/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/16/9713543t1hfb96.jpg)
Zinātniekiem beidzot ir izdevies atrisināt optiskas ilūzijas noslēpumu, kas jau pirms 400 gadiem nodarbināja Galileo Galileju.
Zinātnieki atrisina 400 gadus senu Venēras noslēpumu (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Zinātnieki apgalvo, ka viņiem ir izdevies rast skaidrojumu, kādēļ Venēra ar neapbruņotu aci izskatās lielāka par Jupiteru, bet teleskopā aina ir gluži pretēja.
Ņujorkas universitātes Optometrijas koledžas speciālisti Jenss Kremkovs, Hosē Manuels Alonso un Kasims Zaidi uzskata, ka optiskā ilūzija ir cieši saistīta ar to, kā cilvēka acs uztver gaismu un tumsu. Pētnieku atklājumi dos iespēju dziļāk izprast, kā strādā cilvēka smadzenes, kad vienā telpā jāuztver balti un melni objekti.
«Galilejs bija pirmais, kurš teica, ka mūsu acis kropļo realitāti,» sacījis profesors Alonso. «Viņš pirmais konstatēja, ka teleskopā Venēra ir mazāka par Jupiteru, bet ne tad, ja abas planētas vēro ar neapbruņotu aci.»
Galilejs savulaik minēja, ka optisko ilūziju varētu radīt kropļojumi gaismas atstarošanā no plakstiņiem vai mitrajām acu zīlītēm. Šie astronoma minējumi gan bija diezgan greizi.
Daudz tuvāk patiesībai bija 19. gadsimta vācu zinātnieks Hermans fon Helmholcs. Viņš uzskatīja, ka objektu izmēru atšķirības nav kāda neizskaidrota palielinājuma efekta rezultāts vai optiska ilūzija; viņaprāt, planētu izmērs ir tieši saistīts ar uztveri, proti, to, kā uztveram objektu, nevis kā strādā acs optika.
Ņujorkas universitātes pētnieki, ar elektrodiem mērot aktivitāti kaķu, pērtiķu un cilvēku smadzeņu redzes centros, noskaidrojuši, kā mainās eksperimentu rezultāti, ja rāda melnas figūras uz gaiša fona, gaišas figūras uz tumša fona un abu veidu figūras uz pelēka fona.
Izvērtējot eksperimentu rezultātus, atklājies, ka smadzenes baltam objektam uz tumša fona liek izskatīties lielākam nekā tāda paša izmēra melnam objektam uz gaiša fona.
Ņujorkas zinātnieki skaidro, ka šī smadzeņu darbības specifika ir atbildīga par to, kā mēs vispār redzam objektus, tai skaitā cilvēku sejas, kā arī par to, kādēļ melnu tekstu uz balta fona ir vieglāk lasīt nekā baltus burtus uz melna fona.