Uzskata, ka Zolitūdes traģēdijas sabiedriskā komisija ir jāatjauno (3)

Par to, ka sabiedriskās komisijas darbs būtu jāatjauno, pārliecināti ir 47% aptaujāto. No tiem 24% atbildējuši ar «drīzāk jā», bet 23% - ar «noteikti jā».

Tomēr gandrīz tikpat daudz - 42% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju - ir tādu, kuri uzskata, ka šāda komisija nebūtu jāatjauno. No tiem uz jautājumu, vai komisijas darbs būtu jāatjauno, 17% atbildējuši, ka noteikti nē, bet 25%, ka drīzāk nē. 11% iedzīvotāju nav snieguši konkrētu atbildi uz šo jautājumu.

Aptauja veikta ar interneta starpniecību, aptaujājot 750 ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Kā ziņots, valdība bija nolēmusi izveidot komisiju, kuras uzdevums būtu izvērtēt Zolitūdes traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas darbu un traģēdijas seku likvidēšanas procesu, atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, kā arī normatīvā regulējuma darbības efektivitāti būvniecības, publisko iepirkumu un civilās aizsardzības jomā saistībā ar Zolitūdes traģēdiju.

Komisijā tika apstiprināti četri locekļi - bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš, bijusī tiesnese Ināra Šteinerte, uzņēmēja Baiba Rubesa un «Sabiedrības par atklātību - Delna» pārstāve Inese Voika.

Atklājoties komisijas darba tāmei, kura uzrādīja ievērojamus tēriņus atalgojumam, pirmais par atkāpšanos no komisijas paziņoja tās vadītājs Kažociņš, kurš norādīja, ka ir zaudējis sabiedrības atbalstu un apdraudējis komisijas turpmāko darbu. Tādu pašu lēmumu pieņēma arī Rubesa un Voika.

Demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) iepriekš skaidroja, ka situācijā, kad gandrīz visi Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisijas locekļi ir atkāpušies vēl pirms komisijas darba sākšanas, nav redzama iespēja, ka komisija varētu turpināt darbu.