Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Krievijas ultimāts: Ukrainas armijai Krimā jāpadodas

TVNET/LETA
Krievijas ultimāts: Ukrainas armijai Krimā jāpadodas
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 423

Krievijas Melnās jūras karaflote izteikusi ultimātu Ukrainas militārajiem spēkiem Krimā padoties līdz otrdienai, plkst. 5.00 pēc Latvijas laika. Nepakļaušanās gadījumā «tiks sākts visaptverošs uzbrukums,» vēsta Interfax-Ukraine, atsaucoties uz Ukrainas Aizsardzības ministrijas avotiem. AFP ziņoja, ka ultimāts apstiprināts Krievijas augstākās politiskās vadības līmenī, taču vēlāk Krievijas Aizsardzības ministrija to noliedza. 1.martā Ukrainas gāztais prezidents Viktors Janukovičs rakstveidā lūdzis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu okupēt Ukrainu.

23:46 Ukrainas gāztais prezidents Viktors Janukovičs rakstveidā lūdzis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ievest Ukrainas teriitorijā karaspēku, paziņojis Krievijas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā Vitālijs Čurkins.

23:00 Situācija Krimā ir ļoti nopietna, pirmdienas vakarā telekanālam «Ukraina» atzinis jaunieceltais Ukrainas prezidenta pastāvīgais pārstāvis Krimā Sergejs Kuņicins. «Paldies Dievam, tas vēl nav karš, bet varu teikt, ka es pats te faktiski atrodos nelegālā stāvoklī. Ukrainai Krimā palikuši vairs tikai bruņotie spēki, visas pārējās institūcijas ir zaudētas,» viņš stāstījis.

22:27 Vašingtona apsver «plaša mēroga iespējas» sankcijām pret Krieviju, ja tā nemazinās spriedzi Ukrainā, pirmdien paziņojusi ASV Valsts departamenta preses sekretāre Džena Psaki. Viņa uzsvēra, ka Vašingtona ir gatava spert šādu soli, brīdinot, ka ASV administrācija jau pēta, kādas sankcijas var piemērot Krievijas privātpersonām un institūcijām.

22:14 ASV viceprezidents Džo Baidens pirmdien telefonsarunā ar Krievijas premjerministru Dmitriju Medvedevu aicinājis Maskavu atvilkt spēkus no Ukrainas. «Viceprezidents aicināja Krieviju atvilkt savus spēkus, atbalstīt starptautisko novērotāju izvietošanu Ukrainā un sākt jēgpilnu politisko dialogu ar Ukrainas valdību,» norādīts Baltā nama paziņojumā.

21.55 NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens pirmdienas vakarā paziņojis, ka alianse otrdien rīkos vēl vienu ārkārtas apspriedi par situāciju Ukrainā. Šāds lēmums pieņemts pēc Polijas pieprasījuma sākt NATO konsultācijas saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma 4.pantu, kas paredz kopīgi apspriest jautājumus, kuri ietekmē alianses dalībvalstu teritoriālo nedalāmību, politisko neatkarību un drošību.

21:15 ASV Senators Džons Makkeins kritizē Vāciju par tās pasivitāti. Putins izmanto šo vājību.

20:37 Eiropas Savienība (ES) pirmdien brīdinājusi Krieviju, ka tās attiecības ar ES būs apdraudētas, ja Maskava nesamazinās spriedzi Ukrainā. Ja Krievija nespers soļus spriedzes mazināšanai Ukrainā, ES lems par sekām divpusējās attiecībās ar Krieviju, norādīts ziņu aģentūras AFP rīcībā nonākušajā paziņojumā, par ko vienojušies bloka ārlietu ministri.

20:26 Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīna Eštone rīt Madridē tiksies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

20:23 «Visvairāk es baidos, ka Krievijas varasiestādes pašas ir sākušas ticēt savai melīgajai propagandai un pieļaus liktenīgu kļūdu, atverot vārtus uz elli», tā Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis izteicies BBC.

20:18 Labi bruņotās personas formastērpos bez atšķirības zīmēm, kas kopš pagājušās nedēļas parādījušās Krimā, formāli tiek dēvētas par neidentificētām, lai gan neviens nešaubās, ka tie ir krievi, turklāt Krievijas karaspēka elites vienības, vēsta Polijas telekanāls «Tvn24.pl». Par to liek domāt modernais aprīkojums un bruņojums, kas krietni atšķiras no ierastajiem priekšstatiem par Krievijas karavīru. Privātās sarunās to neslēpjot arī viņi paši. Telekanāls pieļauj, ka šo bruņoto personu skaitā ir arī slavenā Pleskavas divīzija, kas piedalījusies gan 1991.gada 13.janvāra notikumos Viļņā, gan otrajā Čečenijas karā, gan 2008.gada karā ar Gruziju.

20:15 Eiropas Savienības līderu sanāksme Briselē par situāciju Ukrainā notiks ceturtdien, 6.martā.

19:34 ASV Viceprezidents Džo Baidens aicina Krieviju atbalstīt nekavējošu starptautisko novērotāju nosūtīšanu uz Ukrainu. Šāda prasība izteikta telefonsarunā ar Krievijas premjeru Dmitriju Medvedevu, ziņo ASV puse. Agrākie šīs telefonsarunas atreferējumi liecina, ka Medvedevs runājis diezgan dīvainas lietas, būtībā atkārtojot Krievijas televīzijas skatītājiem adresēto dezinformāciju par situāciju Ukrainā.

19:27 Labā kāja nezina, ko kreisā roka dara. Krievijas aizsardzības ministrija noliedz agrāk izplatītos paziņojumus par Ukrainas jūras spēkiem izteikto ultimātu nolikt ieročus, ziņo BBC.

19:09 Arī Itālijas galvaspilsētā Romā notiek demonstrācija pret Krievijas militāro intervenci Ukrainā.

19:05 Saņemts oficiāls apstiprinājums Krievijas izteiktajam ultimātam Ukrainas jūras spēkiem nolikt ieročus, ziņo AFP. Savukārt Eiropas Savienība oficiāli pārtrauc sarunas ar Krieviju par bezvīzu režīmu.

18:40 ANO Drošības padome sasaukusi jaunu ārkārtas sēdi Ukrainas lietā. Tā notiks šovakar plkst.22.30 pēc Latvijas laika.

18:14 Par atsevišķu Ukrainas amatpersonu, kuras vainojamas asiņainajos notikumos Kijevā, iekļaušanu arī Latvijas tā dēvētajā melnajā sarakstā tiek runāts Eiropas Savienības (ES) līmenī un tiek gaidīts kopīgs lēmums. ES ārlietu ministru padome pagaidām pieņēmusi tikai «politisku lēmumu par darba sākšanu pie šī saraksta izveides», sacījis Īrijas ārlietu ministrs Īmons Gilmors.

18:10 Eiropas Komitejas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu pirmdien paziņojis, ka Eiropas līderi ļoti drīz sapulcēsies uz tikšanos, lai apspriestu krīzi Ukrainā. Barrozu arī paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) gatavojas konsultēties ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par finansiālās palīdzības pasākumu kopumu Ukrainai.

17:35 Krievijas Melnās jūras flote izteikusi ultimātu Ukrainas militārajiem spēkiem Krimā padoties līdz otrdienai, plkst. 5.00 pēc vietēja laika. Nepakļaušanās gadījumā tiks sākts visaptverošs uzbrukums, vēsta Interfax-Ukraine, atsaucoties uz Ukrainas Aizsardzības ministrijas avotiem. «Ja līdz otrdienas rītam, plkst. 5.00 Ukrainas armijas vienības Krimā nepadosies, tiks sākts visaptverošs uzbrukums ukraiņu militārajam personālam visā Krimas reģionā,» Interfax citē Ukrainas aizsardzības ministrijas amatpersonu. BBC vēsta, ka pašlaik nav saņemts apstiprinājums no citiem avotiem.

Ultimātu izteicis Melnās jūras flotes komandieris Aleksandrs Vitko, bet Krievijas Aizsardzības ministrija to nav komentējusi. Al Jazeera vēsta, ka ultimāts attiecas uz divām Ukrainas jūras spēku bāzēm un visiem kuģiem. Vēl pirms stundas Ukrainas armijas pārstāvji apliecinājuši, ka ieročus nolikt negrasās.

17:10 Saspringta situācija pirmdien veidojas Odesā, Ukrainas dienvidos, kur pie apgabala administrācijas ēkas lielā skaitā sapulcējušies naidīgo politisko nometņu protestētāji, vēsta Odesas tīmekļa medijs «Dumskaja». Pie administrācijas ēkas ir aptuveni 700 Ukrainas vienotības atbalstītāji un kāds tūkstotis prokrieviski noskaņoto aktīvistu. Gaisotne ir saspringta. Milicijas darbinieki cenšas nepieļaut kautiņa izraisīšanos.

16:44 Krimā darbu pārtraukusi šajā reģionā lielākā privātā telekompānija «Черноморская». Tās darbiniekiem izteikti draudi, tādēļ viņi paši izslēguši raidītājus. Nav gan skaidri saprotamus, kas izteicis šos draus. Raidsabiedrība «Черноморская» ir viena no Ukrainā lielākajām privātajām telekompānijām, un viena no divām, kuras raidījumi bija uztverami visā Krimā.

16:35 Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pirmdienas vakarā gatavojas apspriest situāciju Ukrainā telefonsarunā ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu. Iepriekš prezidente par to jau runājusi ar Lielbritānijas premjerministru Deividu Kemeronu un Polijas prezidentu Broņislavu Komorovski.

16:15 Ukrainas amatpersonas paziņojušas, ka Krimā tiek plānota provokācija iebrukuma attaisnošanai.

Naktī uz 4. martu Krimā plānots nogalināt trīs vai četrus Krievijas karavīrus, lai tādējādi padarītu likumīgāku un attaisnojamu Krievijas armijas ievešanu Ukrainā,

- tā pavēstījis Ukrainas iekšlietu ministra vietnieks Nikolajs Veļičkovičs.

15:45 Francija negrasās atteikties no militārajiem kontraktiem ar Krieviju, pirmdien paziņojis Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss. Krievija Francijai bija un joprojām ir «vēsturisks draugs», un Parīze šajā posmā negrasās atteikties no kontraktiem ar Maskavu militārajā sfērā, radio RTL ēterā sacīja ministrs.

Vienlaikus viņš pauda cerību, ka Ukrainas konfliktu izdosies atrisināt diplomātiskā ceļā.

15:39 Maskavas fondu tirgū pirmdienas pēcpusdienā turpinājās straujā lejupslīde, kas aizsākās jau pašā tirdzniecības sesijas sākumā, tirgum reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.

15:35 Maskavas varasiestādes jau plāno, kā

ukraiņus, kas pieņēmuši Krievijas pilsonību, varētu pārvietot uz Tālajiem Austrumiem, no kurienes pastāvīgi aizplūst pašas Krievijas iedzīvotāji.

Ar šādu ideju nācis klajā Krievijas Tālo Austrumu attīstības ministrs Aleksandrs Galuška, sarunājoties ar žurnālistiem Krasnojarskas ekonomiskā foruma laikā.

«Tas ir racionāls priekšlikums. Ministrijā ekspertu diskusiju laikā šādi varianti tikuši izskatīti vēl ilgi pirms notikumiem, kas šobrīd norisinās Ukrainā,» atzinis Galušaka.

15:32 Krievija pagaidām nav gatava apstiprināt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērošanas misiju Ukrainā, paziņoja Maskavas vēstnieks EDSO Andrejs Keļins. Viņš norādīja, ka EDSO misiju līdzšinējais sniegums ir stipri nevienāds.

«Dažas misijas darījušas labu valstīm, kas atradās konflikta situācijā, bet citas veikušas ieguldījumu situācijas pasliktināšanās procesā,» vēstnieks sacīja Ukrainas krīzei veltītās sanāksmes kuluāros.

15:25 Vairāk nekā simts cilvēku pirmdien pulcējās pie Krievijas vēstniecības Viļņā, pieprasot nekavējoties izvest Krievijas karaspēku no Krimas un turot rokās plakātus ar saukļiem «Rokas nost no Ukrainas!» un «Nogalini Putinu sevī!».

15:08 Krievija pirmdien paziņoja, ka valstī populārajā sociālās saziņas vietnē «VKontakte» bloķēta piekļuve 13 ukraiņu nacionālistu lapām, jo tajās bijuši ievietoti «tieši aicinājumi veikt teroristiskas darbības un piedalīties nesankcionētos masu mītiņos, arī Maskavā». Šajās lapās Maidana kustības aktīvisti cita starpā aģitējuši pret Ukrainas bijušo prezidentu Viktoru Janukoviču.

14:57 Eiropas Savienība (ES) ceturtdien Briselē plāno noorganizēt dalībvalstu valdību līderu sanāksmi Ukrainas krīzes apspriešanai, pirmdien atklājuši diplomāti. Pasākums vēl nav oficiāli apstiprināts, bet bloka dalībvalstu valdības informētas, ka to līderi var tikt lūgti ierasties uz īpašu samitu Briselē.

Samits notiktu pēc ES augstās ārlietu pārstāves Ketrinas Eštones vizītes Ukrainā trešdien.

14:50 Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien apsūdzējis Ukrainas jaunos līderus uzbrukumos minoritāšu tiesībām un paudis pārliecību, ka daudzas Ukrainas daļas kontrolē galējie nacionālisti.

«Uzvarētāji cenšas izmantot savas uzvaras augļus, lai uzbruktu minoritāšu cilvēktiesībām un pamatbrīvībām,» ANO Cilvēktiesību padomes sēdes atklāšanā Ženēvā paziņoja Lavrovs. «Radikāļi turpina kontrolēt pilsētas un ierobežot lingvistisko minoritāšu tiesības,» uzsvēra ministrs.

«Ultranacionālistu vardarbība apdraud krievu un krieviski runājošo iedzīvotāju dzīvības un reģionālās intereses. Tas ir jautājums par mūsu pilsoņu un tautiešu aizstāvību un cilvēktiesību nodrošināšanu,» norādīja Lavrovs.

14:01 Krievijas militārā agresija pret Ukrainu ir radījusi situāciju, kurā nevienam Latvijas pilsonim nav vairs iespējams ieņemt neitrālu pozīciju, tāpēc

Jaunais Rīgas teātris (JRT) atcēlis šogad paredzētās viesizrādes Krievijā,

informēja JRT pārstāvji.

13:56 Eiropas Savienībai (ES) ir pietiekami daudz instrumentu, kā efektīvi vērsties pret Krieviju un likt saprast, ka tā nonāks lielā starptautiskā izolācijā, ja konflikts Ukrainā eskalēsies, intervijā «Rietumu Radio» sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (V).

Krimā ierodas Krievijas karavīri

«Krievijas budžets ir atkarīgs no izejvielu pārdošanas galvenokārt ES, un šī ir milzīga svira, ko var izmantot,» sacīja Vaidere,

«nav jau tā, ka tikai un vienīgi Eiropai ir vajadzīga Krievijas gāze. Krievijai ir ļoti, ļoti vajadzīga ES nauda.»

13:50 Pašreizējā Krievijas operācija Krimā nav spontāna, tā tikusi gatavota jau vairākus gadus, paziņojis Ukrainas ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs Oļegs Mahņickis.

«Es šodien varu oficiāli paziņot, ka šī rīcība ir noteikta, šī situācija -

pašreizējais konflikts Krimā - nav radusies spontāni. Tā ir pēdējos gados gatavota specoperācija.

Un patiesi, pēdējos četros gados bijusī Ukrainas vara nodevusi nacionālās intereses, piepildījusi savu kasi un personīgās kabatas, un par to tā nodeva nacionālās intereses un rīkojās ārvalstu valdības interesēs,» sacīja Mahņickis.

13:48 Krimā pirmdien ierodas Krievijas karavīri un militārās lidmašīnas, šādi pārkāpjot abu valstu noslēgtos līgumus, paziņojusi Ukrainas robežsardze.

Pēdējo 24 stundu laikā Krimā nolaidušies desmit Krievijas kaujas helikopteri un astoņas militārās kravas lidmašīnas,

savukārt kopš sestdienas Sevastopolē atrodas četri Krievijas karakuģi, teikts robežsardzes paziņojumā.

13:47 Krievijas Izmeklēšanas komiteja pirmdien paziņoja, ka sākta izmeklēšana pret Ukrainas radikālās kustības «Pravij sektor» («Labējais sektors») līderi Dmitro Jarošu, kurš apsūdzēts par aicinājumiem Krievijā sarīkot teroraktus. Izmeklētāji lūgs tiesu aizmuguriski arestēt Jarošu un tad izsludināt viņu starptautiskā meklēšanā. Ja tiesa atzīs Jaroša vainu šajās apsūdzībās, viņam varētu draudēt pat septiņu gadu cietumsods.

Krievijas valsts televīzija ziņo, ka Jarošs aizvadītajā sestdienā sociālajos tīklos esot izplatījis aicinājumu čečenu nemiernieku līderim Doku Umarovam apbruņot pret Krieviju noskaņotos nemierniekus.

13:40 Latvija pagaidām negrasās no Krievijas atsaukt vēstnieci Astru Kurmi. Tas tikšot darīts tikai gadījumā, ja nākšot par labu notikumiem Ukrainā, izteicies ĀM preses sekretārs Kārlis Eihenbaums.

«Mēs šo iespēju neizslēdzam, bet pašlaik neplānojam, jo neuzskatām to par nepieciešamu,» skaidroja Eihenbaums. Viņš sacīja, ka vēstnieci atsauks tad, ja tas radīs vēlamo rezultātu un nāks par labu notikumiem Ukrainā.

13:35 Pasaule protestus pret Krievijas rīcību izrāda visdažādākajos veidos. Vašingtonā, kur bija jāatsākas sarunām par Kazahstānas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai, ASV atsakās pieņemt Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta («Rosseļhoznadzor») ekspertu delegāciju.

«Mazāk nekā stundu pirms izlidošanas ASV vēstniecība pa e-pastu un telefonu informēja Krievijas sarunu grupas vadītāju «Rosseļhoznadzor» priekšsēdētāja vietnieku Nikolaju Vlasovu, ka Krievijas ekspertu vizīte ASV nav pieņemama. Vienlaikus Kazahstānas sarunu grupa uz Vašingtonu ir izlidojusi,» teikts dienesta paziņojumā.

13:19 Krievijas prezidents Vladimirs Putins atkārto vēsturi, ar savu rīcību Krimā ļoti atgādinot nacistiskās Vācijas vadoņa Ādolfa Hitlera rīcību Centrāleiropā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, pirmdien atzinis Čehijas bijušais ārlietu ministrs Karels Švarcenbergs.

«Tas, kas notiek Ukrainā, ir vēstures atkārtošanās,» intervijā austriešu laikrakstam «Osterreich» norādījis Švarcenbergs.

«Putins rīkojas saskaņā ar tiem pašiem principiem kā Ādolfs Hitlers»,

1938.gadā iebrūkot Austrijā un toreizējā Čehoslovākijā un 1939.gadā uzsākot agresiju pret Poliju.

13:12 Notiekošais Ukrainā ir «lielākā krīze Eiropā 21.gadsimtā», pirmdien paziņoja Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs.

«Ir grūti novērtēt šādas lietas, taču viennozīmīgi tā ir lielākā krīze Eiropā 21.gadsimtā, un tam būs jāvelta visi diplomātiskie centieni,» britu raidsabiedrības BBC radio no Kijevas sacīja Heigs.

12:55 Lietuva ir gatava jebkādiem pārsteigumiem, pirmdien atzina prezidente Daļa Grībauskaite, vienlaikus uzsverot, ka Lietuvas drošība ir spēcīgāka, nekā tā bija Gruzijai vai Ukrainai, jo Lietuva ir NATO dalībvalsts.

«Mēs koordinējam mūsu soļus ar NATO. Lietuva, tāpat kā citas Baltijas valstis un Polija, ir gatava jebkādiem pārsteigumiem. Visi soļi ir nodrošināti un īstenoti atbilstoši procedūrām,» pēc tikšanās ar aizsardzības ministru, bruņoto spēku komandieri, premjerministru un Seima komisiju priekšsēdētājiem sacīja prezidente.

12:42 Krievijas karavīri, uz kuru formām nav valstiskās pazīšanas zīmju, pirmdien pārņēma savā kontrolē prāmju termināli Kerčā - Krimas tālākajā austrumu punktā Krievijas robežas tuvumā, palielinot bažas, ka Krievija plāno vēl lielāka skaita karavīru ievešanu Melnās jūras reģionā.

Pirmdienas rītā karavīri vadīja darbu terminālī, no kura daudzi prāmji dodas uz galamērķiem Krievijā.

Viņi atteicās nosaukt savu identitāti, bet viņi runāja krievu valodā

un pārvietojās ar automašīnām, kurām ir Krievijas reģistrācijas numura zīmes.

12:40 Ukraina meklē iespējas slēgt robežu ar Krieviju, lai nepieļautu provokatoru un krievu aktīvistu iebraukšanu no Krievijas, pavēstījis Ukrainas vicepremjers Vitālijs Jarema. «Tiek risināts jautājums par valsts robežas slēgšanu un stingras kontroles ieviešanu Krievijas pilsoņiem, kas vēlas šķērsot robežu,» sacīja Jarema.

Viņš apstiprināja, ka

uz prokrieviskajiem mītiņiem Ukrainas austrumu reģionos masveidā tiek ievesti Krievijas pilsoņi.

12:37 Krievija Kaļiņingradas apkārtnē sākusi militārās mācības, kuru mērķis esot pārbaudīt armijas kaujas gatavību un tehnikas būšanu darba kārtībā Rietumu un centrālajā militārajā apgabalā.

12:06 Sankcijas pret Krieviju var būt rezultatīvas, ja par tām vienojas visas Eiropas Savienības (ES) 28 dalībvalstis, un diez vai Latvijai šajā jautājumā vajadzētu rīkoties vienpusēji, sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka, paužot personīgo viedokli.

11:55 Harkovā Maidana atbalstītāji nedēļas nogalē piekauti.


11:47

ASV prasa uz Ukrainu sūtīt novērotājus.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai (EDSO) vajadzētu nekavējoties nosūtīt novērotāju misiju uz Ukrainu, pirmdien paziņoja ASV vēstnieks EDSO Daniels Bērs.

11:44 Baltkrievijas opozīcijas organizācijas aicina boikotēt Krievijas preces un nekavējoties izvest Krievijas karaspēku no Baltkrievijas teritorijas, pirmdien vēsta baltkrievu tīmekļa medijs «Telegraf».

Jaunie kristīgie demokrāti aicina Baltkrievijas pilsoņus saistībā ar to, ka «Krievija sākusi Ukrainas teritorijas okupāciju», boikotēt Krievijas ražojumus.

Tā vietā organizācija mudina atbalstīt Ukrainas tautsaimniecību un iegādāties Ukrainas ražojumus.

11:35 Pieaugot bažām par konfliktu starp Krieviju un Ukrainu, lejupslīde pirmdien reģistrēta Eiropas lielākajās fondu biržās, savukārt naftas un zelta cenas piedzīvojušas kāpumu.

11:26 Latvijas drošības garants būtu NATO bāzes izveide valstī, uzskata politologs Kārlis Daukšts. Atsaucoties uz notikumiem Ukrainā, Daukšts atzina, ka arī Latvija ir nepatīkamā situācijā. Ja kaimiņvalsts ģeopolitiskus lēmumus pieņem, balstoties uz valodu jautājumu un aizbildinoties, ka valoda tiek apspiesta, jāņem vērā, ka Latvijā ir divas informācijas telpas un viedokļu atšķirība šajā jautājumā. «Valodas jautājums, skolu jautājums - var rasties saspīlējums,» norādīja Daukšts.

11:22 ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns pirmdien darba pusdienu laikā tiksies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

11:21 Somijas aizsardzības ministrs Karls Haglunds ir atcēlis pirmdien plānotu vizīti Sanktpēterburgā un tikšanos ar Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu tās laikā, ņemot vērā notikumus Ukrainas autonomajā republikā Krimā. Tikšanās mērķis bija abu valstu sadarbības stiprināšana aizsardzības jomā.

11:19 Ķīna respektē Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti, pirmdien paziņoja Ķīnas Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvis Ciņs Gans. «Ķīna jau sen ievēro principu par neiejaukšanos [citu valstu] iekšējās lietās, ciena Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti. Ķīnas puse uzmanīgi sekos situācijas attīstības gaitai Ukrainā un aicina ieinteresētās puses tiekties uz domstarpību politisku atrisināšanu dialoga un sarunu ceļā, pamatojoties uz starptautisko tiesību un starptautisko attiecību normu respektēšanu, lai nodrošinātu mieru un stabilitāti reģionā,» sacīja Ciņs.

11:09 Ukrainas un Krievijas karš būtu Dāvida un Goliāta cīņa - iespējamā konflikta priekšvakarā aizvien skaudrāk iezīmējas Ukrainas armijas novecojušais aprīkojums un ierobežotais militārpersonu skaits. Krievijas armijā ir ap 845 000 karavīru, salīdzinot ar 130 000 Ukrainas bruņotajos spēkos, no tiem puse ir obligātā karadienesta karavīri, turklāt viņu rīcībā ir novecojis aprīkojums.

10:55 Ukraina konfrontācijā ar Krieviju var rēķināties tikai ar sevi, uzskata Ukrainas pagaidu ārlietu ministrs Andrijs Deščica.

«Mēs ceram uz Rietumu sarunām ar Krievijas pusi... bet diemžēl krievi negrib runāt ne tikai ar mums, bet arī ar mūsu partneriem. Runa ir, pirmkārt, par konsultāciju sarīkošanu, balstoties Budapeštas memorandā. Krievija oficiāli atteikusies piedalīties šādās konsultācijās,» intervijā laikrakstam «Kommersant Ukraina», kas notikusi vēl sestdien, sacīja ministrs.

Foto: AFP/LETA

10: 45 ANO miera uzturētāju klātbūtnei Ukrainā nepieciešams Krievijas atbalsts. Lēmums par ANO miera uzturētāju došanos uz kādu valsti ir jāpieņem ANO Drošības padomei, kur viena no pastāvīgajām dalībvalstīm ar veto tiesībām ir Krievija.

Ja Krievija bloķē lēmuma pieņemšanu, ANO miera uzturētāju ierašanās Ukrainā nav iespējama.

10:20 Krievijas bruņoto spēku karavīri Krimā sagrābuši vairumu militāri stratēģisko objektu, no Krimas pirmdien ziņo radio «Brīvība» korespondents.

Pēdējo stundu laikā bloķēta Kerčas jūras robežsargu daļa, saspringta situācija saglabājas Balaklavas daļā.

Kopumā situācija Ukrainas flotē ir saspringta. Krimas karavīri runā, ka galvenā taktika ir neizprovocēt labi apbruņotos krievus. Kaut arī, ja būs pārkāpumi no Krievijas karavīru puses, Ukrainas karavīri ir gatavi aizstāvībai. Krievijas karavīru mēģinājumu sagrābt armijas daļu Feodosijā atvairījusi Ukrainas jūras kājnieku daļa un Perevaļnojā - krasta apsardzes vienība.

09:57 Krievija joprojām uzstāj, ka negribot karu ar Ukrainu.

«Esmu pārliecināts, ka neviens Krievijā negrib karu. Mēs esam pret to, ka ar šādu terminoloģiju tiktu apspriestas mūsu attiecības ar mums tuvo Ukrainu. Mēs visādi atbalstīsim visus spēkus, kuri ir par mūsu divpusējo attiecību nostiprināšanos, vēl jo vairāk tāpēc, ka no šīm attiecībām ir atkarīga stabilitāte Eiropā. Tas ir jāsaprot Rietumu politiķiem, kuri pašlaik mūs lamā pēdējiem vārdiem.

Mēs domājam, ka šis [Federācijas padomes] lēmums atskurbinās daudzus cilvēkus un parādīs Krievijas Federācijas nodomu nopietnību,»

svētdienas vakarā telekanāla «Rossija-1» programmā «Svētdienas vakars ar Vladimiru Solovjovu» sacīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Grigorijs Karasins.

09:40 Kanāda Krievijas iejaukšanos Ukrainā nodēvējusi par PSRS stila agresiju.

«Tas nav nekas cits kā prezidenta [Putina] klasisks padomju stila izgājiens, iebrūkot kaimiņvalstī,»

sacīja Kanādas ārlietu ministrs Džons Bērds.

«Tas ir šokējoši. Mēs to nosodām visstingrākajā veidā,» sacīja ministrs.

Vienlaikus Bērds atzina, ka nesaskata pazīmes iespējamai Rietumvalstu militārai intervencei. «Mēs kopīgi sadarbosimies, lai paziņotu, ka šī ir pilnīgi nepieņemama situācija, un lai to nosodītu visstingrākajā veidā,» sacīja ministrs.

09:18 Laikraksts «New York Times» publikācijā analizējis, vai ASV Baltā nama saimnieks Baraks Obama izrādīsies pietiekami spēcīga personība, lai stātos pretī Kremļa saimniekam, uzsverot, ka Ukrainas krīze varētu būt nopietnākais starptautiskais saspīlējums, ar kādu Obama saskāries.

Cita starpā publikācijā minēts, ka Vācijas kanclere Angela Merkele telefoniski svētdien Obamam izteikusies, ka

pēc sarunas ar Vladimiru Putinu viņai neesot pārliecības, ka viņš dzīvo saskarē ar realitāti.

«Kā citā pasaulē,» viņa izteikusies par Putinu.

09:07 Starptautisko organizāciju, tostarp arī Eiropas Savienības (ES), reakcija uz notikumiem Ukrainā ir novēlota un Eiropa izturas tā, it kā nekas nebūtu noticis, intervijā «Rietumu Radio» sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (V). Vaidere norādīja, ka pagājušās nedēļas nogalē «noticis ir daudz» - Krievijas militāristu ieiešana Krimas teritorijā ir ārkārtēja situācija, kaut arī notikumi Ukrainā bija iepriekš paredzami. Viņasprāt, ES Ārlietu ministru padomei bija jāsanāk, vēlākais, svētdien, nevis tikai šodien.

«Arī Latvijā mēs izturamies tā, it kā nekas nebūtu noticis,» sacīja Vaidere,

«neaizmirsīsim, ka šie scenāriji, kas sākās Gruzijā un tagad turpinās Ukrainā, kādreiz var ļoti nepatīkami pārsteigt arī mūs, ja mēs neko nedarīsim.»

08:47 Maskavas birža un Krievijas rublis pirmdienas rītā tirdzniecības sesiju sāka ar kritumu, fondu tirgiem reaģējot uz Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā un Rietumvalstu brīdinājumiem par iespējamām ekonomiskām sekām.

08:43 Viktors Janukovičs joprojām ir likumīgais Ukrainas prezidents, lai gan viņa ietekme ir niecīga, ar šādu paziņojumu pirmdien nāca klajā Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs. «Jā, prezidenta Janukoviča ietekme praktiski ir niecīga, taču tas neatceļ faktu, ka saskaņā ar Ukrainas konstitūciju viņš joprojām ir likumīgais valsts vadītājs,» norādīja Medvedevs.

Viņš arī uzsvēra, ka Krievija ir gatava veidot «daudzšķautņainas, cieņpilnas attiecības ar brālīgo Ukrainu,» taču ne ar jaunajām valsts varasiestādēm. «Ukraina mums nav cilvēku grupa, kas izlējusi asinis (..) un sagrābusi varu, pārkāpjot savas valsts konstitūciju un citus likumus,» norādīja Medvedevs. «Tā ir vesela valsts. Dažādi cilvēki. Ukraiņi, krievi, tatāri, ebreji. Dažādas kopienas, kas dzīvo līdzsvarā.»

08:25 ĀM valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs:

Ukrainā draud karš un potenciāli lielākais militārais konflikts Eiropā 21. gadsimtā.


Pildegovičs intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uzsvaru liks uz dažādu starptautisko organizāciju novērotāju sūtīšanu uz Ukrainu, lai šādi mēģinātu novērst potenciālu asinsizliešanu un karadarbību šajā valstī. Ja šādi risinājumi nedarbosies, tad starptautiskajai sabiedrībai būs jādomā par piespiedu līdzekļiem, kā piespiest Krieviju ievērot starptautiskās tiesības - tās varētu būt ekonomiskas sankcijas, kontu iesaldēšana, vīzu atteikšana, sadarbības projektu pārtraukšana u.tml.

08:20 Pasaule šobrīd atrodas uz konflikta sliekšņa, un Eiropai skaidri jāapliecina, ka tā nepieņems agresiju vai iejaukšanos, ar šādu paziņojumu nācis klajā Polijas premjerministrs Donalds Tusks. «Pasaule atrodas uz konflikta sliekšņa, un

sekas nav paredzamas,» brīdināja Polijas valdības vadītājs, piebilstot, ka «ne visi Eiropā apzinās šo situāciju.»

«Ukraiņiem šodien ir jāsaprot, ka viņiem ir īsti draugi,» preses konferencē sacīja Tusks. «Eiropai jānosūta skaidrs signāls, ka mēs nepieņemsim nekādu agresiju vai iejaukšanos.» Tusks arī aicināja starptautisko sabiedrību izvērst spēcīgu spiedienu pret Krieviju.

08:12 Patlaban situācijas atrisināšanai Ukrainā līdz galam nav izsmelti diplomātiskie līdzekļi, šorīt intervijā LTV sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS). Vējonis uzsver, ka starptautiskai sabiedrībai ir jāturpina diplomātiskais spiediens uz Krieviju un vairāk būtu jāiesaistās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un Apvienoto Nāciju Organizācijai. Stingrāki signāli par Krievijas rīcības nepieņemamību būtu jādod arī Eiropas Savienībai un pasaules lielvalstīm.

08:11 Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) norāda, ka situācija Ukrainā saglabājas saspringta. «Kamēr Ukrainā nav novērotāju no Eiropas Drošības sadarbības organizācijas, kamēr Krievijas armijas karavīri nav atvilkti savās bāzēs Krimā, kamēr situācija nav nonākusi atpakaļ tur, kur tā bija pirms divām, trim nedēļām, protams, runāt par nopietnu uzlabojumu nevar,» sacīja Rinkēvičs.

Kā skaidroja ārlietu ministrs, viens no novērotāju uzdevumiem ir militārās drošības garantēšana Eiropā, un to klātbūtne garantēs daudz lielāku skaidrību par notiekošo Ukrainā un novērsīs diezgan daudz provokāciju.

08:09 Latvijas aizsardzības ministrs uzskata, ka

mūsu valsts iedzīvotājiem patlaban nav jāsatraucas, jo ārējie draudi nepastāv.

Tomēr svarīga ir ne tikai ārējā drošība, bet arī iekšējā drošība. Kā skaidroja aizsardzības ministrs, Latvijas sabiedrībai nevajadzētu pakļauties dažādām iespējamām provokācijām, kas varētu šķelt sabiedrību. Kā piemēru Vējonis minēja 16.martu jeb tā dēvēto leģionāru piemiņas dienu, kas varētu tikt izmantota provokācijām un sabiedrības šķelšanai.

08:07 Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) atbalsta Nacionālās drošības padomes ārkārtas sēdes sasaukšanu saistībā ar situāciju Ukrainā. Par Nacionālās drošības padomes sēdes sasaukšanu varētu lemt šodien Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdē, kurā plānots izvērtēt situāciju Ukrainā.

08:03 Šodien plkst. 13 Briselē notiks Eiropas Savienības (ES) Ārlietu ministru padomes ārkārtas sanāksme par situāciju Ukrainā. No Latvijas uz šo sanāksmi dosies ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP). Svētdien viņš pastāstīja, ka Latvija nāks klajā ar vairākiem priekšlikumiem situācijas risināšanai Ukrainā, tostarp aicinās ES steidzami parakstīt asociācijas līgumu ar Ukrainu un izvērtēt iespējas piemērot sankcijas atsevišķām Ukrainas un arī Krievijas amatpersonām.

07:55 Lielā septiņnieka (G7) valstu finanšu ministri svētdienas vakarā apsolīja finansiālu palīdzību Ukrainai, bet uzsvēra, ka galvenā loma šīs palīdzības organizēšanā būs Starptautiskajam valūtas fondam (SVF). «Mēs esam vienoti savā apņēmībā sniegt spēcīgu finansiālu atbalstu Ukrainai,» teikts Lielbritānijas, Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas un ASV finanšu ministru paziņojumā, kuru publicēja ASV Finanšu ministrija.

07:52 Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers svētdienas vakarā brīdināja neizslēgt Krieviju no Lielā astoņnieka (G8) grupas, reaģējot uz Maskavas agresiju Ukrainā. «G8 ir vienīgā grupa, kur mēs, rietumnieki, tieši runājam ar Krieviju, tātad vai mums tiešām vajadzētu upurēt šo vienīgo grupu?» Šteinmeiers jautāja Vācijas sabiedriskās televīzijas ARD raidījumā.

Ministrs sacīja, ka valdību vadītāji debatēs par šo jautājumu, un brīdināja nespert soļus, kas varētu saasināt krīzi.

07:45 Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons svētdien stingri nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā, paziņoja prezidentes preses birojs pēc abu politiķu telefonsarunas.

«Tas, kas notiek pie Eiropas Savienības (ES) ārējām robežām, nav attaisnojams un var radīt nopietnas sekas visa reģiona drošībai un skart Eiropas nākotni. Līdz ar to ir nepieciešams apturēt šo mākslīgo konflikta eskalāciju un novērst militāra spēka lietošanu,» sacīja Grībauskaite.

Prezidente sacīja, ka ES un NATO «ir jādod skaidrs signāls, ka visiem, ieskaitot Krieviju, ir jārespektē un jāievēro starptautiskās saistības».

07:41 G7 līderi atzīmēja, ka Krievijas darbības Ukrainā ir pretrunā principiem un vērtībām, uz kuru pamata funkcionē G7 un G8. «Līdz ar to mēs esam nolēmuši uz laiku pārtraukt mūsu dalību pasākumos, kas saistīti ar jūnijā Sočos plānotā G8 samita sagatavošanu, līdz tiks atjaunota situācija, kurā G8 spēs veikt nozīmīgas diskusijas,» teikts ASV Baltā nama izplatītā paziņojumā.

Paziņojumu parakstīja Lielbritānijas, Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas un ASV līderi, kā arī Eiropas Padomes prezidents un Eiropas Komisijas prezidents.

G7 līderi paziņoja, ka kopīgi «nosoda Krievijas Federācijas skaidro Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpšanu, apejot Krievijas saistības saskaņā ar ANO Hartu un tās 1997.gada bāzu līgumu ar Ukrainu».

«Mēs aicinām Krieviju risināt jebkādas pastāvošas drošības vai cilvēktiesību problēmas, kādas tai ir ar Ukrainu, tiešās sarunās un/vai ar starptautisku novērotāju vai vidutāju klātbūtni ANO vai Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārraudzībā,» teikts G7 līderu paziņojumā.

Aicina uz atbildību un savaldību

Paziņojuma parakstītāji arī aicināja visas konflikta puses «rīkoties ar vislielāko savaldību un atbildību un mazināt saspīlējumu».

«Mēs vienoti atbalstām Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti un tās tiesības izvēlēties savu nākotni,» paziņoja G7 līderi, paužot atbalstu Ukrainas stabilitātei un politiskajai un ekonomiskajai labklājībai.

Paziņojumā arī pausts atbalsts Ukrainas pagaidu valdības centieniem vienoties ar Starptautisko valūtas fondu (SVF), lai novērstu ekonomisko krīzi.

G8 sastāvā ir G7 valstis un Krievija. Lai gan Krievija kopš 1997.gada ir G8 dalībniece, tiek rīkotas arī G7 sanāksmes tikai ekonomisko un finanšu jautājumu apspriešanai.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais