Jelgavā kaunina vietējo ukraiņu biedrību par piketēšanu zem Krievijas vēstniecības logiem

Pēc piketa Jelgavā notika ukraiņu biedrības «Džarelo» sanāksme.

Uzņēmējs Nikolajs Laščenko kauninājis pikētājus

- protestēšana zem Krievijas vēstniecības logiem, viņaprāt, kaitē labajām attiecībām starp ukraiņiem un krieviem Jelgavā. «Mums kauns, ka Jelgavā vienas no tādām biedrībām kā «Džarelo», no Jelgavas, no «Džarelo», iet divi tantiņi un bļauj,» izteicās uzņēmējs.

Biedrības «Džarelo» priekšsēdētāja Tatjana Lazda uzskata, ka Laščenko cenšas pārkāpt viņas tiesības uz vārda brīvību. Sanāksme biedrībā esot beigusies ar strīdu ukraiņu starpā. «Pirmkārt, es neesmu nekādā politiskā partijā un piedalīšanās akcijās - tā ir mana personīgā un pilsoniskā pozīcija. Es zinu, ka Ukrainai ir ļoti nepieciešams atbalsts. Visa pasaule atbalsta Ukrainu, un mēs visās akcijās gribam vērst uzmanību,» uzsvēra Lazda.

Laščenko Latvijā dzīvo jau kopš padomju laikiem, ir tā saucamais Breša zemnieks. Pie turības ticis, kad saņēma Eiropas kompensāciju pēc cukurfabrukas slēgšanas, un lepojas ar sakariem Latvijas politiķu aprindās.

Uzņēmējs neatbalsta Ukrainas prezidenta Petro Porošenko politiku, uzskata, ka ar krieviem jāmeklē kompromisi un jāņem vērā, ko domā gandrīz 30 000 Jelgavā dzīvojošo krievu. Viņš uzskata, ka iet piketā pie Krievijas vēstniecības nav ukraiņa cienīgi. «Es domāju, ka mums kā «Džarelo» vajag vairāk integrāciju – sociālo integrāciju vadīt, braukt, palīdzēt bērniem, palīdzēt veciem cilvēkiem un vairāk parādīt savu kultūru. A ne bļaut un iet uz ielu: «Slava Ukrainai, varoņiem slava»,» stāsta Laščenko.

Laščenko arī atsaucies uz sarunu ar pilsētas mēru Andri Rāviņu, kurš rūpējoties, lai pilsētā valdītu miers un saticība. Arī mērs esot lūdzis uzņēmēju nomierināt ukraiņus un vairs nepiketēt. Mēram esot bijusi nepatīkama saruna ar Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu, taču viņš gribot, lai Jelgavā būtu investīcijas, darbavietas, būtu vairāk cilvēku, kas var saņemt labu algu, būtu bērnudārzi utt. Rāviņš esot runājis arī ar Laščcenko, kurš slavē Jelgavas mēru un stāsta, ka par viņu balsojot Jelgavas ukraiņi; mērs palīdzot biedrībai, gatavs uzklausīt, sagādāt telpas, pēc dažām nedēļām ar Rāviņa gādību Jelgavā uzņemšot māksliniekus no Ivanofrankovskas. «Labs cilvēks.»

«Un nepatīk mēram, tāpat kā visiem pārējiem iedzīvotājiem, ka viena daļa bļauj pret otru tautu, kuru es nezinu, nu nevaram izlemt šodien, kas vainīgs, kas tur nav vainīgs, nu nav tādas metodes, ar kurām varētu to risināt, es nezinu,» saka Laščenko. Viņš gan īsti nezinot, vai Rāviņam patiešām bijusi saruna ar Krievijas vēstnieku, taču pārmetumus par ukraiņu bļaustīšanos pie Krievijas vēstniecības gan esot saņēmis.

Rāviņš visu noliedz - neesot ne runājis ar Vešņakovu, ne ar Laščenko; ukraiņu lietās neiejaucoties. Tomēr atzīst, ka viņam ir būtiska Krievijas valsts nostāja, jo nav atrisināts jautājums par autobusu ražotnes «AMO Plant» nākotni. «Tādēļ esmu arī ticies ar ekonomisko atašeju un esmu runājis, kāda būs Maskavas valdības nostāja par «AmoPlant» tālāko darbību,» atzīst Rāviņš. Jautāts, kādas ir cerības, viņš atbild: «Cerības vienmēr ir. Kā nekā 60 un vairāk darbavietas. Tas ir ļoti svarīgi.»

Piketa dalībniece, Jelgavas biedrības Džarelo vadītāja Tatjana Lazda ir izbrīnīta par sava tautieša Laščenko vēlmi izpatikt Rāviņam un Krievijas vēstniecībai. Viņas ieskatā, lai kādas būtu Jelgavas pašvaldības ekonomiskās intereses, nevienam nav tiesības censties ierobežot pilsoņu tiesības piketēt. Viņa arī pieļauj, ka runas par sarunu ar Krievijas vēstnieku varētu arī būt izdomātas, lai palielinātu jautājuma nozīmību. «Tajā sanāksmē 50 cilvēki bija. Visi to dzirdēja, un tas tika ar tādu lepnumu teikts. Viņš saka, ka krievu vēstnieks,» stāstīja Lazda.

Pēc tam, kad «Nekā personīga» pieprasīja Rāviņa komentāru, uzņēmējs Laščenko zvanīja un teica, ka esot pārprasts. Mērs Rāviņš neesot atsaucies uz sarunu ar Krievijas vēstnieku. Viņš tikai paudis savu viedokli par to, ka krieviem ar ukraiņiem jādzīvo mierā.

Kā ziņots, Krievijas valsts tanku rūpnīca UVZ varētu apturēt vagonu ražotnes projektu Jelgavā.