Jaunais būvniecības likums nenovērš virkni risku, ko atklāja Zolitūdes traģēdija (27)

Ekspertīzes pēc būtības - fiktīvas

Sabrukušās «Maximas» projekts parādīja, ka ekspertīzi, kam jāatklāj kļūdas aprēķinos, var veikt pie konstruktora paziņas un to dokumentēt uz vienas A4 lapas. Lai gan jaunajā likumā ekspertīzes veikšana aprakstīta smalkāk, netiek skaidri izslēgta projektētāja un eksperta sēdēšana vienā laivā.

«Joprojām un pat jau šogad redzam, ka iepirkumos ekspertīze tiek prasīta tam pašam izstrādātājam. Projektēšanas līguma ietvaros jāveic arī ekspertīze. Tas ir pilnīgs absurds,» saka Gunārs Valinks, inženieru kompānijas «Firma L4» vadītājs, kurš ekspertīze jānodod trešajai pusei, bet jaunajā likumā tas nav skaidri pateikts.

Valinks kā labāko risinājumu piedāvā akreditāciju firmām, ne vairs atsevišķiem speciālistiem, kas drīkstēs nodarboties ar ekspertīzi. Šo kā labu variantu min arī Latvijas būvinženieru savienībā, piesaucot Lietuvas piemēru, kur ekspertīzi drīkst veikt aptuveni 30 licencētas kompānijas.

Ekonomikas ministrija (EM) apsvērusi ideju par īpašu reģistru, kā maksātnespējas jomā, bet – atmetusi. «Mēs esam to analizējuši un nonākuši pie slēdziena, ka tas nesanāks. Mēs esam maza valsts un nodrošināt, ka cilvēki strādā tikai ar būvekspertīzi, mums neizdosies,» saka EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.

Cer uz Valsts būvniecības biroju

Ministrija gan sola vēl atgriezties pie sarunām ar nozari par neatkarīgu ekspertīžu nodrošināšanu. Kā glābējs tiek gaidīts valsts būvniecības birojs, kas vēl nav izveidots, bet varētu organizēt papildu ekspertīzes šaubu gadījumos. Likuma autori gatavi izstrādāt arī komersantu klasifikāciju, nosakot, ka ar sarežģītākiem projektiem drīkstēs strādāt kompānijas ar atbilstošu pieredzi un personālu. Tāpat Eiropas Savienības fondu projektos tikšot prasīti līgumi atbilstoši starptautiskiem standartiem.

«Maximas» projekts arī atklāja, cik nozīmīga iestādēm šķiet skaista arhitektūra, bet, cik mazsvarīgas – konstrukcijas, kuru rasējumi būvvaldi nemaz neinteresē. Tagad šādus zīmējumus prasīs iesniegt, bet pienākuma pārbaudīt vienalga nebūs. «Būvvaldes funkcija nav pārrēķināt visu, ko tai iesniedza. Nevaram paralēli nolikt cilvēku, kas izdarīs to pašu darbu,» saka Spiridonovs.

Tāpat attīstītājiem arī jaunajā likumā būs ļauts dalīt projektu kārtās, kas «Maximas» gadījumā izpaudās, kā būvlaukums virs pircēju galvām. «Ir normāli projektus darīt, bet nav normāli dalīt, kā tas tika sadalīts,» saka Spiridonovs, norādot uz būvvaldes atbildību «Maximas» projekta gadījumā. Rīgas pilsētas būvvalde gan joprojām uzskata, ka izdarījusi pareizi, izpildot attīstītāja vēlmes.

Būvvaldēm visai liela teikšana saglabāta arī jaunajā regulējumā –

būvinspektoriem būs biežāk jāparādās objektā; jāuzmana, lai tur, iepriekš paziņotajā laikā, ir arī būvuzraugi;

jānozīmē papildus pārbaudes, ja projektā būs izdarītas būtiskas izmaiņas – līdzīgi kā Zolitūdes «Maximu» saskaņoja pēc viena projekta, cēla – pēc cita.

Tiesa, «de facto» aptaujātie min, ka arī līdz šim nekas neliedza inspektoriem pieprasīt papildus pārbaudes. Visu likumā vienalga nebūs iespējams ierakstīt un izšķiroša ir inspektoru un uzraugu gribēšana un varēšana.

«Kas man rada mazliet šaubas jaunajā likumā, vai mums pietiks kapacitātes, kas nodrošinās pārbaudes, jo skatoties no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) viedokļa labākie studenti 3.-4.kursā sāk strādāt. Tagad speciālisti trūks vēl vairāk,» saka RTU Būvražošanas katedras vadītājs Mārtiņš Vilnītis.

Biežāk prasīs atbilstības sertifikātus

Ministrija uzskata, ka speciālisti netrūks, par spīti tam, ka līdz ar jauno likumu būvniecības jomā strādājošajiem tiek izvirzītas augstākas profesionalitātes un kompetences prasības. Tas nozīmē, ka daudziem būs jāpārmācās. Piemēram, būvinspektoriem jāiegūst būvspeciālista sertifikāts, kas pašlaik nav 30% inspektoru.

«Mēs varam izvēlēties, vai nu maksāt mazāk kompetentam cilvēkam un tad rēķināties, ka process netiks uzraudzīts augstā kvalitātē, vai pateikt, ka šis process ir dārgāks bet dabūt attiecīgo darbaspēku,» saka Spiridonovs.

Te gan rodas jautājums, kā visas pašvaldības spēs samaksāt konkurētspējīgu atalgojumu labāk izglītotiem inspektoriem. Turklāt būvniecības nozare zaudēs krietnu daļu būvuzraugu un darbu vadītāju, jo šos pienākumus vairs nevarēs veikt būvtehniķi ar vidējo izglītību. Viņiem būs jāiet augstskolā, neraugoties uz to, cik raiba ir darba pieredze. Šo ieceri industrijā kritizē daudzi. «Tas būs tas pats, kas ar bērnudārzu audzinātājām, kuras visas aizdzina uz augstskolām,» saka Valinks.

Būvinženieru savienība aplēsusi, ka

pārmācīšanās prasību dēļ atsevišķas sertificēšanas jomas varētu zaudēt no desmitās daļas līdz pat pusei speciālistu.

Savukārt tiem, kas būs ieguvuši sertifikātu, saskaņā ar jauno likumu, vairs nebūs jāveic atkārtota zināšanu pārbaude ik pēc pieciem gadiem. Jaunā likuma autori uzskata, ka preventīvs līdzeklis, lai speciālists nezaudētu spējas un pievērstu lielāku uzmanību kvalitātei savā darbā, būs obligātā apdrošināšana visiem. Proti, speciālisti centīsies izvairīties no kļūdām, lai nebūtu jāpērk dārgāka apdrošināšana.

Sertifikātu devējus tas nepārliecina. «Ja resertifikācija piespieda apgūt kaut ko jaunu, tagad maksāsim apdrošinātājiem, kas pretī nedos neko,» uzskata Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Leonīds Jākobsons.

Nozares pretestība izmaiņām ir tik liela, ka daudzas organizācijas lūdz atlikt likuma spēkā stāšanos no februāra, prasot ilgāku laiku dokumentu caurskatīšanai un saskaņošanai. «Man šķiet vajadzētu nedaudz dot atelpu, lai saliktu pareizos akcentus, jo šoreiz vispārīgajiem būvnoteikumiem ir jābūt izciliem,» uzskata Valinks.

Atbildīgā Saeimas komisija otrdien lems, vai neatlikt likuma spēkā stāšanos. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP), kurš līdz šim stingri aizstāvējis nosprausto termiņu, kļuvis pielaidīgāks, pieļaujot neilgu pārejas periodu. Tomēr pastāv arī viedoklis, ka jaunā būvniecības regulējuma pieņemšana jāatliek līdz jaunās Saeimas sanākšanai rudenī.