un augstas prioritātes - tas, par ko ziņo cilvēks. Tas, ka incidents ir zemas prioritātes, nenozīmē, ka tam mazāk jāpievērš uzmanība vai ka tas ir mazāk bīstams. Tas var būt robottīkls (pazīmes, ka dators ir «zombēts«), un nav zināms, ko šī datu mašīna dara,» Teivāns skaidroja.
Kā diskusijā norādīja Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs un nacionālās kiberdrošības padomes priekšsēdētājs Jānis Sārts, datortīkli un «virtuālā pasaule» arvien vairāk tiek izmantota būtiskiem ikdienas un komerciāliem procesiem. «Lai arī incidentu skaits neaug ģeometriski, tas, ko darām ar ierīcēm, kuras šādi incidenti var skart, kļūst arvien svarīgāks. Tādēļ ievainojamība palielinās. Skaits nerāda to, ka elektronisku sistēmu lietošana kļūst arvien riskantāka. Arvien svarīgākas lietas darām datu tīklos.»
AM valsts sekretārs teica, ka šī tendence nozīmē, ka «nākotnē spējai radīt drošus IT risinājumus būs būtiska ietekme uz Latvijas konkurētspēju. Jo ātrāk speciālisti kaut minimāli sapratīs drošības nozīmi, jo ātrāk dažādi fondi tiks izmantoti projektos, tajos iekļaujot drošību.»